Ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāzina latviešu valoda

Apollo
65 komentāri

Saeima šodien pieņēma likumu, kurā noteiktas augstākas valsts valodas zināšanas prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā.

Ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāzina latviešu valoda

Foto: Zane Bitere/LETA

Iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo likumprojektu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz pretrunīgām nomām.

Šodien pieņemtais likums paredz, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē. Savukārt iepriekš Saeimā atbalstītajā variantā gan fiziskajām, gan juridiskajām personām tika noteikts prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē un valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī atbildēt uz pašvaldības komisijas jautājumiem.

Deputātiem nebija vienprātības par valodas prasības normām. Ierosinājums par stingrākām prasībām tika atbalstīts ar mazu balsu pārsvaru - par to balsoja 45 parlamentārieši, bet pret bija 40 deputāti, tostarp «Vienotības» pārstāvji. Četri deputāti balsojumā nepiedalījās.

Deputāts Edgars Putra (ZZS) debatēs akcentēja, ka latviešu valodas zināšanas ir svarīgas, lai zemes īpašnieki ievērotu labturības prasības un pārzinātu likumus attiecībā uz lauksaimniecību un darba drošību. Tāpat svarīgs arguments ir arī tas, ka lauki iztukšojas, tāpēc būtiski, lai cilvēki, kuri iegādājas zemi, iekļaujas vietējā sabiedrībā, strādā un dzīvo tur, viņš teica.

Putra akcentēja, ka normu par valsts valodu atbalsta arī lauksaimnieku organizācijas, turklāt līdzīgas normas ir spēkā, piemēram, Francija un Beļģijas Flāmu reģionā.

Parlamentārietis Edvards Smiltēns (V) norādīja, ka visi var piekrist mērķim pasargāt zemi un meža resursus, lai labumus no tiem būtu vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr viņš pauda šaubas, vai norma par valodas zināšanām darbosies, vai arī būs tikai «butaforija». Viņaprāt, no tā vienīgie ieguvēji būšot Latvijas juridiskie biroji, kas rastu veidus apiet normu par valodas zināšanām. Smiltēns arī pauda, ka «jādod spēks vietējiem cilvēkiem», lai viņi varētu konkurēt ar ārzemniekiem.

Likuma grozījumus kopumā atbalstīja 66 deputāti, pret bija 21 parlamentārietis, bet Solvita Āboltiņa (V), Lolita Čigāne (V) un Jūlija Stepaņenko (S) balsojumā nepiedalījās.

Tāpat deputāti precizējuši prasības attiecībā uz zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Iepriekš parlaments lēma, ka tas attieksies uz visiem darījumiem, taču tagad pašvaldību komisijas to varēs prasīt tikai nepieciešamības gadījumā. Grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

Pārejas noteikumos paredzēts skart citus jautājumus. Tajos noteikts, ka zemes iegādes darījuma aktu, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un nav reģistrēts zemesgrāmatā līdz 2017.gada 30.jūnijam, būs jāreģistrē pašvaldības komisijā līdz 2017.gada 31.decembrim. Darījuma akts būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam būs pievienota pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017.gada 31.decembrim.

No 2018.gada 1.janvāra zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014.gada 31.oktobrim un līdz 2017.gada 30.jūnijam nav reģistrēts zemesgrāmatā vai 2017.gada 31.decembrim pašvaldības komisijā, būs derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam tiks pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.

Paredzēts, ka likumprojekts pēc tā pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv