Arī tā mūsu valstī izvēlas, kurus ceļus labot

Apollo
59 komentāri

Ne vietējo ceļu kvalitāte, bet fermas izmērs bijis noteicošais, izvēloties, kurus ceļus atjaunot nākamajos sešos gados. Nākamajos sešos gados no valsts budžeta vietējiem ceļu plānots izlietot vien 45 miljonus latu, neskaitot ikdienas uzturēšanu. Un visa šī nauda tiek sadalīta, vadoties pēc tā, vai apkārt atrodas kāda no piecdesmit lielākajām piena lopkopības saimniecībām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Arī tā mūsu valstī izvēlas, kurus ceļus labot

Foto:Evija Trifanova/LETA

Iniciatīva, pēc kuras sadalīta valsts vietējiem ceļiem plānotā nauda, nākusi no lielo zemnieku lobija - Zemnieku Saeimas. Tā pirms gada Satiksmes ministrijai aicināja labot lauku ceļus, lai pienu var izvest arī šķīdoņa laikā. Ceļu remontu plānotāji savukārt prasījuši pēc norādēm, ar kuriem ceļiem tad sākt. «Pie šo saimniecību esošos ceļu izvērtēšanas mēs neesam piedalījušies, šo izvērtējumu veic tikai un vienīgi Satiksmes ministrija. Lai ātrāk mēs iedotu Satiksmes ministrijai šo problēmu risināšanu, vai ceļus, kas būtu jāsakārto, [Lauksaimniecības] datu centrs iedeva 50 lielākās dzīvnieku novietnes,» tik vienkārši miljonu sadalīšanu lauku ceļiem skaidro Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Starp labo ceļu saņēmējiem ir gan SIA «Pampāļi», gan SIA «Sabiedrība Mārupe», gan premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs, gan citi lielie zemnieki, kuriem pieder piena liellopu fermas.

«De facto» apciemotie lielzemnieki Gierkeni Lēdurgā izskatās patiešām pārsteigti. Bet vienlaikus arī priecīgi, jo, kurš gan Latvijā negribētu labākus ceļus. Kad «De facto» sazvanīja šos zemniekus, sākumā viņi uzmanīgi pārvaicāja, par kādu ceļu īsti ir runa. Seši kilometri. Saimnieki izspriež, ka tas visticamāk ir ceļš no Lēdurgas uz Straupi, kas pavasaros patiešām ir grūti caurbraucams. Otrs ceļš, kas ved uz tūkstoš govju lielo fermu, ir asfaltēts, tikai piena mašīnām no Valmieras tad jāmet krietns līkums.

Pārsteigts izklausās arī Krievārs. Uz viņa fermu ar 500 govīm  plānots atjaunot pusotru kilometru ceļa. Viņš saka – kā reiz tieši šis ceļš ir labā stāvoklī un to nav nekādas vajadzības labot. SIA «Pampāļi» vadītājs Jānis Vaļko ir informētāks un ziņkāri pārvaicā, vai tad tur kaut kas ir pavirzījies uz priekšu. Ceļa atjaunošanai, kas ved uz viņam piederošu fermu, ieplānoti ap trim miljoniem latu.

Krievārs telefonsarunā ar «De facto» sākumā pat apšauba, ka šādi varētu dalīt ceļu naudu. Pēc brīža pārzvana, lai atzītu, ka patiešām izvēlētā pieeja »ir nedaudz vienkāršota».

Iesniegtais saraksts nekādā veidā nav kārtots pēc ceļu kvalitātes pie fermām, un to arī nekādi neatspoguļo. Izskatās, ka arī īpašnieku aptauja nav veikta. Dzīvnieku novietnes sarindotas tikai pēc to lieluma un saraksts nodots Satiksmes ministrijai. Satiksmes ministrija sarakstā iekļāvusi 29 saimniecības, jo pie pārējām valsts vietējo ceļu nemaz nav bijis.

«Ja iedod konkrētas adreses, kur ir konkrētā māja, pārējo jau mēs pēc kartes apsekojām, un atradām pēc kartes. Bet mēs neveicām apsekošanu, jo šaubu jau nav, ka uz šīm saimniecībām ceļus neviens nav remontējis pēdējos 20 gados.  Bet kas notiks - tā ir tikai programmas šī daļa, kad mēs sastādām programmu, ko gribam darīt. Tālāk, kad tiks piešķirta nauda, tad tiks pasūtīti būvprojekti. Un, ja tas ceļš izrādīsies labā stāvoklī, tad viņa uzlabošana maksās ļoti lēti, jo šeit nav veikta apsekošana dabā,» «De facto» saka «Latvijas Valsts ceļi» Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

Mazāku fermu īpašnieki sarakstā nav, tāpat kā cita veida lauksaimniecības produktu ražotāju. Tāpat kā nav ne zāģētavu, ne viesu namu, ne tūrisma objektu. Un pēc visa spriežot, arī citu līdzekļu valsts vietējo ceļu atjaunošanai nemaz nebūs. Zemkopības ministrija teic, ka tā nav iesaistījusies sarunās par šo līdzekļu sadali. To kārtojusi «Zemnieku Saeima».

Zemkopības ministrija gan neredz, ka lielie zemnieki tagad būtu labākās pozīcijās, jo iegūs arī pārējie, kas lieto šos ceļus. Arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss nekā ačgārna nesaskata: «Jebkuram projektam, kas tiek īstenots, ir jābūt kaut kādam mērķim. Tas ir atjaunots ceļš uz skolu vai uz fermu vai uzņēmumu, bet ir jābūt kaut kādam mērķim. Es nepretnostatīju šeit, ka tagad mēs brauksim uz skolu caur fermu. Tāds nekādā gadījumā nekas nebūs.»

Tieši pašvaldību pārstāvji ir tie, kuri, iepazīstoties ar to, kā paredzēts tērēt naudu lauku ceļiem, vīpsnā, ka nākotnē uz skolu jābrauc caur fermām. Un par izvēlēto metodi naudas sadalīšanai viņiem skarbu vārdu netrūkst: «Nav tādas striktas pieejas, lai tiešām izvērtētu un mums, piemēram, neviens nav prasījis. Mums arī ir vairākas lielas fermas, ar 200 un 400 liellopiem (..) un mēs arī iesniedzām, ka mēs vēlamies, lai mūs iekļauj šajos plānos. Bet mēs nekādu atbildi neesam saņēmuši. Tad par to, kā tas viss notiek, atliek tikai pabrīnīties.»

Šobrīd Zemkopības ministrijas paspārnē top vēl viens projekts, lai atjaunotu ne valsts, bet pašvaldību un privātos ceļus, kas ved uz lauksaimniecības un meža nozares uzņēmumiem. Tiesa, šo naudu nedalīs tik vienkārši kā valsts ceļiem, par kuriem vienojās Satiksmes ministrija un «Zemnieku Saeima». Te katram novadam pēc vairākiem kritērijiem būs noteikta kvota, pēc kuras tad iedalīs līdzekļus. «Pašvaldības, sagatavojot šo ceļu sarakstu, konsultēsies ar tiem zemniekiem un mēs arī izskatīsim lauksaimniecības konsultatīvajā padomē,» norāda zemkopības ministre. Arī šīs naudas gan nav pārāk daudz – 89 miljoni uz visiem novadiem sešu gadu laikā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk
Ienākt apollo.lv