ASV hiperskaņas lidaparātu izmēģinātāji saskārušies ar neizskaidrojamo

Apollo
0 komentāru

ASV nupat notika hiperskaņas raķetes «X-51A Waverider» izmēģinājums, un raķete sava pirmā lidojuma laikā ieskrējās līdz ātrumam, kas pieckārt pārsniedz skaņas ātrumu. Gandrīz mēnesi pirms tam ASV Gaisa kara spēki (GKS) izmēģināja hiperskaņas lidaparātu «FHTV-2», kura ātrums lidojumā pārsniedza skaņas ātrumu divdesmit reizes. Par spīti abu sistēmu ārējai dažādībai, tām tomēr izrādījās kas kopīgs. Izmēģinājumi abos gadījumos bija sekmīgi tikai daļēji, un abos gadījumos operatori sadūrās ar neizprotamu parādību, kura pagaidām nav izskaidrota.

ASV hiperskaņas lidaparātu izmēģinātāji saskārušies ar neizskaidrojamo

Foto: Scanpix/Reuters

Sākotnēji pirmais «X-51A» lidojums bija paredzēts 2010. gada 25. maijā, tomēr burtiski stundu pirms starta izmēģinājuma lidojums tika pārcelts par diennakti. Par iemeslu tam kļuva parasts kravas kuģis, kas, neko nezinot par raķetēm, mierīgi brauca cauri izmēģinājumu rajonam un bija nokļuvis hiperskaņas raķetes kritiena paredzamajā vietā Klusajā okeānā. Nākamajā dienā pacēlās gaisā bumbvedējs «B-52» Stratofortress ar «X-51A» zem spārna. Sasniedzis augstumu 15 tūkstoši metru B-52 virs Klusā okeāna nometa raķeti un atgriezās bāzē.

ASV Gaisa kara spēki «X-51A» lidojuma laikā plānoja saņemt informāciju no liela skaita raķetes sensoru par siltuma iedarbību uz aparāta konstrukciju, par planiera uzvedību hiperskaņas ātrumos, kā arī par dzinēja un aprīkojuma darbu. Šī informācija tiks ņemta vērā plānojot hiperskaņas raķetes otro lidojumu, kurš, pēc sākotnējiem datiem, ir paredzēts 2010. gada oktobrī – novembrī.

Pēc ASV GKS Pētnieciskas laboratorijas, kas piedalījās eksperimentā, datiem, «X-51A» starta pakāpe nogādāja raķeti 19,8 tūkstošu metru augstumā, kur ieslēdzās taisnplūsmas gaisa – reaktīvais dzinējs, kas paātrināja hiperskaņas raķeti līdz 4,8 max (5,5 tūkstošiem kilometru stundā). Pēc tam raķete pacēlās līdz 21,3 tūkstošu metru augstumam un sasniedza ātrumu 5 max. Šajā brīdi palaišanas sekmes beidzās un sākās nesaprotamais.

Pēc plāna raķetei bija jāattīsta ātrums seši max, «X-51A» dzinējs strādātu 300 sekundes, bet pēc tam raķete iekristu Klusajā okeānā, no kurienes izcelt to neviens (vismaz eksperimenta veicēji) neplānoja. Īstenībā raķetes dzinējs strādāja tikai aptuveni 200 sekundes, bet pēc tam operatori nosūtīja «X-51A» signālu pašiznīcināties. Par tā cēloni kļuva aparātu aprīkojuma anomāla uzvedība – pēc 140 raķetes patstāvīga lidojuma sekundēm telemetrijas dati sāka pienākt ar pārtraukumiem, turklāt sakaru pārrāvumi kļuva arvien ilgāki.

Interesanti, ka mēnesi pirms «X-51A», ar kuras izstrādi nodarbojas koncerns «Boeing», ASV GKS veica hiperskaņas lidaparāta «FHTV-2» (Falcon Hypersonic Technology Vehicle 2) izmēģinājumu, kurš tāpat noslēdzās ar sakaru pārtrūkšanu. Aparāta lidojums notika 2010. gada 20. aprīlī. Lidaparātu no ASV GKS bāzes Vandenberga Kalifornijā pacēla nesējraķete Minotaur IV. Saskaņā ar pirmā lidojuma plānu, «FHTV-2» bija jānolido 4,1 tūkstotis jūras jūdžu (7,6 tūkstoši kilometru) pusstundas laikā un jānokrīt netālu no Kvadžaleinas atola. Lidojuma gaitā aparāts attīstīja ātrumu 20 max (23 tūkstoši kilometru stundā). Sakari ar aparātu sāka pārtrūkt vēl līdz šī ātruma sasniegšanai, bet kad FHTV-2 ātrums sasniedza 20 max, sakari ar to tika pazaudēti pilnībā. Kur nokrita aparāts, ASV GKS neziņo.

Inženieri, kas iesaistīti «X-51A» un «FHTV-2» izstrādes projektos, pagaidām nekādus paskaidrojumus nav snieguši. Pašlaik notiek saņemtās informācijas izpēte un tiek solīts, ka speciālistu secinājumi tiks ņemti vērā, veicot hiperskaņas aparātu atkārtotos izmēģinājumus.

Būtiski, ka abos projektos ir ļoti ieinteresētas amerikāņu militārpersonas un pirmkārt jau Pentagons, kas izstrādājis «Ātras globālas reaģēšanas koncepciju». «FHTV-2» top tieši šīs koncepcijas ietvaros, bet «X-51A», kā gaidāms, pievienosies tam pēc tam, kad tiks pabeigtas visas sešas izmēģinājuma palaišanas.

Par «FHTV-2» pagaidām zināms pavisam nedaudz. Nav izslēgts, ka «FHTV», kas aprīkoti ar parastām kaujas galviņām, tiks izmantoti ballistisko raķešu vietā, jo pēdējo palaišanas citas valstis var novērtēt kā kodoldraudus. ASV GKS tāpat izskata iespējas pielietot FHTV līdzīgus aparātus kā izlūkošanas un novērošanas sistēmas. Šai lomai tie var tikt izmantoti gadījumā, ja no ierindas tiek izvesti spiegošanas pavadoņi, kas izvietoti zemās orbītās. Bez tam «FHTV» plānots izmantot arī operatīvai pavadoņu nogādāšanai orbītā.

2010. gada aprīļa vidū koncerns «Boeing» paziņoja, ka plāno uz «X-51A» bāzes izstrādāt hiperskaņas raķete «X-51A+». Tās izstrādāšana sāksies pēc dažiem gadiem ar noteikumu, ka oriģināls «X-51A» veiksmīgi izies visus izmēģinājumus. Pie tam projekta finansēšana sāksies jau 2011. gadā. Uz jaunās raķetes plānots uzstādīt ātras identifikācijas un pretinieka mērķu iznīcināšanas aktīvas pretdarbības nosacījumos aparātus. Domājams, raķeti varēs aprīkot kā ar parastajām kaujas galviņām, tā kodolieročiem. «X-51A+» tāpat iegūs spēju krasi mainīt lidojuma trajektoriju, kas ievērojami pazeminās iespējas, ka to varētu trāpīt pretinieka pretgaisa aizsardzības līdzekļi. «Boeing» arī neizslēdz iespējas izmantot pilnveidoto hiperskaņas aparātu kā kaujas bezpilota lidaparātu, kas aprīkots ar īpaši precīziem ieročiem.

Par to, ka perspektīvie aparāti, tādi kā «X-51A+» vai «FHTV-2», ir Pentagona gandrīz vai pats iekārotākais ierocis, šaubīties nenākas. 1998. gada augustā ASV no Arābijas jūras rajona palaida spārnotās raķetes BGM-109 Tomahawk, kurām bija jāiznīcina kaujinieku nometne Afganistānā. Šajā nometnē, pēc izlūkošanas datiem, atradās arī Osama bin Ladens. Raķetes aizlidoja līdz mērķim nedaudz mazāk nekā divās stundās. Salīdzinājumam, «X-51A» tam būtu nepieciešamas aptuveni 13 minūtes, bet «FHTV-2» - 4,5 minūtes.

Šeit jāpiebilst, ka pārlieku vilcināties amerikāņi nevar, jo arī Krievijā nodarbojas ar «X-51A» un «FTV-2» līdzīgu aparātu izstrādāšanu. Darbi notiek Baranova Centrālajā aviācijas motorbūves institūtā. Pirmais šāda veida raķetes (uz zenītraķetes S-200 bāzes) ar nosaukumu «Holod» (Aukstums) izmēģinājuma lidojums notika vēl 1991. gadā, un lidojuma gaitā raķete attīstīja ātrumu 5,7 max. Tad darbi PSRS sabrukuma dēļ uz laiku tika pārtraukti, taču pašlaik institūtā pilnā sparā rit darbi pie hiperskaņas lidaparāta ar nosaukumu «Igla» (Adata) radīšanas. Publiskas informācijas par šo projektu praktiski nav.
 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv