AT Senāts liedz izmantot galveno ieeju bijušajā kinoteātrī «Palladium»

Apollo
0 komentāru

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien nemainīja tiesas spriedumu, ar kuru SIA «Palladium» liegtas iespējas izmantot galveno ieeju no Marijas ielas 21 kādreizējā šāda pašā nosaukuma kinoteātra ēkā.

Augstākās tiesas Senāts noraidīja SIA «Palladium» advokāta Vaira Reinholda iesniegtās kasācijas sūdzības par tiesas spriedumu, ar kuru uzņēmumam piederošajā īpašumā ļauts iekļūt no Pērses ielas. Senāta spriedums ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī un nav pārsūdzams.

Šodien Senāta sēdē Reinholds atzina, ka uzņēmums būtu gatavs vienoties ar ēkas Marijas ielā 21 īpašnieku Andi Adatu par iespēju izmantot galveno ieeju un eju caur Marijas ielas namu nomāt, taču tikusi piedāvāta iespēja nomas līgumu slēgt tikai uz trim gadiem. Šāds nosacījums «Palladium» nav apmierinājis, jo ēkas renovāciju trijos gados neesot iespējams veikt.

Pret šiem apsvērumiem Senāta sēdē iebilda Adata advokāts Elvijs Vēbers, kas skaidroja, ka domstarpības bijušas vienīgi par nomas maksu, nevis paredzamo līguma termiņu.

Kā ziņots, pret AT šā gada februārī pieņemto spriedumu, ar kuru ļauts aizbūvēt «Palladium» galveno ieeju, iebilda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), Rīgas pilsētas Būvvalde un neatkarīgi arhitektūras eksperti, norādot, ka tiek pārkāpti vairāki normatīvie akti un tiek degradēta gan konkrētās ēkas arhitektoniski mākslinieciskā vērtība, gan Marijas ielas publiskās ārtelpas vispārējā kvalitāte.

Ņemot vērā šos apsvērumus, uzņēmums «Palladium», kas īpašuma tiesības uz kinoteātri ieguva privatizācijas ceļā, Senātam iesniedza kasācijas sūdzību par AT spriedumu, ar kuru tika noraidīta uzņēmuma prasība nojaukt norobežojumu kino ieejai no Marijas ielas un atļaut to izmantot.

Namīpašumu, kur atrodas «Palladium», veido trīs daļas: 1910. gadā būvētie dzīvokļu nami Marijas ielā 21 un Pērses ielā 16 un vēlāk — no 1925. līdz 1926. gadam — uzceltais kino. 1940. gadā ēku komplekss tika nacionalizēts, bet padomju laikos īpašums gandrīz pilnībā pārbūvēts, tāpēc kino ēka nav atdota namīpašnieces mantiniekiem. Ar tiesas spriedumu atzītas īpašuma mantinieku tiesības saņemt kompensāciju.

2004. gada janvāra beigās Ministru kabinets ļāva Rīgas Domei izmaksāt kino ēkas bijušajam īpašniekam Harijam Neļķem 191 800 latu kompensāciju. Savulaik ēkas Marijas un Pērses ielā un zeme zem tām piederēja gan Neļķem, gan Adatam, bet tagad vienīgais īpašnieks ir Adata, kas atpircis kompanjona daļu.

Daļa vestibila telpu, kurās atradās kinoteātra galvenā ieeja Marijas ielas 21. namā, iznomātas uzņēmumam «Proficina», kas, aizbūvējot bijušo ieeju, gatavojas izveidot tirdzniecības telpas.

Kino ieeju aizmūrējuši Marijas ielas 21. nama saimnieki un nomnieki, ar kuriem par ieejas izmantošanu jau ilgstoši tiesājas šīs mājas pagalmā esošās kinoteātra ēkas īpašnieki. AT neatļāva kino īpašniekiem izmantot vēsturisko ieeju no Marijas ielas, uzskatot, ka šim nolūkam iespējams izmantot Pērses ielas vārtus.

«Palladium» kasācijas sūdzībā arī norādīja, ka spriedums ignorē 2002. gadā izdotos tehniskos noteikumus, kuros aizliegts samazināt evakuācijas izeju skaitu un noteikts, ka vēlams galveno ieeju veidot no Marijas ielas. Ja šie noteikumi būs ignorēti, būvatļauja netiks izdota, norāda kinoteātra īpašnieki.

«Palladium» pārstāvji uzskata, ka tiesa izdarījusi aplamus secinājumus, noraidot prasību nodibināt servitūtu uz ieeju, jo norādījusi, ka kinoteātra ēkā var būt «jebkas», taču tas nesaskan ar ēkas privatizācijas noteikumiem, kas paredz, ka kinoteātrim jāsaglabā tā darbības profils. «Palladium» ir pasūtījis projektu, lai izveidotu ēkā publisku koncertzāli.

Kā norādīts VKPAI atzinumā, ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa — Rīgas vēsturiskā centra — daļa. Pieminekli pārveidot ir pieļaujams tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja to saglabāt.

Rīgas pilsētas Būvvalde arī uzskata, ka kinoteātra galvenās ieejas aizmūrēšana nav pieļaujama un tādējādi ir pārkāpts likums «Par kultūras pieminekļu aizsardzību», Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi, kā arī Latvijas būvnormatīvos minētās ugunsdrošības prasības.

Savukārt Marijas 21. nama īpašnieka Andra Adatas un daļas kino bijušā vestibila nomnieka SIA «Proficina» pārstāvis advokāts Elvijs Vēbers aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka prasīt nodibināt servitūtu var tikai tādos gadījumos, kad nav citas iespējas piekļūt īpašumam.

«Šajā gadījumā citas iespējas ir — turklāt vairākas. Tā nav absolūta nepieciešamība, arī no ugunsdrošības viedokļa, bet vienkārši vēlēšanās panākt maksimālas ērtības uz citu rēķina,» sacīja Vēbers.

«Palladium» līdzīpašnieks arhitekts Aigars Kļaviņš aģentūrai LETA atzina, ka ieeja no Marijas ielas puses patiešām nav vienīgā ieeja kinoteātra ēkā, tomēr uzsvēra, ka kino ir projektēts ar galveno ieeju no Marijas ielas, šai ieejai seko vestibils un citas publikai nepieciešamās telpas.

Pēc Vēbera teiktā, kad noritējis tiesas process par «Palladium» tiesībām iegūt savā īpašumā kinoteātra ēku, uzņēmuma pārstāvji apgalvojuši, ka tā ir atsevišķs objekts, kas spēj pilnīgi patstāvīgi funkcionēt.

1991. gadā tika izveidots pašvaldības uzņēmums kinoteātris «Palladium», kas 1994. gadā tika privatizēts, izveidojot jaunu uzņēmumu — SIA «Palladium». Pašvaldība šajā uzņēmumā ieguldīja nekustamo īpašumu — kinozāli jeb pusi no kopējā ieguldījuma, kas bija 90 000 latu. 1999. gadā kino privatizācija tika atzīta par pabeigtu un pašvaldībai piederošās kapitāla daļas tika pārdotas par 51 156 latiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

13.12.2017
Ienākt apollo.lv