Ārpus Rīgas meklē vadītājus

Apollo
0 komentāru

Vajadzīgi kompetenti kadri, kuriem ir harisma, ambīcijas un vēlme izglītoties tālāk. «Agrāk Latvijā noteicošā biznesā bija nauda, tagad to var dabūt bez problēmām. Taču, lai to paņemtu, vajadzīga izglītota komanda,» saka Žagarkalna slēpošanas bāzes īpašnieks un direktors, Dailes teātra aktieris Juris Žagars. Piemēram, Cēsu pusē esot milzīgs vakuums tieši vidējā menedžmentā.

Dzīves kvalitāte

«Augot uzņēmumam, man nepieciešami kompetenti palīgi, kuriem ir izglītība, pieredze, prasme komunicēt, harisma, ambīcijas un vēlme tālākizglītoties, taču tādus kadrus ir grūti atrast. Liela daļa no tiem, kas vēl nav aizgājuši uz Rīgu, kas prot valodu, uz kuriem var paļauties un kas ir vairāk vai mazāk profesionāli, aizbrauc darbā uz Īriju arī tad, ja tu viņam piesoli 400–500 latu mēnesī,» situāciju komentē J. Žagars. Kadru trūkumā lielākoties vainojama stagnējošā izglītības sistēma, kas nespēj nodrošināt darba tirgus pieprasījumu, kā arī pašvaldības, kas nespēj noturēt reģionos izglītotus speciālistus, kaut gan to varētu, piemēram, uzlabojot infrastruktūru, veidojot pievilcīgu vidi. «Pasaulē vides un dzīves kvalitāte tiek augsti vērtēta, un turīgie, izglītotie cilvēki nedzīvo lielpilsētas centrā, bet gan ārpus tā. Agri vai vēlu arī mēs sapratīsim, ka dzīves kvalitāte nav strādāt 12 stundas dienā un nopelnīt ļoti daudz, tā ir varbūt strādāt astoņas stundas dienā, nopelnīt mazliet mazāk, taču dzīvot skaistā mazpilsētā, vairāk atpūsties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni.»

Stabilitāte un alga

Uz jautājumu, vai uzņēmēji reģionā var maksāt saviem darbiniekiem tik daudz, lai viņi nebēgtu uz Rīgu, J. Žagars atbild, ka reģionā izdevumi ir mazāki un ar mazāku algu reģionā var dzīvot labāk nekā ar lielāku Rīgā. «Tiem, kam alga ir pirmajā vietā, tik un tā aizbrauks strādāt uz ārzemēm. Lielai daļai alga nav galvenā motivācija darbam — viņiem daudz svarīgāka ir stabila uzņēmuma attīstība un konkurētspēja tirgū, firmas prestižs un vide, kādā dzīvot,» uzskata J. Žagars.

Izglītība kā prece

Biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka situāciju kadru sagatavošanā varētu uzlabot, reformējot pašreizējo izglītības sistēmu, proti, augstskolu dotācijām atvēlēto naudu — ap 40 miljonu latu gadā — novirzot studiju kredītiem, tādējādi dodot iespēju studentam saņemt tik lielu studiju kredītu, kas nosedz studiju maksu viņa izvēlētajā augstskolā, un arī uzliekot atbildību par studiju pabeigšanu, jo pašreiz, studējot par valsts līdzekļiem, students nereti studijas nepabeidz, un valsts nauda ir vējā. Lai augstskolas spētu operatīvi reaģēt uz pieprasījumu darba tirgū, jāvienkāršo garā jaunu mācību programmu akreditācijas un licencēšanas procedūra. «Visvairāk izglītības tirgu kropļo ačgārnā finansēšanas sistēma un birokrātiskā ierēdniecība. Ja Latvija vēlas stabilu ekonomisko izaugsmi, tai ir vajadzīga tāda izglītības sistēma, kas sevi jau attaisnojusi ASV un Āzijā, kas savā izaugsmē un jauno tehnoloģiju ieviešanā aizsteigušās priekšā stagnējošajai ES: ir konkurence, dotācijas izglītības sistēmā ir atceltas, un ar piešķirto studiju kredītu students pērk to mācību programmu, ko vēlas,» saka A. Rostovskis.

Ārpus Rīgas meklē vadītājus

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv