ASV ģenerālprokurors: Asanža aizturēšana ir Savienoto Valstu prioritāte

Apollo
30 komentāri

ASV ģenerālprokurors Džefs Sešonss ceturtdien paziņojis, ka tīmekļa vietnes «WikiLeaks» dibinātāja Džūljena Asanža aizturēšana ir Savienoto Valstu prioritāte.

ASV ģenerālprokurors: Asanža aizturēšana ir Savienoto Valstu prioritāte

ASV mediji ziņotais liecina, ka Sešona birojs gatavojas izvirzīt Asanžam apsūdzības.

«Mēs pastiprināsim un jau pastiprinām centienus nepieļaut nekādas noplūdes,» paziņoja Sešonss, piebilstot, ka šāda mēroga slepenu dokumentu nopludināšana ir bezprecedenta un šokējusi daudzus profesionāļus, kas jau gadiem ilgi strādā drošības jomā.

Viņš uzsvēra, ka visos gadījumos, kur vien iespējams, tiks uzsāktas lietas, un ASV mēģinās saukt vainīgos pie atbildības.

Prokurori pēdējās nedēļās strādā pie memoranda, kurā aplūkotas iespējamās apsūdzības pret Asanžu un «WikiLeaks», tostarp par sazvērestību, valsts īpašuma zādzību un Spiegošanas akta pārkāpšanu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja laikraksts «Washington Post».

Arī vairāki citi mediji atsaucās uz anonīmām amatpersonā, ziņojot, ka ASV varasiestādes gatavojas izvirzīt Asanžam apsūdzības.

ASV Tieslietu ministrija ir atteikusies komentēt mediju ziņoto.

Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu. Ekvadora ir piešķīrusi Asanžam politisko patvērumu.

45 gadus vecais Austrālijas pilsonis atteicies doties uz Zviedriju, šo lēmumu pamatojot ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.

«WikiLeaks» martā publicēja apmēram 8000 dokumentu, kuri atklājot noslēpumus par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) kiberspiegošanas instrumentiem, ar kuriem var ielauzties datoros, mobilajos telefonos un pat «Samsung» viedtelevizoros. Iepriekš «WikiLeaks» bija publicējusi 250 000 Valsts departamenta dokumentu un simtiem tūkstošu ASV armijas ziņojumu no Irākas un Afganistānas.

CIP direktors Maiks Pompeo ceturtdien savā pirmajā publiskajā runā kopš stāšanās amatā nosodīja «WikiLeaks», nosaucot to par «naidīgu izlūkdienestu» un draudu ASV nacionālajai drošībai.

Pompeo pastiprināja ASV ārējās izlūkošanas aģentūras naidīgo attieksmi pret «WikiLeaks» un Asanžu, apsūdzot tos sadarbībā ar diktatoriem.

Lai gan «Asanžs un viņam līdzīgie» apgalvo, ka viņi darbojas brīvības un privātuma vārdā, patiesībā viņu misija ir «personīga pašslavināšanās, graujot Rietumu vērtības», sacīja Pompeo.

ASV prezidents Donalds Tramps pērn bija citādi novērtējis «WikiLeaks». Pirms ASV prezidenta vēlēšanām Tramps sacīja, ka ir apmierināts ar to, ka «WikiLeaks» publicējis Hilarijas Klintones kampaņas menedžera Džona Podestas privātas, bet politiski nepatīkamas e-pasta vēstules.

Baltais nams aizstāvēja prezidentu, paziņojot, ka ir liela atšķirība starp to, ka «WikiLeaks» publicē politiķa e-pasta vēstules, un starp to, ka tā publicē dokumentus par CIP izmantotiem nacionālās drošības instrumentiem.

Pompeo atzīmēja, ka ASV izlūkdienestu darbinieki janvārī konstatējuši to, ka Krievijas militārais izlūkdienests izmantojis «WikiLeaks», lai publicētu datus, kas iegūti kiberoperācijās pret Demokrātu partijas Nacionālo komiteju. ASV izlūkdienesti arī konstatēja, ka Krievijas valstij piederošais telekanāls RT aktīvi sadarbojies ar «WikiLeaks».

«Kamēr mēs darām visu iespējamo, lai klusi vāktu informāciju par tiem, kuri rada ļoti reālus draudus mūsu valstij, tādi indivīdi kā Džūljens Asanžs un Edvards Snoudens mēģina izmantot šo informāciju, lai iegūtu slavu. Viņiem nerūp ne to cilvēku dzīvības, kuras viņi pakļauj riskam, ne kaitējums, ko viņi nodara nacionālajai drošībai,» sacīja Pompeo.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.06.2017
Ienākt apollo.lv