Ārvalstu mediji dažādi traktē okupāciju

Apollo
0 komentāru

Vairāki rietumu mediji pēc ASV prezidenta Džordža Buša vizītes Latvijā citē augstā viesa runu, kurā viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu nonākšana PSRS kontrolē pēc Otrā pasaules kara bija viena no lielākajām netaisnībām pasaules vēsturē. Toties Krievijas plašsaziņas līdzekļi akcentē Dž. Buša izteikumus par etniskajām minoritātēm.

Kā ziņo ASV televīzija CNN, Dž. Bušs uzsvēra, ka Jaltas līgums 1945. gadā atkārtoja Minhenes vienošanās un Molotova–Ribentropa pakta netaisnību. ASV prezidents piebildis, ka verdzību Austrumeiropā atcerēsies kā vienu no lielākajiem vēsturiskajiem pārdarījumiem. CNN ziņo — Krievijas oficiālās amatpersonas ir iebildušas, ka Dž. Bušs attiecībā uz Baltijas valstīm lieto vārdu «okupācija», tomēr ASV prezidents no šā apzīmējuma Rīgā nav izvairījies.

Laikraksts «The Washington Post» norāda, ka Dž. Bušs savas Maskavas vizītes priekšvakarā aktualizēja jautājumu par Otrā pasaules kara mantojumu Austrumeiropā. «Prezidents Bušs svinīgi solīja, ka nekad vairs valstu brīvība netiks mainīta pret stabilitāti, līdzīgi kā tas notika 1945. gadā,» raksta «The Washington Post». ASV laikraksts atgādina, ka pēc 1939. gadā noslēgtā slepenā Molotova–Ribentropa pakta Baltijas valstis un Somija nonāca Krievijas ietekmes zonā, kas 1940. gadā noveda pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijas. «The Washington Post» trīs Baltijas valstis sauc arī par vienām no ASV draudzīgākajām valstīm Eiropā, kas pērn pievienojušās NATO un nosūtījušas savas militārās vienības uz Irāku.

Britu laikraksta «Sunday Times» rakstā «Bušs mērķē uz Putinu» Krievijas svētku priekšvakarā teikts, ka Dž. Bušu Maskavā gaida saspringta vizīte, ņemot vērā ASV prezidenta izteikumus Rīgā par PSRS okupētajām Baltijas valstīm, kā arī aicinājumu rīkot Baltkrievijā brīvas vēlēšanas. «Sunday Times» uzsver — gan Igaunijas un Lietuvas, gan Gruzijas prezidents boikotē 9. maija svinības Maskavā.

Vācijas ziņu aģentūra DPA norāda — Dž. Bušs, sestdien Rīgā pie Brīvības pieminekļa nolikdams ziedus, ir parādījis, ka ASV atbalsta brīvību un demokrātiju pat tad, ja tas sadusmo Krieviju. DPA skaidro, ka Otrā pasaules kara beigas Baltijas valstīs nozīmēja ne tikai atbrīvošanu no nacistiem, bet arī PSRS okupāciju. Dž. Bušs ar Baltijas valstīm ir vienisprātis par vēstures skaidrošanu, to viņš vairākkārt atkārtojis savā runā.

Krievijas Ārlietu ministrija sestdien izplatīja paziņojumu, kurā norādīts, ka ASV savulaik ir atzinušas Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu: 1975. gada 1. augustā Eiropas, ASV un Kanādas līderi Helsinkos parakstīja vienošanos par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas izveidi. Viens no tās pamatprincipiem bijis valstu vienotības, kā arī Eiropas robežu nedalāmības atzīšana. Turklāt toreizējais ASV prezidents Džeralds Fords toreiz sacījis, ka «ASV ar gandarījumu paraksta šo dokumentu, jo mēs parakstāmies par visiem tās principiem».

Tāpēc dīvaini esot dzirdēt, ka rietumvalstis un it īpaši ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu, pat neņemot vērā Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumus, norāda Krievijas ārlietu resors. «Tiem, kuri šodien pretendē uz jaunas vēstures traktēšanu, atliek vien ieteikt kaut vai dažreiz pievērst uzmanību dokumentāriem pirmavotiem,» teikts ministrijas paziņojumā.

Krievijas masu mediji, rakstot par Dž. Buša vizīti Rīgā, pārsvarā uzsvēra ASV prezidenta izteikto aicinājumu tiekties ievērot minoritāšu tiesības. Turklāt krievu plašsaziņas līdzekļi izvairās plašāk citēt Dž. Buša teikto, aiz kadra atstādāmi viņa teikto, ka arī minoritātēm jāuzņemas atbildība būt par pilsoņiem, kas rūpējas par savas valsts labumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv