Arhīva foto: Revolūcijas «tēvam» Ļeņinam - 147 Attēlu galerija

Apollo
363 komentāri

Pirms 147 gadiem pasaulē nāca Vladimirs Ļeņins - cilvēks, kurš būtiski mainīja vēstures ritējumu ne tikai Krievijā vai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Portāls «History.com» piedāvā deviņus faktus par Ļeņina raibo dzīvi, kuras laikā viņš uzsāka revolūciju, mainīja politisko ritējumu un izmanīja miljoniem cilvēku dzīves. 

1. Ļeņina brālis tika pakārts, jo plānoja gāzt caru

Ļeņina vecākais brālis Aleksandrs, kurš bija zooloģijas students universitātē, tika arestēts 1887. gada martā par piedalīšanos atentāta mēģinājumā pret caru Aleksandru III. Vairāki viņa sabiedrotie lūdza žēlastību un to arī saņēma - viņu sodi tika mīkstināti, taču Aleksandrs to nedarīja, tā vietā nosūtot vēstuli caram, kurā viņš lūdza žēlastību mātes dēļ. «[Viņas] veselība pēdējā laikā ir pasliktinājusies, un, ja man tiks veikts nāvessods, tad māte to nepārcietīs,» rakstīja Aleksandrs. 

Viņa lūgums netika izskatīts, un 1887. gada maijā Aleksandrs tika pakārts. 

2. Ļeņins tika izmests no skolas

1887. gada augustā, dažus mēnešus pēc brāļa nāves, 17 gadus vecais Ļeņins iestājās Kazaņas universitātē, lai studētu tiesību zinātni. Viņu no augstskolas atskaitīja tā paša gada decembrī, jo Ļeņins piedalījies studentu protesta akcijās. Viņš centies apstrīdēt augstskolas lēmumu, taču nesekmīgi. Vēlāk viņš iestājies Sanktpēterburgas universitātē, kur arī 1891. gadā pabeidzis izglītību. Šajā laikā viņš aizrāvās ar slavenā komunistu domātāja Karla Marksa darbiem. 

3. Ļeņins tika izsūtīts uz Sibīriju

Ļeņins savu pirmo marksistisko eseju publicēja 1894. gadā, un jau nākamajā gadā viņš ceļoja uz Franciju, Vāciju un Šveici, lai tur satiktu līdzīgi domājošus revolucionārus. Pirms atgriešanās Krievijā, viņš tika arestēts, strādājot marksistu laikrakstā. Viņš pavadīja gadu cietumā, pēc tam tika nosūtīts uz Sibīriju, kur izsūtījumā pavadīja trīs gadus. Šajā laikā viņš apprecējās, kā arī pavadīja laiku garās pastaigās, medībās un peldot. 1900. gadā viņš ar valdības atļauju pameta Krieviju. Ārpus Krievijas viņš pavadīja 17 gadus, uz īsu brīdi atgriežoties Krievijā 1905. gadā, kad notika neveiksmīgā revolūcija. 

4. Ļeņins nebija viņa īstais uzvārds

Viņa īstais vārds bija Vladimirs Iļjičs Uļjanovs, un savas dzīves laikā viņš izmēģināja vairākus pseidonīmus, piemēram, «K. Tuļins» un «Petrovs», savukārt par Vladimiru Ļeņinu viņu varēja dēvēt kopš 1902. gada. Vēsturnieki uzskata, ka tā ir atsauce uz Ļenas upi Sibīrijā. Citi krievu revolucionāri arī izmantoja pseidonīmus, lai radītu apjukumu varasiestāžu vidū. Tā, piemēram, Josifa Staļina īstais vārds bija Josifs Džugašvili, un Ļevs Trockis īstajā vārdā bija Leiba Bronšteins. 

5. Ļeņins cerēja, ka Krievija zaudēs Pirmajā pasaules karā

Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, politiskā elite Krievijā atbalstīja karu, taču Ļeņina boļševiki to neatbalstīja. Boļševiki prognozēja, ka sakāve karā nozīmēs cara krišanu, un Ļeņins pat saņēma finansiālu palīdzību no Vācijas, kas bija Krievijas pretiniece karā. 1917. gada martā, kad Krievijā bija ļoti augsta inflācija un pārtikas krājumi tuvojās beigām, caram Nikolajam II nekas cits neatlika, kā atkāpties no amata.

Jau nākamajā mēnesī ar vilcienu no Vācijas Krievijā ieradās Ļeņins, un tā paša gada novembrī viņš bija izstrādājis jaunu revolūciju, pārņemot varu no pagaidu valdības, kas bija cara vietā. Jau pirmajā dienā Ļeņins sāka pārrunas ar Vāciju. Neraugoties uz to, ka Krievija atdeva lielas teritorijas Somijai, Ukrainai, kā arī atstājot Baltijas valstis, apmaiņā pret mieru, boļševiki atcēla iepriekšējās pārrunas ar Vāciju 1918. gada novembrī, kad Vācija padevās pret sabiedroto spēkiem. Dažus gadus vēlāk, Ļeņina vadībā izveidotā teritorija kļuva par jaunizveidoto Padomju savienību. 

6. Ļeņins ātri izbeidza savu «demokrātijas eksperimentu»

Pirms nonākšanas pie varas, Ļeņins pastāvēja par konstitucionāli un demokrātiski ievēlētu parlamentu, kas ļautu pastāvēt demokrātiskai iekārtai pēcrevolūcijas Krievijā. Tiesa, boļševiki vēlēšanās ieguva vien ceturto daļu mandātu 1917. gada vēlēšanās. Vēlāk boļševiki tāpat sagrāba pilnīgu varu Krievijā, un Ļeņins pasludināja, ka viņš «pilda tautas gribu», un vēlāk aizliedza visas partijas, izņemot savu, sāka cenzēt presi. 

7. Ļeņinam izdevās īstenot plānu, kura dēļ tika nogalināts viņa brālis

Krievijā sākās pilsoņu karš starp Ļeņina un cara atbalstītājiem. Nikolaja II ģimene 1918. gada 16. jūlija naktī tika pamodināta un viņiem bija ātri jāsaģērbjas. Jekaterinburgā, Urālu kalnos viņi tika arestēti un ieslodzīti pagrabā. Boļševiki nogalināja visu cara ģimeni. Pagaidām gan vēsturniekiem ir daudz neskaidrību šajā jautājumā, kurš tieši devis pavēli nogalināt cara ģimeni. Izplatīta ir versija, ka viens no karaliskās ģimenes slepkavības līdzzinātājiem ir tieši Ļeņins, par ko liecina ieraksts Trocka dienasgrāmatā, kurā teikts, ka «Ļeņins ticēja, ka baltie [cara armija] nepametīs caru». 

Bez cara boļševiki nogalināja tūkstošiem citus politiskos oponentus. 1918. gada augustā Ļeņinam palīdzēja izdzīvot brīnums, jo bijušās cara armijas pārstāvji sašāva Ļeņinu. 

8. Ļeņinam bija šaubas par Staļinu

Staļins bija tuvs Ļeņina iekšējā loka sabiedrotais, un tieši Staļins 1922. gada aprīlī kļuva par Komunistu partijas ģenerālsekretāru. Drīz pēc tam Ļeņins sācis nožēlot šo lēmumu. Vēstulē Krievijas kongresam, kas bija plānots 1922. gada decembrī un 1923. gada janvārī, Ļeņins rakstīja, ka Staļins ir pārāk rupjš, līdz ar to neatbilst ģenerālsekretāra amatam. 

Ļeņins rakstīja, ka «Staļinu vajadzētu nomainīt ar kādu citu, kurš ir daudz pacietīgāks, lojālāks un tāds, kurš vairāk izrāda cieņu pret saviem biedriem, nav kaprīzs». Ļeņins apsūdzēja Staļinu, ka viņš esot zvanījis Ļeņina sievai un dažādi aizskāris viņu. 

Tiesa, šajā laikā Ļeņins bija pārcietis jau trešo trieku, un viņš tikpat kā bija zaudējis runasspējas. Staļins vēlāk ieguva pilnīgu varu, un ieņemot Ļeņina vietu, kļuva par vienu no zināmākajiem diktatoriem pasaules vēsturē. 

9. Ļeņins tika mumificēts

Tūkstošiem sērotāju devās atvadīties no vadoņa, kurš gulēja zārkā Sanktpēterburgā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Ļeņingradu, - tieši par godu nelaiķim. Pēc ilgu mēnešu apspriešanas sākās iebalzamēšanas process, kā arī mauzoleja būvniecība Maskavā pie Kremļa. Kopš tā laika mumificētais Ļeņins atrodas mauzolejā. Izņēmums bija Otrā pasaules kara laikā, kad uz četriem gadiem Ļeņina līķis tika pārvests uz Sibīriju. Taču pēc kara beigām tas Kremlī atrodas vēl šodien...

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv