ASV spiegošana var novest pie nopietnas politiskās krīzes

Apollo
42 komentāri

Izspiegojot Eiropas Savienības (ES) institūcijas, Savienotās Valstis varētu būt pārkāpušas uzticību, kas var novest pie nopietnas politiskās krīzes, pirmdien paziņojušas Eiropas amatpersonas.

ASV spiegošana var novest pie nopietnas politiskās krīzes

Foto: Reuters/Scanpix

«Ja tā ir patiesība, ka amerikāņi izspiegojuši savus sabiedrotos, tad tam būs politiskas sekas,» aģentūrai AFP atklāja kāds avots ES.

«Tas tālu pārsniedz nacionālās drošības vajadzības. Tā ir uzticības pārkāpšana, un mēs esam kaut kā nopietna sākumā,» norādīja anonīmais avots.

Kāds cits avots atklāja, ka ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone lūgusi ASV valsts sekretāru Džonu Keriju pēc iespējas ātrāk ieviest skaidrību šajā lietā, lai gan Kerijs izteicies, ka iegūt informāciju par citām valstīm nav nekas neparasts.

Savukārt ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga ieņēmusi stingrāku nostāju, norādot, ka gadījumā, ja mediju ziņotais izrādīsies patiesība, var tikt apdraudētas pagājušā mēnesī sāktās sarunas par tirdzniecības līgumu starp ASV un ES, kas radītu pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu.

Kā LETA jau ziņoja, Vācijas izdevums «Der Spiegel» svētdien, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēstīja, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši arī ES oficiālās institūcijas gan Briselē, gan Savienotajās Valstīs.

Informācija par ASV spiegošanas programmām atklātībā nonāca, pateicoties bijušajam ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbiniekam un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskajam darbiniekam Edvardam Snoudenam, kurš slepenos dokumentus nodeva laikrakstu rīcībā.

ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies.

PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās.

Lai viestu skaidrību par PRISM apmēriem un to, kā tā ietekmē ES pilsoņus, jūlijā plānota ASV un ES darba grupu tikšanās.

Arī Eiropas Parlamentā (EP) jaušama neapmierinātība ar ASV, un zaļie pat ierosinājuši bloķēt ASV piekļuvi Eiropas banku datiem.

Līdz šim ES izspēlē diplomātisko kārti, bet tā domā arī par daudz praktiskāku pieeju, norādīja anonīmie avoti.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv