Ārsti var palikt bešā

Apollo
0 komentāru

Grozījumi Ministra kabineta noteikumos nr. 804, kas nosaka samaksas sistēmu ārstiem, radījuši situāciju, ka algas gan palielināsies, taču var samazināties piemaksas, kas pienākas mediķiem. Līdz ar to ienākumu pieaugums darbiniekiem veselības aprūpē var nebūt cerētais, radot jaunus protestus. Turklāt grozījumi pieņemti paslepus no ārstiem.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ruta Vīksna «Neatkarīgajai» vīlusies teica, ka ministrija izvēlējusies piemērotāko laiku — vasaru —, lai tie, kam ir, ko iebilst, gandrīz neko nevarētu izdarīt. Atvaļinājumā ir gan Saeima, gan arī paši ārsti, kurus būtu grūti sasaukt kopā, lai pieņemtu lēmumu un rīkotos.

Valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, nosakot algas likmi, par kuru mazāk naudas mediķiem maksāt nedrīkst.

Mediķi to bija lūguši, lai nebūtu situācija kā šobrīd, kad ārstniecības iestāžu vadītāji paši nosaka, cik darbiniekam maksās, nereti, piemēram, medicīnas māsām, atvēlot minimālo algu. Taču, grozot noteikumus, ministrija veicinājusi, ka, ar vienu roku dodot, ar otru var atņemt. Proti — iestāžu vadītājiem ir iespēja maksāt mazākas piemaksas nekā līdz šim. Piemēram, ja agrāk mediķim, kurš savā jomā nostrādājis 10–15 gadu, pienācās konkrēta piemaksa 20% apmērā no darba algas, tad tagad šī piemaksa noteikta līdz 20%. Līdzīgi grozīti arī noteikumi par darbu kaitīgos apstākļos anesteziologiem un reanimatologiem, vairs nenosakot zemāko iespējamo piemaksu. Tātad var vispār nemaksāt vai piemaksa var būt pāris procentu apmērā.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida skaidroja, ka lēmums nenoteikt minimālo piemaksu apmēru pieņemts ierobežoto valsts budžeta līdzekļu dēļ.

Arodbiedrībai aiz muguras

R. Vīksna, kas patlaban ir atvaļinājumā, par grozījumiem uzzināja no «Neatkarīgās». Viņa pauda sašutumu par šādām pēkšņām izmaiņām. «Neviens mūs neuzaicināja uz šo grozījumu apspriešanu. Grozījumi nesaskan ar to vienošanos, kāda bija panākta. Vienbrīd ministrija parāda, ka it kā mūs respektē, bet tajā pašā laikā izdara kaut ko tādu, kas nav tā, kā runāts. Tāpat bija ar Ārstu likuma grozījumiem, kuriem jābūt, lai 804. noteikumi vispār darbotos. Tagad 804. noteikumi nav obligāti kapitālsabiedrībām, kas juridiski dod iespējas manipulēt. Mūsu jurists cīnījās, lai Ārstniecības likumā ieliktu tikai dažus vārdus, kas raksturotu ārstniecības iestādes, kurās algas jāpalielina «neatkarīgi no juridiskā statusa», bet ne. Ministrija lobē darba devējus ar Līkopu [Uldis Līkops — VM valsts sekretārs] priekšgalā — dara visu, lai noteikumi paliek neskaidri, lai var rīkoties, kā grib. Un nekustina ne mazāko pirkstiņu, lai izpildītu mūsu saistības,» klāstīja R. Vīksna.

Vienošanās aizmirsta?

R. Vīksna piebilda, ka tādējādi pilnībā nemaz nav izpildīti visi punkti, kas atrunāti parakstītajā vienošanās dokumentā starp arodbiedrību un veselības ministru Gundaru Bērziņu. Tajā bija paredzēts, ka līdz 2005. gada 15. jūnijam Ministru kabinetā iesniegs grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā un jau minētajos Ministru kabineta noteikumos. Tagad visam panāktajam esot nulles vērtība un visam jāsākas no sākuma, turklāt par piemaksu samazināšanu vispār neesot runāts. U. Līkops norādīja, ka ir izdarīts vismaz tik daudz, lai algas no 1. jūlija varētu palielināt.

U. Līkops sacīja — mediķiem nevajadzētu bīties, ka ienākumi varētu samazināties. «Nezinu nevienu darba devēju, kurš necenstos noturēt darbiniekus, tādēļ diez vai piemaksas nemaksās,» viņš uzsvēra. Piemaksu jautājumi būšot jārisina darba devējiem ar arodbiedrībām. Bet šādu grozījumu nepieciešamību viņš pamatoja ar to, ka ministrija tikai vienkāršojusi un padarījusi plašākas variācijas iespējas.

Jūklis nav izprotams

«Gaiļezera» anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļas vadītājs Romualds Daudze atzina, ka šādi arvien vairāk veicināta noraidoša mediķu attieksme. «Mediķiem nav ne mazākās nojausmas, ko nozīmē pieņemtie noteikumi, grafiki un piemaksu sistēma. Neko nevar saprast un nevar zināt, kā būs ar anesteziologu algām, kā darbosies palielinājums. Un tas, ka maina piemaksu sistēmu, ir kārtējais pierādījums tam, ka krīze būs, jo, ko augšas dara, apakšas nezina,» viņš sacīja. R. Daudze skaidroja, ka jau tagad ir jūtamas sekas veselības aprūpē notiekošajam haosam. «Mediķu attieksme kļuvusi vienaldzīgāka pret administrāciju. Ja citkārt atvaļinājuma laikā viņi strādāja, šogad praktiski neviens negrib strādāt. 1. jūlijā «Gaiļezerā» atklās traumu nodaļu, bet, kas tur strādās, nezina,» viņš klāstīja.

***

Zemākās algu likmes latos

Amata kvalifikācijas kategorija Likme

1. Slimnīcas vadītājs, galvenais ārsts 500

2. Vadītāja vietnieks, galvenais ārsts 411

3. Galvenais ārsts, viņa vietnieks 340

4. Nodaļas vadītājs, sertificēts ārsts 285

5. Ārsts ar profesionālo izglītību 242

6. Ārsts stažieris ar profesionālo izglītību, sertificēts ergoterapeits, sertificēts fizioterapeits ar maģistra grādu 207

7. Fizioterapeits, klīniskais psihologs 178

8. Ortopēds, optiķis, bioķīmiķis, sertificēta vecmāte, sertificēta māsa, ārsta palīgs ar1. līmeņa augstāko vai profesionālo vidējo izglītību 155

9. Ārsta palīgs, masieris, radiologa asistents ar 1. līmeņa augstāko izglītību 137

10. Sertificēts feldšeris laborants, sertificēta zobārstniecības māsa ar profesionālo vidējo izglītību 125

11. Sertificēta zobārstniecības māsa, sertificēts feldšeris, zobu tehniķis

ar vidējo profesionālo izglītību 117

12. Zobārsta asistents 111

13. Māsas palīdzes ar arodizglītību 106

Avots: MK 2004. gada 28. septembra noteikumi nr. 804

Ārsti var palikt bešā

Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv