Atceltais tiesnesis Strazds ir vērsies ar pieteikumu ECT

Apollo
10 komentāri

No tiesneša amata atceltais Ziedonis Strazds ir vērsies ar pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), aģentūrai LETA norādīja viņa aizstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.

Atceltais tiesnesis Strazds ir vērsies ar pieteikumu ECT

Foto:Inga Kundziņa/LETA

Kā paskaidroja Rebenoks, kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšana joprojām turpinās, taču attiecībā uz Strazdu jau ir pieņemti lēmumi, kuri rada neatgriezeniskas sekas, proti, viņš ir zaudējis tiesneša amatu, pamatojoties uz informāciju, kas nav guvusi apstiprinājumu un nav pārbaudīta saskaņā ar likumu tiesā. Attiecībā uz tiesnesi Strazdu tika pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta prasības, proti, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

Pieteikumā ECT Strazds ir norādījis uz disciplinārlietas ierosināšanas tiesiskā pamata trūkumu. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK) nebija pamata ierosināt disciplinārlietu, jo informācija, ko ministrs bija ieguvis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un kas ir kļuvusi par iemeslu paskaidrojuma pieprasīšanai un disciplinārlietas ierosināšanai pret Strazdu, saturiski ir pierādīšanas priekšmets konkrētajā kriminālprocesā, kur Strazds joprojām ir tikai aizdomās turētā statusā, līdz ar to šī informācija ir pārbaudāma Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā, nevis disciplinārlietas laikā, norādīja Rebenoks.

Sistēmiski interpretējot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma un likuma «Par tiesu varu» normas, secināms, ka likumdevējs nav paredzējis disciplinārlietas izskatīšanu paralēli ar kriminālprocesu, kā arī nav paredzējis iespēju sākt disciplinārlietu par tiem pašiem faktiskiem apstākļiem, kuri tiek izskatīti sāktā kriminālprocesa ietvaros.

«Tieslietu ministra pērnā gada 21.augusta rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu un paskaidrojuma pieprasījums ir saturiski identisks ar KNAB izmeklētājas un procesa virzītājas lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto, kas faktiski nozīmē, ka caur disciplinārlietas tiesisko regulējumu tiek īstenotas kriminālprocesuālās darbības,» skaidroja advokāts.

Viņš uzsver, ka pēc būtības šāda disciplinārlietas ierosināšana paralēli sāktajam kriminālprocesam nav citādi vērtējama kā politisku motīvu vadīta izpildvaras tieša iejaukšanās kriminālprocesa norisē, padarot to par bezjēdzīgu un neobjektīvu. «Turklāt rodas pamatots jautājums, ko darīt šādā situācijā personai, kura jau ir priekšlaicīgi sodīta par pārkāpumu disciplināratbildības ietvaros, ja viņai inkriminētais kriminālprocesa ietvaros negūs savu apstiprinājumu, respektīvi, ja tiesa šo personu kriminālapsūdzībās attaisnos,» secina Strazda aizstāvis.

ECT savā 2002.gada 28.novembra spriedumā «Lavents pret Latviju» 125.punktā ir norādījusi, ka «nevainīguma prezumpcija, kas ir nostiprināta konvencijas 6.panta 2.punktā, prasa, lai tiesneši, pildot savus pienākumus, neizteiktu aizspriedumainus viedokļus par to, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu, kas viņam tiek inkriminēts. Pierādīšanas nasta gulstas uz apsūdzību, un šaubas tulkojamas par labu apsūdzētajam».

Tādējādi šis regulējums prasa, lai valsts amatpersonas, pirmkārt, tiesneši, kas izskata attiecīgo lietu, bet arī citas ar valsts varu apveltītas amatpersonas, atturas no publiskiem paziņojumiem, ka apsūdzētais ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, pirms viņa vaina ir likumīgi nodibināta ar tiesas spriedumu.

Kriminālprocesā par Strazdu ir vien izteikts pieņēmums - aizdomas -, ka viņš varētu būt saistīts ar iespējamo izmeklējamo nodarījumu, un par viņu pat vēl nav izteikts apgalvojums, tas ir, nav celta apsūdzība, savukārt publiski paustie paziņojumi no Bordāna puses, pat pirms Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes, ir vērsti uz personas atzīšanu par vainīgu bez likumīgā spēkā stājušā tiesas sprieduma, kas, neapšaubāmi, iespaido lēmumu pieņemšanu attiecībā pret Strazdu.

«Skatot ministra un Tiesnešu disciplinārkolēģijas rīcības rezultātu kopsakarā ar nākotnē sagaidāmo kriminālprocesa iztiesāšanu pēc būtības tiesā, ir pamats uzskatīt, ka šī brīža notikumi var atstāt tiešu iespaidu uz tiesas objektivitāti un neatkarīgumu, kas šobrīd ir pakļauts ietekmei un no tās izrietošas tiesas attiecīgas, iespējams, negatīvas, pozīcijas ieņemšanu attiecībā pret šobrīd vien aizdomās turētu personu, kas faktiski jau šobrīd ir radījis Strazda cilvēktiesību pārkāpumu, - pārkāptas ir konvencijas 6.panta 1.punktā noteiktās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā,» secina Rebenoks.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 7.februārī no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata atcēla Strazdu.

Pērn 7.augustā KNAB tiesnesi Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide. Abiem tiesnešiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Pret Strazdu tieslietu ministrs disciplinārlietu ierosināja pagājušā gada 21.augustā, bet pret Buividi tā netika rosināta. Savukārt Tiesnešu disciplinārkolēģija pagājušā gada 26.oktobrī nolēma rosināt Saeimai atcelt Strazdu no amata.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv