Ārstē pašapziņu — ar fotogrāfiju!

Apollo
0 komentāru

Ir cilvēki, pat tautas, kuras nepiekrīt fotografēties, jo uzskata, ka šādā veidā tiek laupīta daļa dvēseles. Tomēr ir cilvēki, kuri uzskata, ka fotogrāfijas var izmantot dziedināšanā. Tā ir fototerapija.

Attēla vēstījums

Uz fototerapijas seansiem cilvēki nāk dažādu iemeslu dēļ — dziedēt rētas dvēselē,  pārciest nelaimīgu mīlestību, vēloties atbrīvoties no kādas atkarības, piemēram, no alkoholisma, narkomānijas. Taču ar šīs terapijas palīdzību cilvēkam var palīdzēt arī sevis pilnveidošanas procesā, nākamās profesijas izvēlē. Sarunā ar konsultantu, rādot savas fotogrāfijas, veidojot no tām kādu sižetu, cilvēki bieži paši pēkšņi apjauš lietas būtību. Īpaši efektīva šī terapijas metode ir krīzes situācijā, piemēram, kad zaudēts mīļš cilvēks, jo bieži ciešanas ir tik lielas, ka ir grūti par savām problēmām runāt.

Fototerapijas seanss ir ļoti līdzīgs psihoterapijas seansam. Tajā pacients un ārsts sarunājas, fotogrāfijas izmantojot kā palīglīdzekli, kas pastiprina stāstīto. Tās arī ļauj klientam justies drošāk. Arī tiem cilvēkiem, kuriem ir grūti par savām likstām stāstīt svešam cilvēkam, fotogrāfiju rādīšana un darbošanās ar tām (pārveidojot tās, izveidojot no tām kompozīciju) ļauj izteikt savu domu, nelietojot daudz vārdu.

Skats no malas

Nākot uz fototerapijas seansu, terapeits lūdz paņemt līdzi piecas līdz 20 savas fotogrāfijas. Vislabāk tādas, kuras raksturo problēmu, kuras dēļ cilvēks ir nolēmis lūgt konsultanta palīdzību. Taču tā nav obligāta prasība. Cilvēks var ņemt līdzi jebkādas fotogrāfijas, ko viņš pats vēlas, kaut vai sava suņa vai cita mājas mīluļa. Un arī tas daudz ko liecinās par cilvēku, viņa vēlmēm, par izveidojušos situāciju. Pirmajā seansā lielākoties cilvēki paņem līdzi tās fotogrāfijas, kurās viņuprāt, viņi vislabāk izskatās. Un tas ir normāli, jo cilvēki svešiniekam parasti cenšas sevi prezentēt no labākās puses. Arī  nākamajos seansos tiek ņemtas līdzi fotogrāfijas, gan pirmajā reizē izvēlētās, gan no jauna piemeklētās. Lai gan no konsultanta viedokļa, ikvienai fotogrāfijai, kuru cilvēks nolēmis rādīt, ir sava nozīme. Pat pases bildei, lai arī cik tā būtu neizteiksmīga. Citi cilvēki savukārt atlasa tādas fotogrāfijas, kurās viņi izskatās vissliktāk, tā rādot pasaulei — lūk, kāds esmu nelaimes putns. Arī tam ir sava nozīme. Rādot savas fotogrāfijas un stāstot par sevi, daudzi cilvēki sevi un savas problēmas ierauga it kā no malas.

Fona vēstījums

Fotogrāfijā galvenajā lomā parasti ir cilvēks. Taču ne mazāk svarīgs ir fons. Lietas, kas ir ap fotogrāfijā redzamo varoni, situācija, pasaka to, kas apzināti vai neapzināti noklusēts. Atlasot fotogrāfijas, cilvēks tās izvēlas intuitīvi, nepievēršot uzmanību fotogrāfijā redzamiem sīkumiem, bet speciālistiem tie atklāj pietiekami daudz.

Fototerapiju var veikt arī grupās un tad fotografēšana notiek uz vietas. Parasti grupā ir vairāki, kurus vieno kāda problēma, piemēram, vēlme pilnveidoties vai atkarība no alkohola. Grupa kopīgi cenšas izveidot sižetu par noteiktu tēmu un beigās tas tiek nofotografēts. Ir cilvēki, kuri noteikti vēlas būt redzami kadrā, citi, gluži otrādi  — grib palikt neredzami. Pēc tā, kā tiek izstrādāts sižets, kā darbojas cilvēki, konsultants redz  problēmas, kas nospiež katru no grupas dalībniekiem un  palīdz tās saskatīt arī terapijas dalībniekiem.

Zināšanai:

  • Individuālie fototerapijas seansi ilgst apmēram  stundu
  • Fototerapijas seanss grupai ilgst no 1,5 līdz 2 stundām.
  • Lai būtu rezultāts, psihoterapeits būtu jāapmeklē aptuveni 10 līdz 20 reizes.
  • Optimālākais, reizi nedēļā — vienā un tajā pašā dienā un laikā.
  • Krīzes situācijās psihoterapeitu var apmeklēt biežāk, taču ne vairāk kā trīs reizes nedēļā.

Fototerapijai nav nekāda sakara ar pazudušu cilvēku meklēšanu pēc fotogrāfijas vai mīļotā pieburšanu. Fototerapija ir viens no mākslas terapijas veidiem, kas radies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. Šim netradicionālajm terapijas veidam vairāk uzticas sievietes. Arī bērniem fotogrāfijas ļauj vieglāk paust savas sajūtas. Fototerapiju var kombinēt ar citiem mākslas terapijas veidiem, piemēram, smilšu terapiju.Tās pamatlicējs ir brits A. Hills.

Konsultējusi mākslas terapijas speciāliste, Latvijas Mākslas terapijas asociācijas valdes locekle Sandra Dzilna

Ārstē pašapziņu — ar fotogrāfiju!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv