Atbalsta ierosinājumu smēķēšanu pielīdzināt fiziskai vardarbībai pret bērniem

Apollo
151 komentārs

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz smēķēšanu bērnu klātbūtnē pielīdzināt fiziskai vardarbībai.

Atbalsta ierosinājumu smēķēšanu pielīdzināt fiziskai vardarbībai pret bērniem

Foto: Apollo

Likumā paredzēts ierakstīt, ka bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi. Bērnam būs aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Tāds pats aizliegums tiks noteikts saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem, taču būs iespējams izņēmums attiecībā uz konkrēti reglamentētu mācību praksi.

Pašlaik likumā attiecīgie ierobežojumi paredz, ka bērniem nav atļauts strādāt darbus, kuri saistīti ar alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Tajā pašā laikā likumā pašlaik nav paredzēta minētā izņēmuma iespēja saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt vardarbību pret bērnu rosināts definēt kā visu veidu fizisku vai emocionālu cietsirdību, seksuālu vardarbību, nolaidību vai cita veida izturēšanos, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.

Likumprojektā piedāvāts paplašināt emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka emocionālā vardarbība pret bērnu var izpausties kā vardarbīga izturēšanās pret tuvinieku bērna klātbūtnē. Pašlaik likumā iekļautā emocionālās vardarbības definīcija ir daudzpusīga, vienlaikus tā ir ierobežota tikai ar tiešu iedarbību uz pašu bērnu.

Likumprojektā iekļauta plaša bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja definīcija, nosakot to subjektu loku, attiecībā uz kuriem tiks izvirzītas prasības kvalitatīvai bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai. Cita starpā tas darīts ar mērķi sekmēt piedāvāto aprūpes un izglītības pakalpojumu daudzveidību pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī panākt, lai tie atbilstu ģimenes vajadzībām.

Normatīvajā aktā tiks noteikts to personu loks, kuram ir nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie ir speciālisti, kuri izskata lietas, saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību. Vienlaikus, atbilstoši ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām, tiek iekļauti citi profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus. Pārejas noteikumos ir iekļauts termiņš, līdz kuram speciālās zināšanas ir jāapgūst, ja līdz šim tas nebija izdarīts. Likuma pants pašreizējā redakcijā pilnībā neatbilst ANO Bērnu tiesību komitejas ieteikumiem.

Tāpat likumprojekts precizē 29.pantu atbilstoši ārpusģimenes aprūpes definīcijai, ņemot vērā to, ka aprūpi, kura tiek nodrošināta bērnam pie ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēja, nevar uzskatīt par ārpusģimenes aprūpi, bet gan par sociālās palīdzības veidu krīzes situācijā vai īpašos, no vecākiem neatkarīgos apstākļos.

Lai novērstu pretrunas ar Civillikuma interpretāciju, likumprojektā ir norādīts, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas arī tad, ja vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Šis pienākums nebūs jāpilda laikā, kad bērns būs nodots adoptētāju aprūpē.

Lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, likumprojekts paredz piešķirt tiesības sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.

Tā kā nav lietderīgi katru gadu no jauna piešķirt viesģimenes statusu, tad jaunajā normatīvajā aktā minēti gadījumi, kad bāriņtiesai ir jāpieņem lēmums par viesģimenes statusa atņemšanu vai izbeigšanu. Likumā tiks noteikts, kādas personas nedrīkstēs būt viesģimenes statusā.

Likumprojektā tiks noteikts vecāku vai personas, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums sava prombūtnes laikā nodrošināt uzraudzību bērnu līdz septiņu gadu vecumam, ko nodrošinās uzticama personas vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs. Tiks precizēts, ka uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju un tā darbiniekiem ir attiecināmi šā likumā noteiktie ierobežojumi.

Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad rehabilitācijas pakalpojuma turpināšana ir bērna interesēs, bet likumisko pārstāvju vēlme to pārtraukt ir saistīta ar viņu pašu iespējamo vardarbību pret bērnu, bāriņtiesa varēs pieņemt vienpersonisku lēmumu.

Tāpat tiks noteikts - ja bērns ir nošķirts no savas ģimenes, tad ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērnam būs jāatrodas līdz brīdim, kad viņam tiks nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.

No samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem bērna vecāki (vai viens no vecākiem) tiks atbrīvoti vairākos gadījumos, arī tad, ja būs devuši (vai devis) rakstveida piekrišanu adopcijai.

Par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbību vairs neatbildēs Iekšlietu ministrija, un saistībā ar tās darbību MK būs jāizdod atsevišķi noteikumi.

Normatīvais akts paredz minēt Valsts probācijas dienestu līdzās citām institūcijām, kuras ir iesaistītas pašvaldību organizētajā profilakses darbā. Likumprojektā arī paredzēts aizvietot vārdu «uzraudzība» ar vārdu «klātbūtne», lai precīzāk atspoguļotu aizliegumu bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nakts laikā atrasties sabiedriskajā vietā bez pieaugušo pavadības, fiziskas klātbūtnes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv