Astroloģijas spožums un posts

Apollo
0 komentāru

Dienā, kad tapa «GEO» janvāra numura pēdējās korekcijas, pasaule uzzināja sensacionālu jaunumu – zinātniekiem ir izdevies atšifrēt plaušu un ādas vēža ģenētisko kodu. Tas nozīmē, ka salīdzinoši tuvā nākotnē vēzis būs ārstējama slimība, turklāt līdzīgs pētniecības darbs koordinēti visā pasaulē norisinās arī ar citiem vēža paveidiem. Visticamāk, ka šis būs viens no pēdējiem lielajiem 2009. gada zinātnes atklājumiem.

Astroloģijas spožums un posts

Foto: Publicitātes foto

Atskatoties uz aizvadīto gadu zinātnē, jāsecina, ka tas noteikti ieies vēsturē kā revolucionāru atklājumu laiks – par to visai izteiksmīgi liecina gan pārdrošais amerikāņu eksperiments ar raķetes pakāpes ietriekšanu Mēness virsmā, gan Masačūsetsas Tehniskā institūta lēmums kardināli pārskatīt pēdējo 30 gadu teorijas par mākslīgā intelekta attīstīšanu, gan arī uz fantastikas robežas balansējošos eksperimentus lielajā hadronu paātrinātājā, gan astronomu paziņojumi par apdzīvojamām planētām tikai pārdesmit gaismas gadu attālumā no Zemes.

Bet ko mums sola zvaignes nākotnē? Miljoniem cilvēku visā pasaulē tic debesu zīmēm un horoskopiem. «GEO» janvāra numurs piedāvā ceļojumu uz moderniem astroloģijas centiem, lai rastu atbildes, kur un kā cēlusies šī zinātne un vai astroloģija spēj attaisnot solīto.

Spriežot pēc neskaitāmiem aizvadītā gada zinātnes sasniegumiem, gribētos apgalvot, ka zinātnē ir sācies jauns atklājumu laikmets. Taču brīdī, kad tapa šis žurnāla numurs, visai pasaulei arī kļuva pavisam skaidrs, ka ANO klimata konference Kopenhāgenā nekļūs par pavērsiena punktu cilvēces attieksmē pret savu planētu un centieni kaut ko uzlabot noslīks delegātvalstu ķīviņos un kuluāru intrigās. Savukārt «GEO» piedāvā ieskatu ekspedīcijā uz Erebusa vulkānu Antarktīdā, kas sniedz zinātniekiem unikālu informāciju par notiekošo zemes dzīlēs.

Ledus un uguns ir tieši tādi paši pretpoli kā karš un miers. Lai dzīvotu tiem pa vidu, nepieciešama ne vien drosme, bet arī spēja saskatīt skaisto un cerība uz labāku nākotni. Tāda dzīve – par spīti karam – ir Gabriela Garsijas Markesa dzimtenē Kolumbijā un Afganistānas galvaspilsētā Kabulā.

Savukārt Turcijas megaprojekta – Bosforas tuneļa – liktenis balansē starp arheologu un inženieru interesēm. Arheologu sensacionāli atklātā 1000 gadus senā kuģu kapsēta – viena no svarīgākajām Bizantijas ostām – nopietni ietekmē Turcijas varas iestāžu vēlmi ar pazemes dzelzceļu savienot Eiropu ar Āziju. Bet, iespējams, vēl lielāka pacietība nepieciešama, lai nofotografētu vienu no pasaulē visgrūtāk novērojamajiem putniem – majestātisko un skaisto Filipīnu ērgli.

Žurnāls «GEO». Savādāks skats uz pasauli

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv