Astronomi atklājuši līdz šim mazāko zvaigzni kosmosā Attēlu galerija

Apollo
14 komentāri

Astronomi atklājuši mazāko līdz šim zināmo zvaigzni kosmosā – 600 gaismas gadu attālumā esošā zvaigzne ir Saturna izmērā.

Astronomi atklājuši līdz šim mazāko zvaigzni kosmosā 3 attēli Atvērt

Foto: NASA/JPL-Caltech

Salīdzinoši miniatūrā zvaigzne, ko zinātnieki nosaukuši par EBLM J0555-57Ab, ir tikai nedaudz lielāka par Saturnu, tomēr tās masa ir 85 reizes lielāka par Jupitera masu. Tieši zvaigznes lielā masa nodrošina ūdeņraža pārvēršanos hēlijā, kas to padara par zvaigzni nevis planētu, un tieši tās nelielais rādiuss iepriekš kalpoja kā maldinošs apstāklis.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Astronomy and Astrophysics» un ko izstrādājis Kembridžas universitātes pētnieks Amarijs Triads, minēts, ka EBLM J0555-57Ab ir viena no trīs zvaigznēm zvaigžņu sistēmā. Kamēr abas pārējās Saules izmēra zvaigznes rotē viena ap otru, miniatūrā zvaigzne rotē tikai ap primāro zvaigzni.

Zvaigznes nelielais izmērs, salīdzinot ar abām blakus esošajām zvaigznēm, kā arī tās novietojums iepriekš lika domāt, ka tā pavisam noteikti ir planēta nevis zvaigzne.

Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka potenciāls kļūt par zvaigzni ir tikai gāzveida objektiem ar masu, kas 80 reizes pārsniedz Jupitera masu. Tomēr pirms tam objekta kodolā nepieciešams norisināties procesam, kas ūdeņradi pārvērstu hēlijā. Zvaigznēm līdzīgi objekti, kas nesasniedz minēto masu, tiek dēvēti par brūnajiem punduriem, jo ūdeņradis to kodolā nespēj pārvērsties hēlijā un sadegšanas procesā rodas tikai ūdeņraža izotops deitērijs.

Atklātās zvaigznes masa sastāda tikai vienu procentu no Saules masas, un to aizēno lielāki objekti, tāpēc nav pārsteigums, ka astronomiem bija problēmas nonākt pie drošiem secinājumiem par to, vai nelielais objekts ir planēta vai zvaigzne.

«Vēl īsti nav skaidrs, kā zvaigznes ar tik dažādām masām spēj izveidoties tik tuvu viena otrai. Viena no hipotēzēm ir tāda, ka zvaigznes izveidojušās tālāk viena no otras, bet tad kāda iemesla dēļ nonākušas viena otrai tuvumā. Ir nedaudz ironiski, ka pašas mazākās zvaigznes ir visbiežāk sastopamas kosmosā, tomēr to nelielo izmēru dēļ mēs necik daudz par tām nezinām,» komentēja Triads.

EBLM J0555-57Ab pašlaik ir oficiāli mazākā atklātā zvaigzne kosmosā, un joprojām notiek tās pētījumi, lai pilnveidotu zināšanas par to, kas atšķir planētas no zvaigznēm.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.07.2017
Ienākt apollo.lv