Asi kā naži, meža cūkas ilkņi spēj uzšķērst

Apollo
24 komentāri

Latvijā cilvēkam visbīstamākais dzīvnieks ir nevis vilks vai lācis, bet gan meža cūka. Savvaļā dzīvo ap 32 000 šo dzīvnieku. Meža cūkas ir veikli, spēcīgi dzīvnieki ar asiem ilkņiem, un uzbrukumā tos izmanto par ieročiem. Cilvēkam mežacūka var uzbrukt, ja sajūt apdraudējumu vai ir ievainota.

Ilustrativs attlels

Ilustrativs attlels

Shutterstock

Mežacūkām šobrīd ir riesta laiks - mazuļi nāks pasaulē aprīlī. Riesta laikā meža cūku kuiļu starpā notiek asas cīņas. Kuiļi vaislošanās laikā nepārtraukti ir saspringti - gatavi nosargāt «līgavu» no citu kavalieru tīkojumiem. Vienā metienā var būt pat 12 sivēni. Aiztāvot mazuļus, mežacūkas var izrādīt agresiju un uzbrukt. Tomēr parasti mežacūkas izvairās no saskarsmes ar cilvēku.

Mežacūku ilkņi ir trīsšķautņaini, asi un aug visu mūžu. Augšējiem ilkņiem berzējoties gar apakšējiem, to malas uzasinās līdzīgi kā nažiem. Meža kuiļu tēviņiem apakšējie ilkņi ir izliekti uz augšu var būt pat 30 cm gari, mātītēm tie ir mazāki un nedaudz uzliekti uz augšu. Meža cūku ilkņi ir medību trofeja, stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Ja mednieks, domājot, ka dzīvnieks nošauts, pieiet klāt mežacūkai, tā ar ilkņiem spēj burtiski uzšķērst cilvēku. Ja tuvumā nav otrs mednieks, arī izredžu izdzīvot tikpat kā nav.

Meža cūkas ir ļoti gudri dzīvnieki un labi atceras vietas, kur ir sajutušas draudus vai tieši otrādi – drošos apstākļos viegli atradušas barību. Meža cūkas parasti dzīvo baros, kurus vada bara galvenā cūku māte. Reizēm ir sastopami pat 20-50 dzīvnieku lieli bari. Baros uzturas vairākas cūku mātes, to mazuļi un jaunās cūkas. Pieaugušie kuiļi ir vientuļnieki un klejotāji, kas baram pievienojas riesta laikā.

Meža cūka ir plaši izplatīts dzīvnieks ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Meža cūkas sastopamas Āzijā un Ziemeļāfrikā. Dažās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Dānijā un Norvēģijā šis dzīvnieks vairs nav sastopams, jo ir izmedīts.

Pieaugušu meža kuiļu skausta augstums var būt līdz 90 cm, mātītes augumā ir mazākas. Pieauguši kuiļi parasti sver ap 250, mātītes ap 150 kilogramu. Svaram gan ir sezonāls raksturs – rudenī dzīvnieks parasti uzkrāj rezerves, ko līdz pavasarim iztērē, tāpēc dzīvnieks vissmagākais ir oktobrī, bet visvieglākais – aprīlī. Vienam dzīvniekam masas starpība var būt līdz 50 kilogramiem.

Meža cūka ir visēdājs – ēd gandrīz visu, ko atrod. Pārsvarā barību uzmeklē, ar šņukuru rakņājot augsni. Liels gardums ir kukaiņi un to kāpuri, dažādi augi un to saknes. Rudenī lielākais gardums ir ozolzīles un cilvēku dārzos un lauksaimniecības platībās izaudzētie labumi – kartupeļi, kukurūza, graudi un āboli. Šādi meža cūku sirojumi gardumu meklējumos var nodarīt lielu postu dārziem un laukiem. Tā kā meža cūka var atrast barību dažādās vietās, tās ir sastopamas gan mežos, gan lauksaimniecības platībās un arī cilvēku apdzīvotās vietās. Rīgā meža cūkas iemanas barību atrast ne tikai piemājas dārziņos, bet arī atkritumos un cienāties ar kaķiem izlikto maltīti. Līgatnē mežacūkas rīta agrumā redzētas skrienam pa pilsētas centru. Dzīvnieki mēdz izrakņāt dobes pie domes un izpostīt mazdārziņus. Izpētīts, ka Latvijā meža cūkām vislabāk patīk dzīvot lapu koku un jauktu koku mežos.

Meža cūkas ir teritoriāli dzīvnieki, un savu teritoriju izstaigā pa iestaigātām takām. Gulēšanai cūkas veido migas labi noslēptās vietās, piemēram, zem kuplām eglēm, žagaru kaudzēs vai biezos krūmājos. Meža cūkas izrok lēzenas bedres, ko rūpīgi izklāj ar egļu zariem, žagariem un sausu zāli.  Migu cūka iekārto kopā ar sivēniem, bet iepriekšējā gada sivēni veido katrs pats savu migu netālu no mātes migas. Ziemas sezonā cūkas mēdz migas iekārtot arī skudru pūžņos vai salmu kaudzēs.

Meža cūkas ir ļoti tīrīgi dzīvnieki, kas rūpējas savu labsajūtu. Cūku apdzīvotās vietās vienmēr ir iekārtotas dubļu vannas un koki, gar kuriem berzēties pēc vannas. Meža cūkas arī labi peld un karstā laikā labprāt bauda ūdens procedūras.

Līgatnes dabas takās meža cūkas šobrīd ir apskatāmas pa gabalu, lai mazinātu risku tām saslimt ar Āfrikas cūku mēri, kas ir bīstama slimība visām cūkām. Visbiežāk galvenais slimības izplatītājs ir cilvēks, kas infekciju var nejauši atnest ar kādu meža cūkām paredzētu cienastu.

Līgatnes dabas takās meža cūkas visaktīvākās ir no rīta un pēcpusdienā, kad dodas baroties, veido sev atpūtas vietas, vārtās dubļu vannās vai aktīvi komunicē savā starpā. Dienas vidū tās visbiežāk var vērot snaužam pašu veidotās guļvietās, jo diendusa ir ļoti svarīga meža cūku dienas režīma sastāvdaļa!

Interesanti fakti par meža cūkām

Meža cūkai ir vāja redze, toties tai ir ļoti labi attīstīta dzirde un oža. Kukaiņu kāpurus augsnē var saost līdz pat 10 cm dziļumam.

Meža cūkas ir vienīgie pārnadži, kas rok vietu migai.

Meža cūkas aizstāvoties mēdz būt agresīvas, tāpēc nav ieteicams tām pārāk tuvoties.

Meža cūkām bara galvenais dzīvnieks ir vadošā mātīte.

Meža cūkām riests ir no novembra līdz decembrim.

Meža cūku mazuļi dzimst aprīlī līdz maija sākumam, un vienā metienā var būt pat 12 sivēni.

Meža cūku sivēni ir gaiši brūnā krāsā ar tumšāk brūnām svītrām pār muguru. 2-3 mēnešu vecumā mazuļu apmatojums mainās un to krāsa kļūst līdzīga pieaugušajām cūkām.

Meža cūku ilkņi ir lieliski darba rīki un ieroči – tie ir trīsšķautņaini, asi un aug visu mūžu.

Meža cūkas veido dubļu vannas un koku, kur rīvēties.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv