Astotais pasaules brīnums Kornvolā

Apollo
0 komentāru

Paradīze allaž saistās ar dārzu: pats šis vārds tulkojumā no persiešu valodas nozīmē ‘dārzs’. Kornvolas paradīzes dārzs ir izveidots 50 metru dziļā māla karjerā. Varbūt tā bija zelta bedre, jo piecos gados kopš Ēdenes atvēršanas tā ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām vietām Britu salās, un vietējā ekonomikā Ēdenes efek­tu mēra aptuveni pusmiljarda mārciņu vērtībā.

Vēl pavisam nesen Kornvola bija pati nabadzīgākā grāfiste Anglijā ar panīkušu ieguves rūpniecību, vietējas nozīmes zvejniecību un vāju infrastruktūru. Tūristus Kornvola piesaistīja ar pludmalēm pašos rietumos, bet Sentostelai (St. Austell) un četras jūdzes attālajam karjeram viņi brauca garām neapstādamies.

Šī vieta šķita bez nā­kotnes; tāda, kurai vēsture neglābjami un pat neglīti beigusies — kaolīns izrakts, iz­mantots, aiz tā palikusi vienīgi bedre. 1994. gadā šo bedri ieraudzīja Tims Smits (Tim Smit).

Sajūsmināts vai nobijies

— Es tikai reizi mūžā esmu strādājis kādam citam. Tas bija 21 gada vecumā. Normāls algas darbs mani biedē, jo es varu motivēt sevi tikai tad, ja esmu sajūs­mināts vai nobijies, — saka 55 gadus vecais Ēdenes projekta iniciators Tims Smits, anglis no tēva un holandietis no mātes puses.

Viņš ir izglītojies arheoloģijā un antropoloģijā, labs ielu muzikants, prasmīgs mūzikas producents un trīs bērnu tēvs.

Pirms 10 gadiem personīgu iemeslu dēļ Tims Smits pameta Holandi un ap­metās Kornvolā ar nolūku atvērt ierakstu studiju. Turpat kaimiņos atradās vecs, nolaists dārzs. Vietas ar vēsturi fascinēja Smitu, un kopā ar partneri viņš ņēmās at­jaunot dārza godību.

Ziedu laikos 19. gadsimtā Heliganas dārzi bija slaveni visā Kornvolā, taču Pirmā pasaules kara laikā gāja bojā to saimnieki, un dārzs aizauga. Pēc pārveidošanas Zudušajos Heliganas dārzos, kā ar misticisma pieskaņu tos no­dēvēja Tims Smits, bija izveidotas takas, pa kurām ejot var redzēt šo to no sav­vaļas dabas — zivju dzenīšus, spāres, āpšu pēdas, sikspārņu vietas. Līdzās tam ka­fejnīcas un restorānus, kuros ēdienu gatavošanai cenšas izmantot Heliganā au­dzētus dārzeņus.

Pāris gados dārzu iecienīja tūristi, un Tims Smits pierādīja, ka pat botānika var būt bizness.

Ideja par Ēdeni

Doma par Ēdeni Timam Smitam radās ap 1994. gadu kopā ar arhitektu Džonatanu Bolu (Jonathan Ball) no Ziemeļkornvolas. Projekta sākotnējais mērķis bija vizuāls stāsts par augu nozīmi cilvēku dzīvē. Džonatans Bols gara acīm ieraudzīja siltumnīcas — kā lielas mušas acis. Vietu dārziem atrada vecajā karjerā.

Heliganas dārza sasniegumi pārliecināja Nacionālo loterijas komisiju atbalstīt Ēdenes projek­tu ar 37,5 miljoniem britu mārciņu, vēlāk šī summa sasniedza 55,4 miljonus. Tas palīdzēja piesaistīt arī pietiekami daudz privātā līdzfinansējuma. 1998. gada oktob­rī sākās būvdarbi, un apmeklētājiem Ēdene vārtus vēra 2001. gada martā.

Bija domāts, ka gadā dārzu apmeklēs 645 tūkstoši cilvēku, taču jau pirmajos sešos mēnešos Ēdene piesaistīja 940 tūkstošus. Visu loterijas projektu vidū vairāk apmeklētāju ir tikai mūsdienu mākslas muzejam Londonā, kas ir bez maksas.

Daiļdārznieku nācija

Daļa Ēdenes panākumu, iespējams, ir saistīta ar britu attieksmi pret dārziem — gan savējiem, gan svešiem. Napoleons angļus esot nosaucis par veikalnieku nāciju, bet izdevums «Economist» iesaka dēvēt par dārznieku nāciju, jo tās iecienītā­kais brīvā laika pavadīšanas veids ir līkņāšana dārzā:

— Šai zemē lielākās televīzijas zvaigznes ir dārznieki un gandrīz katram ir vie­doklis par rododendriem.

Kāpēc briti ir tik traki uz saviem dārziem? Daži to skaidro ar faktu, ka Britu sa­las nav necik lielas un zeme ir liela vērtība paša un citu acīs:

— Kad jums ir zemes gabals — kaut vai neliels, jūsu statuss un pašvērtējums ir saistīts ar to.

Tomēr pat tad, ja jūs neinteresē dārzi un botānika, jūs diez vai paliksiet vienal­dzīgs pret izliektajām siltumnīcām Kornvolā, kas paceļas no milzīgā krātera un blenž ar lielas mušas acīm. Biomi, kā tās dēvē, ir pietiekami lieli, lai tajos ietilptu Londonas Tauers un 35 futbola laukumi. Biomu burbuļi veidoti no sešstūrainiem plastikāta logiem. Katrs sešstūris esot pietiekami izturīgs, lai noturētu regbija komandu. Struktūra darināta no galvanizēta tērauda caurulēm, kas savienotas cita ar citu un iestiprinātas pamatos.

Ēdene pašlaik reprezentē trīs atšķirīgas dabas zonas, no kurām divas — tropi un subtropi — ir izveidoti milzīgajās siltumnīcās, bet viena ir āra ekspozīcija.

Tropu māja ir 240 m gara, 110 m plata un 50 m augsta — pietiekami, lai ta­jā augtu lietusmežu koki. Gaisa temperatūra starp 18 un 35 grādiem. Gaisa mit­rumu uztur smidzinātāji un ūdenskritumi. Tropu mājas tēmas ir Malaizija, Rie­tumāfrika, Dienvidamerikas tropi un tropu salas. Tropu mājā augsnes mitrumu uztur ar apūdeņošanu.

Vidusjūras klimata biomā gaisa temperatūra ir 15–25 grādi vasarā un vis­maz 10 ziemā. No kultūraugiem šajā biomā audzē tabaku, vīnogas, kokvilnu, olīvas u. c.

Āra ekspozīciju veido Kornvolas vietējie un mērenās joslas augi no Amerikas, Krievijas un Indijas kalnu piekājēm, kur klimats ir līdzīgs Kornvolai. Stāvākas nogā­zes ir iekārtotas tā, lai atgādinātu stepes, prērijas.

Menedžmenta guru

Tims Smits vēlas domāt, ka Kornvolas Ēdene nav tikai botāniskais dārzs:

— Tā ir vieta, kas mudina cilvēkus domāt citādi.

Viņu allaž fascinējuši citādi domājošie, piemēram, Brazīlijas sociālists Rikardo Semlers, kas vadīja lielu uzņēmumu un ļāva darbiniekiem pašiem noteikt darba laiku un algas; pretī viņš saņēma darbinieku uzticību un pārsteidzošu uzņēmuma izaugsmi.

Vēl viens Tima Smita varonis ir spāņu arhitekts Gaudi — par viņa uzmanību pret detaļām un humora izjūtu.

Veidojot savu komandu, Tims Smits pēc iespējas centies piesaistīt vietējos ta­lantus. Viņš uzskata, ka daudzi pusmūža cilvēki ir izslāpuši likt lietā savas spējas, bet nezina, kā un kur.

Intervijās Tims Smits mēdz bārstīt menedžmenta guru cienīgas frāzes:

— Sāciet no turienes, kur jūs vēlaties būt, un tad strādājiet uz atpakaļ. No­darbojieties tikai ar to, kas jūs interesē. Ir jāmīl, lai izdotos. Es vēlos zināt, kāda būs uzvara — pirms sāku karu. — Tomēr pretēji daudziem citiem viņa vārdi sader ar darbiem.

Uz jautājumu, vai Ēdene nākotnē nekļūs par zaļo Disnejlendu, Tims Smits teic, ka tad viņš un viņa komanda būs zaudējuši. Protams, vienmēr pastāvot bries­mas ieslīgt korporatīvā atrofijā, it īpaši grūtos laikos.

— Tad vienīgais pretlīdzeklis ir aiztaisīt acis un uzņemties risku,— teic Tims, piebilstot, ja tā notiktu, mēs visi būtu izniekojuši beidzamos septiņus savas dzīves gadus.

Slidošana un literārie lasījumi

Šogad Ēdene centās apiet dārzu industrijas tumšo pusi — ziemu. Lai pagari­nātu tūristu sezonu, Ēdenē ierīkoja slidotavu. Slēdzot slidotavu un pieliekot pun­ktu ziemas sezonai, Ēdenē būs grāmatu svētki ar oriģinālliteratūras lasījumiem. Vasarā — mākslas darbnīcas un ēdienu gatavošanas vakari.

Līdztekus turpinās būvniecība. Teju, teju vērsies izglītības centrs, plānos ir vies­nīca un vēl viens bioms pustuksnešu zonas augiem.

Apkopojot gada rezultātus, Ēdenes mārketinga direktors Deivs Menīrs (Dave Meneer) pērnā gada nogalē sacīja, ka 45% tūristu devušies uz Kornvolu Ēdenes dēļ un 39% vietējo uzņēmēju atzīst pozitīvo Ēdenes efektu. Viņaprāt, tā ir diez­gan laba atdeve no 100 miljonu ieguldījuma lielā caurumā.

Tūrisma firmas «South West Tourism» izpilddirektors Malkolms Bels (Malcolm Bell) stāsta, ka apmeklējot dažādas izstādes un gadatirgus; ja vien tiek runāts par industrijas un vietas atdzimšanu, tūdaļ rāda Ēdenes slaidu.

Astotais pasaules brīnums Kornvolā

Foto:All Over Press

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv