ASV piemin 50.gadskārtu kopš Kenedija slepkavības

Apollo
4 komentāri

ASV piektdien piemin 50.gadskārtu kopš atentāta pret prezidentu Džonu Kenediju, kas tiek uzskatīts par dramatisku pavērsienu valsts vēsturē un kuru amerikāņi joprojām glabā savās atmiņās.

ASV piemin 50.gadskārtu kopš Kenedija slepkavības

Foto: Reuters/Scanpix

Visā ASV skanēs baznīcu zvani, karogi tiks nolaisti pusmastā un tiks nolikti piemiņas vainagi.

Gan Amerikas megapolēs, gan mazpilsētās ļaudis dalīsies atmiņās par to, ko darījuši brīdī, kad uzzinājuši par Kenedija slepkavību, gan atkal un atkal piesauks harismātiskā prezidenta vārdus, kuri joprojām iedvesmo daudzus amerikāņus.

«Nevaicā, ko tava valsts var darīt tavā labā, jautā, ko tu vari darīt savas valsts labā,» savā inaugurācijas runā 1961.gada 20.janvārī Kenedijs aicināja savus līdzpilsoņus.

Tomēr viņam neizdevās piepildīt savu priekšvēlēšanu solījumu, atdot politikai zaudēto cildenumu, jo 1963.gada 22.novembrī, Kenedijam atrodoties tikai savas prezidentūras pirmā termiņa vidū, Dalasas apmeklējuma laikā prezidentu, kurš tobrīd atradās atvērtā automašīnā, kas korteža vidū virzījās pa vienu no Teksasas lielpilsētas ielām, ķēra snaipera raidīta lode.

Kenedijs bija prezidents, kas nācijai izvirzīja diženus mērķus, piemēram, nogādāt cilvēku uz Mēness, norādot, ka tie veicami «nevis tāpēc, ka būtu viegli, bet tāpēc, ka ir grūti».

Viņš arī paziņoja, ka «mūs atcerēsies nevis par mūsu uzvarām vai sakāvēm kaujā vai politikā, bet par par mūsu devumu cilvēka garam».

Pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama piesauca Kenedija mantojumu šī gada Prezidenta brīvības medaļu pasniegšanas ceremonijā. Šo apbalvojumu mēnesi pirms savas nāves tā pašreizējā formā iedibināja tieši Kenedijs.

«Pēc 50 gadiem Džons Kenedijs iestājās par labklājību, tāpat kā dzīves laikā - jauns drosmīgs un bezbailīgs,» trešdienas ceremonijas laikā sacīja Obama, kuram pašam Kenedija noslepkavošanas brīdī bija divi gadi. «Viņš paliek ar mums mūsu domās nevis tāpēc, ka viņš mūs pameta tik agri, bet tāpēc, ka viņš iemiesoja tās tautas raksturu, kuru vadīja.»

«Viņa ideālisms, skaidrais, vīrišķīgais ideālisms, mums atgādina, ka vara mainīt šo valsti pieder mums,» uzsvēra Baltā nama saimnieks.

Pēc apbalvošanas ceremonijas Obama kopā ar bijušo prezidentu Bilu Klintonu nolika vainagus uz Kenedija kapa Ārlingtonas brāļu kapos.

Tuvojoties traģiskajai gadadienai, ASV mediji jau labu laiku iepriekš sprieduši par 35.prezidenta tā arī nepabeigtās prezidentūras nozīmi, viņa ģimenes dramatisko likteni un rosinošo periodu pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā, kad Kenedija zvaigzne uzmirdzēja arī citviet pasaulē.

Kenedijs kļuva par ceturto ASV prezidentu, kas savu pilnvaru laikā nogalināts atentātā, taču viņš bija pirmais, kura nāve tika fiksēta kino lentē.

Šokējošie kadri satrieca visu pasauli, un amerikāņu nācijā atstāja neizdzēšamu traumu.

Daudzi joprojām atsakās ticēt, ka slepkavība bijusi viena nelīdzsvarota cilvēka roku darbs. Liktenīgos šāvienus no grāmatu noliktavas loga Dalasā raidīja tobrīd 26 gadus vecais bijušais ASV jūras kājnieks Hārvijs Osvalds, kas iepriekš bija pārbēdzis uz PSRS, taču vēlāk atkal atgriezies dzimtenē.

Dažādas konspirācijas teorijas joprojām saista šaubu mākto publiku, ļaujot plaukt veselai grāmatu, kino un televīzijas industrijai.

Plašākās piemiņas ceremonijas piektdien notiks visās svarīgākajās vietās, kas saistītas ar Kenedija dzīvi - viņa dzimtajā Masačūsetsā, Vašingtonā, kas pieredzēja viņa triumfu, ieejot Baltajā namā, un Dalasā, kur viņa mūžs aprāvās.

Plkst.12.30 (plkst.20.30 pēc Latvijas laika), brīdī, kad pirms 50 gadiem atskanēja liktenīgie šāvieni, Dalasa sastings klusuma brīdī, kam sekos sēru marši, līgšanas un runas.

Dalasas Teksasas teātrī tiks demonstrēta filma «War is Hell» («Karš ir elle»), kuru sava aresta brīdī savulaik skatījies Osvalds. Savukārt Dalasas aviācijas un kosmonautikas muzejā apskatei izstādīts tās lidmašīnas modelis, kurā viceprezidents Lindons Džonsins nodeva zvērestu, stājoties noslepkavotā Kenedija vietā.

Tikmēr Kenedija bibliotēkā Bostonā tiks atklāta jauna izstāde, kurā varēs aplūkot artefaktus, kas saistīti ar noslepkavotā prezidenta bērēm. Arī šeit tiks ievērots klusuma brīdis, pēc kura tiks atskaņoti fragmenti no Kenedija runām.

Savukārt Keipkodā, kur Kenediju dzimta joprojām aizvada savus atvaļinājumus, veikalu skatlogi tiks aizklāti ar melnu drānu. Melna drapērija klās arī Kenedija muzeja ēku.

Vašingtonā Svētā Mateja katedrālē notiks piemiņas dievkalpojums, bet Džona Kenedija Teātra mākslas centrā pie viņa krūšutēla tiks nolikts vainags, kam sekos diskusija par bijušā prezidenta mantojumu un klasiskās mūzikas koncerts.

Piemiņas ceremonijas, izstādes, lekcijas un aizlūgumi tiek rīkoti arī citos muzejos, bibliotēkās, skolās un baznīcās visā valstī.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.05.2017
Ienākt apollo.lv