Ašeradens noraida iespēju pārdot enerģiju obligātā iepirkumā un saņemt valsts atbalstu

Apollo
127 komentāri

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) trešdien noraidīja vairāku opozīcijas deputātu pausto, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina izsniegt atļaujas komersantiem, tādējādi nodrošinot tiem tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Ašeradens noraida iespēju pārdot enerģiju obligātā iepirkumā un saņemt valsts atbalstu

Foto: Zane Bitere/LETA

Ministrs atgādināja, ka no 2012.gada 10.septembra ir noteikts moratorijs un komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tāpat no 2011.gada 26.maija EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

Taču jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt EM pieprasījumu izsniegt atļauju ieviest jaunas vai palielināt esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas, piemēram, uzstādīt saules paneļus vai cita veida elektroenerģijas ražošanas iekārtas savām vajadzībām vai uzņēmējdarbības veikšanai uz tirgus nosacījumiem.

Ašeradens uzsvēra, ka par šo jaunu vai papildu jaudu uzstādīšanu valsts atbalsts netiek sniegts un tas nekādā veidā neietekmē obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Laika posmā no 2012.gada līdz šā gada oktobrim EM kopumā izsniegusi 605 atļaujas, no kurām 53 atļaujas ir par jaudu palielināšanu, informēja ekonomikas ministrs.

Šogad kopumā izsniegtas 152 atļaujas, no kurām 17 ir jaudas palielināšanas atļaujas. Liela daļa šo atļauju izsniegtas privātpersonām, kas, piemēram, uzstāda saules paneļus pašpatēriņam savās mājās. Arī vairums juridisko personu jaudu palielināšanas vai jaunu jaudu ieviešanas atļaujas pieprasa pašpatēriņa vajadzībām.

«Valsts atbalsts šādu jaudu ieviešanai nav paredzēts un nav piešķirts, un šādu atļauju izsniegšana nekādā veidā neietekmē OIK apmēru. Atgādinām, ka kopš 2012 gada ieviests moratorijs jaunu elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanai. Šajā laikā arī tika fiksēts OIK apmērs 26,79 eiro par megavatstundu,» atzīmēja Ašeradens.

Reaģējot uz medijos izskanējušo informāciju par iespējamām pretlikumīgām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību vairāki Saeimas deputāti iesniedza EM vairākus jautājumus. Taču sniegtās EM atbildes deputāti neuzskatīja par apmierinošām. Tāpat šiem deputātiem esot radušās bažas par to, ka EM darbība saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu līdz šim ir bijusi vērsta uz atsevišķu komersantu interesēm, nevis rūpēm par sabiedrību.

Lai kliedētu bažas, opozīcijas deputāti Ivars Zariņš (S), Jānis Urbanovičs (S), Vitālijs Orlovs (S), Artūra Rubika (S), Igora Pimenova (S), Sergeja Mirska (S), Raimonds Rubiks (S), Sergejs Potapkins (S), Ivans Ribakovs (S) un Boriss Cilēvičs (S) pieprasīja ekonomikas ministra ierašanos Pieprasījumu komisijas sēdē, kuras laikā Ašeradens informējis deputātus par EM paveicamajiem darbiem OIK situācijas analīzē.

Līdz šī gada decembrim EM plāno pabeigt 37 iepirkumu nesākušo staciju auditu, izstrādāt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, noteikt uzstādāmo jaudu slieksni, ražošanas kvotas, paplašināt regulējumu staciju kontrolē.

Tāpat EM nākamā gada pirmajā pusē plāno arī sagatavot pilnu auditu par tiem 406 uzņēmumiem, kuri ražo elektroenerģiju, identificēt riska jomas, kā arī izstrādājot ieteikumus normatīvu pilnveidošanai. Ministrija ir sākusi padziļinātu situācijas analīzi, kuru plānots pabeigt pusgada laikā.

Pēc EM sākotnējiem secinājumiem, AS «Sadales tīkls» nav ievērojusi prasības elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanai sadales sistēmai, vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāpārskata uzraudzības pieeja. EM arī secinājusi, ka uzņēmēji mēģinājuši apiet normatīvo regulējumu, kā arī ministrija ir pieļāvusi, ka tiek maldināta par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Tikmēr SPRK nākamā gada pirmajā pusē jāpabeidz pieslēguma izveidošanas atļauju kārtības pārbaude, jānovērš neatbilstības, kā arī jāprecizē SPRK noteiktā kārtība. Savukārt uzņēmumam «Sadales tīkls» līdz 2018.gada sākumam jāveic pieslēgumu izveidošanas kārtības audits.

Aģentūra LETA uzzināja, ka sēdes beigās komisijas deputāti esot nobalsojuši par šo opozīcijas deputātu pieprasījumu kā nepamatotu. Taču opozīcijas deputāti solījās turpināt sekot līdzi šīs lietas tālākai virzībai.

Jau ziņots, ka Valsts policija pēc EM iesnieguma sākusi kriminālprocesu par «Sadales tīkla» un «Rīgas enerģijas» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros.

Atbilstoši izsniegtajai atļaujai «Rīgas enerģijai» līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Tomēr TV3 raidījums «Nekā Personīga» iepriekš vēstīja, ka raidījuma filmēšanas laikā uzņēmuma «Rīgas enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. EM lūdza Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

«Nekā Personīga» arī atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, «Sadales tīkla» testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos desmit gados.

«Rīgas enerģija» jau iepriekš paziņojusi, ka kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā. Savukārt «Sadales tīklā» tika izveidota iekšējā izmeklēšanas komisija, kura tostarp pārbaudīja atbildīgo darbinieku rīcību saistībā ar koģenerācijas staciju darbību. Saistībā ar šo skandālu no «Sadales tīkla» valdes jau atkāpies valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis un valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv