Arta Andersone — starp mīlestību un samazgām

Apollo
0 komentāru

Daudzi skatītāji noskuma, uzzinot, ka jau jūnija sākumā darbu Latvijas Televīzijā (LTV) pametīs ilggadējā televīzijas žurnāliste un raidījuma «Panorāma» vadītāja Arta Andersone. Vēlot veiksmi Artai, viņas kolēģus lūdzām dalīties atmiņās par kopā pavadīto laiku.

Artu televīzijas ekrānā esam pieraduši redzēt kā ļoti korektu un inteliģentu cilvēku, kāda viņa neapšaubāmi ir arī dzīvē, taču, runājot kā ar pašu Artu, tā ar viņas kolēģiem, atklājās ne viens vien pārsteigums.

Vārds pašai Artai

«Nesen LTV jubilejā, lasot citu kolēģu atmiņas, secināju, ka es, atšķirībā no lielākās daļas televīzijā strādājošo, nekad neesmu sapņojusi par darbu šeit. Gluži otrādi — vēl studiju laikā biju pilnīgi pārliecināta, ka televīzijā vai radio noteikti nestrādāšu. Bet liktenis bija lēmis, ka televīzijā esmu pavadījusi jau 17 gadus. Šo laiku vērtēju ar dalītām jūtām. Lielākais ieguvums ir iemantotā skatītāju mīlestība, jo liela laime ir just daudzu cilvēku atbalstu. Tomēr, šeit strādājot, arī es esmu piedzīvojusi briesmīgu kritiku un «samazgu spaiņus», īpaši — pilnmēness laikā…

Kopš decembrī atklātībā nonāca ziņa, ka iešu prom no televīzijas, par mani gluži kā par aizgājēju cilvēki ir teikuši vai nu labu, vai neko… Šā pusgada laikā labus vārdus esmu dzirdējusi daudz vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā. Tas ir ļoti patīkami. Bet citādi man šķiet, ka sākotnējā sajūta par to, kur man būtu jāstrādā, tīri intuitīvi pateica priekšā, ka televīzija nav mana īstā darbavieta. Varbūt tāpēc man ir nācies grūtāk cīnīties nekā tiem, kas vienmēr sapņojuši strādāt televīzijā. Man jau sen ir dažādi plāni, ko es vēlētos darīt tālāk, taču pagaidām tos atklāt nevēlos. Es gan paturu prātā arī Gundara Rēdera aicinājumu kādreiz Ziņu dienestā atgriezties.»

Ar Artu koķetēju

Raidījuma «Panorāma» kultūras sižetu veidotājs Andrejs Volmārs:
«Atceros, ka Arta televīzijā ienāca kā jauna un ļoti smuka meitene. Viņa man ļoti patika, tāpēc ar Artu koķetēju. Taču Artai jau toreiz piemita ne tikai ārējās dotības — šarms un, kā jau mākslas vingrotājai, arī ļoti labs augums, bet arī inteliģence. Viņas veidotie sižeti bija ļoti saturīgi. Toreiz «Panorāmu» vadījām trīs pāri — es ar Veltu Pūriņu, Arta Andersone ar Olafu Pulku un Ināra Makārova ar Gunāru Dūzi. Man šķiet, ka no visiem televīzijas pāriem vislabākā saskaņa bija tieši Artai ar Olafu.

Manuprāt, tieši inteliģences dēļ Artu skatītāji ir tik ļoti iemīļojuši. Televīzijas cilvēkiem šī īpašība diemžēl parasti nepiemīt…

Artai raksturīga ir arī laba humora izjūta. Reiz man bija jāveido sižets par kādu no pavasarī svinamajām dienām. Parasti no konkrētās notikuma vietas stāstu, kā vecos laikos šos svētkus svinēja, kādi bija ticējumi. Toreiz Artai šai sakarā bija nepieciešama īsa informācija dienas ziņām. Viņa izlasīja manu tekstu, kurā, protams, sausas ziņu formāta informācijas nebija, un jautāja: «Andrej! Vai tu vispār tajā pasākumā esi bijis?»

Taču citādi Artu kā cilvēku es īsti raksturot nemaz nevaru. Nav bijis laika iepazīt. Parasti televīzijas raidījumu vadītāji atnāk uz darbu un visu vakaru nosēž pie datora. Bet šad un tad mēs aprunājamies, kad Arta pēc darba ar savu mašīnu mani ved uz mājām, jo mēs dzīvojam Rīgas vienā pusē.»

Artai rūpēja karjera

LTV1 Sporta raidījumu redakcijas redaktors Edvīns Dāvidsons:
«Ar Artu sāku kopā strādāt, tiklīdz viņa ienāca televīzijā. Pirmais raidījums, kuru viņa sāka vadīt, bija «Rīta vingrošana». Uzreiz varēja redzēt, ka Artai ir kadra cilvēkam nepieciešamā balss, izskats un spēja radoši pieiet dažādiem jautājumiem. Pēc tam viņa sāka veidot dažādus sižetus par sportu. Reiz abi braucām uz Siguldas minigolfa laukumu. Kā jau parasti, vispirms apskatījām vidi un tad sākām domāt, kā veidot sižetu. Bet Arta tik noteica, ka viņa visu gribot izdomāt pati. Viņa bija ļoti patstāvīga un ļoti talantīga skolniece.

Parasti jaunie televīzijā ienāk ar ļoti lielām ambīcijām, taču Arta bija citāda, viņa bieži atkārtoja, cik daudz vēl nezinot un cik daudz vēl viņai jāapgūst. Taču vēl Artai raksturīga īpašība, manuprāt, ir arī karjerisms. Padomju laikos cilvēki centās neizlēkt, paši necentās kļūt par priekšniekiem, to izlēma citi. Bet Arta tiecās pēc labāka amata, jaunām izaugsmes iespējām. Kad viņa izlēma pāriet strādāt uz «Panorāmu», es Artai izteicu savas šaubas, ka «Labvakar» kolektīvs, kas šo raidījumu veidoja, ir saistīts ar «stūramāju», tomēr Artai jaunās karjeras iespējas šķita svarīgākas. Ne velti viņa ilgu laiku bija «Panorāmas» galvenā redaktora vietniece. Tomēr Arta nekad nav bijusi iedomīga. Lai cik aizņemta viņa arī nebūtu, Arta vienmēr atrod laiku no papīriem pacelt acis un uzsmaidīt.

Visspilgtāk saistībā ar Artu man atmiņā palikusi viena situācija — kad Artai piedzima meitiņa, viņa bieži vien bērnu ņēma līdzi uz Sporta redakciju. No viņas bija jāslēpj pilnīgi viss — zīmuļi, papīri, jānovāc telefoni. Tas bērns bija pilnīgi nevaldāms. Tagad meita noteikti ir jau liela, bet toreiz Arta tik noteica: «Iedomājieties, kā man mājās viss ir jāvāc!»»

Mieramika

LTV1 Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Zviedre:
«Es vienmēr esmu apbrīnojusi Artas mieru. Ziņu dienestā nereti viss pēdējā brīdī jūk un brūk, bet Arta, izdzirdot ziņu, ka pēdējās minūtēs teksti jāmaina vietām, vienmēr spējusi saglabāt mieru. Arta ir ļoti erudīta, saka, ko domā, un nekad kādam kolēģim aiz muguras nevērpj intrigas. Vēl Arta ir ļoti klusa. Kad viņa atnāk uz darbu, daļa kolēģu to pat nepamana, jo viņa ļoti klusi sasveicinās ar apkārtējiem. Lielākā daļa ziņu darbinieku darbā parādās ļoti vētraini.»

Skatītāji jūt īstumu

LTV1 raidījuma «Tādi esam» vadītāja un bijusī Artas kolēģe Krista Vāvere:
«Ja reizēm televīzija šķiet kā ekscentriķu salidojums, tad Arta no šīs kompānijas patīkami atšķiras. Dzīvē un ekrānā viņa nespēlē atšķirīgas lomas, tādēļ pēc raidījuma viņai nav jānoņem publiskā seja, lai uzliktu savējo — īsto. Tas nogurdina ārpus ekrāna, bet reizē tas izskaidro publikas simpātijas.

No mūsu kopīgajām darba gaitām Artu atceros kā kolēģi, uz kuru vienmēr var paļauties. Šajā darbā obligāts nosacījums ir dzelžaina nervu sistēma, spēja saglabāt mieru situācijās, kad dabiski būtu to zaudēt. Artai šīs īpašības piemīt.

Ir cilvēki, kurus, šķiet, esi pazinis vienmēr. It īpaši, ja tas ir cilvēks, kurš gadiem tevi uzrunājis no ekrāna. Tiesa, tas neattiecas uz visām publiskām personām. Šī sajūta pavada tikai tos, kuri ekrānā māk būt īsti. Šovu un TV spēļu ērā šīs īpašības ir deficīts. Arta ir īsta, un tieši tādēļ skatītāji viņu mīl. Ziņu studijā jābūt personībai, bet personība nedrīkst nomākt informāciju. Atrast līdzsvaru starp savu ego un tekstu, kuru tu nodod publikai, ir grūts uzdevums. Šķiet, ka Artai tā nekad nav bijusi problēma.

«Panorāma» līdz ar Artas aiziešanu zaudēs kaut ko ļoti būtisku. Viņa bija pēdējais «ekrāna cilvēks», kas televīzijā ienāca 90. gadu sākumā. Atcerieties, toreiz «Panorāmā» ienāca jaunā paaudze: Ināra Makārova, Arta, Iveta Galēja. Viņi radīja jaunu ziņu veidošanas un pasniegšanas stilu: dinamisku, neteatrālu. Stils «Panorāmā», protams, paliek, bet vienalga — Artas pietrūks.»

Arta Andersone — starp mīlestību un samazgām

Foto: AFI/E.Rudzītis

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv