Ārkārtas stāvokli slikto ceļu dēļ varētu izsludināt teju visos reģionos

Apollo
96 komentāri

Situācija uz reģionālajiem autoceļiem ir krietni nopietnāka nekā uz valsts autoceļiem - no kopumā 5300 kilometriem (4230 kilometri asfaltēti) sliktā stāvoklī ir 53%, arī šodien uzmanību ieguvušais ceļš Cēsis-Vecpiebalga-Madona, šodien preses konferencē informēja «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) valdes loceklis Jānis Lange.

Ārkārtas stāvokli slikto ceļu dēļ varētu izsludināt teju visos reģionos

Foto:Ekrānuzņēmums

Ceļš Cēsis-Vecpiebalga-Madona ir 85 kilometrs garš, un, pēc LVC analīzes, 50 kilometri ir sabrukuši. LVC patlaban strādājot pie tehniskā projekta pasūtīšanas, lai nākamajā finansēšanas periodā no 2014.gada, kā bija iepriekš plānots, varētu veikt šī ceļa rekonstrukciju. Līdz šim brīdim plānots ceļu uzturēt ar ikdienas uzturēšanas metodēm - bedrīšu remontu. Diemžēl ar šādu metodi satiksme ir droša, bet nav komfortabla, uzsvēra Lange. Vidzemes pusē esot daudzi autoceļi, kas ir tikpat sliktā stāvoklī, piemēram, Smiltene-Gulbene, Pļaviņas-Madona, Gulbene-Balvi un daudzi citi posmi.

«Latvijas autoceļu uzturētāja» (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs norādīja, ka autoceļā Cēsis-Vecpiebalga-Madona katastrofālā stāvoklī ir 24 kilometri. Posms no 2005.gada jau ir sabrukušu autoceļu reģistrā. Ja 2011.gadā šajā posmā tika salaboti 3000 kvadrātmetru bedru, tad 2012.gadā - 4300 kvadrātmetru un šogad jau 700 kvadrātmetru bedru. Pirmdien, 8.jūlijā, uz šī ceļa 300 metriem tika izmantotas desmit tonnas aukstā asfalta, kas ir trīs reizes dārgāka tehnoloģija nekā tā, ja to veic karstā veidā. Bedres rodas nepārtraukti, un avārijas bedres tiek lāpītas, kas izmaksā lielus naudas līdzekļus, uzsvēra Kononovs. Pareizāk un lētāk būtu šo posmu remontēt. Masveida bedrīšu lāpīšanu turklāt varēs veikt tikai tad, kad naktī būs plus grādi, un tas būšot aprīļa beigās.

Bedrīšu lāpīšanas ziņā Cēsu reģions gan neesot rekordists. Kā norāda LVC, ārkārtas stāvokli tad varētu izsludināt teju visos reģionos.

Pirmajā vietā esot Liepājas reģions, pēc tam seko Rīgas novada ceļi, tad seko Daugavpils reģions, un tikai pēc tam - Cēsis, kam seko Jelgava, un visi prasa finansējumu, uzsvēra LAU vadītājs.

Nacionālajā attīstības plānā no 2014. līdz 2020.gadam ir iezīmēti 1509 kilometri reģionālo ceļu, kuri tiks sakārtoti, jeb 35% no asfaltētājiem reģionālajiem autoceļiem, informēja Lange.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka ar šī brīža finansēšanas modeli ceļus nevar sakārtot, bet risinājums ir izstrādāts kopā ar Satiksmes ministriju - ieņēmumi no valsts autoceļu ekspluatācijas nodokļa 100% tiktu novirzīti valsts ceļu remontiem jeb 40 līdz 50 miljoni latu gadā, kā arī, sākot no 2014.gada, 20% no akcīzes nodokļa tiktu novirzīti ceļu sakārtošanai un katru gadu šo daļu palielinātu par 10%. Tas ļautu katru gadu saremontēt divreiz vairāk ceļu. Šie priekšlikumi tiks iesniegti valdībā.

Kā ziņots, šorīt sasauktajā ārkārtas domes sēdē vienbalsīgi lemts par prasības iesniegšanu valdībai par ārkārtējas situācijas izsludināšanu Vecpiebalgas novada administratīvajā daļā, kuru aizņem kritiskā stāvoklī nonākušais autoceļa posms no Meļļiem līdz Vecpiebalgas un Madonas novada robežai, kā arī par rīkojumu atbildīgajām institūcijām nekavējoties nodrošināt posma atjaunošanu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv