Atceries Mikēnas! Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Slavenā vāze ar kareivjiem Mikēnās tā arī nebūtu radīta, ja trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras dažas ahajiešu ciltis nebūtu nolēmušas ko pamainīt savā dzīvē un apmesties Peloponēsas pussalā, tur radot Mikēnu civilizāciju, kas ir kā iesākums visai kontinentālās Grieķijas vēsturei.

Mikēnu civilizācijas veidošanās apstākļi ir visai miglaini, un zinātnieki vēl aizvien nav vienisprātis, kas, kā un kāpēc noticis, taču ir skaidrs, ka ir bijušas kādas ciltis, kas ienākušas jau pastāvošā kultūras vidē, to arī veiksmīgi asimilējot. Mikēnu veidošanās jāskata visu Grieķijā norisošo procesu kontekstā, jo tās neveidojās kā izolēts elements.

Etniskā situācija kontinentālajā Grieķijā 3. gt. p. m. ē.

Tā kā kultūra ir visciešākajām saitēm saistīta ar pašu cilvēku, vispirms jāizzina, no kādiem ļaudīm bijusi atkarīga tās veidošanās. Par iedzīvotāju etnisko piederību kontinentālajā Grieķijā 3. gadu tūkstotī p. m. ē. pastāv divas teorijas, lai arī vēl aizvien par šo tēmu tiek daudz diskutēts.

Viena teorija ir izvirzīta 19. gadsimtā, un tā apgalvo, ka senākie iedzīvotāji Grieķijas teritorijā neesot bijuši grieķiskas cilmes un pat nemaz ne grieķiem rados. Šo teoriju tagad atbalsta migrācijas teoriju aizstāvji, kuri apgalvo, ka grieķu priekšteči parādījušies kontinentālajā Grieķijā tikai ap 2000. gadu p. m. ē. [1]

Otra teorija balstās uz B. Groznija un citu zinātnieku veiktajiem hetu [2] un citu vissenāko indoeiropiešu valodu pētījumiem. Šā virziena pētnieki, īpaši bulgāru lingvists V. Georgijevs, noskaidrojuši, ka grieķu valodā saglabājušies citas senākas valodas elementi ir indoeiropiešu valodas paliekas, kas bijusi ļoti tuva grieķu valodai. [3] Šo teoriju apstiprina arī fakts, ka ir ļoti daudz kopīga to cilšu kultūrās, kuras apdzīvoja Balkānu pussalas dienvidu un centra apgabalus 4.–3. gadu tūkstotī p. m. ē.

Šajā gadījumā jāsecina, ka Grieķijas teritorijā jau pirms tautu pārvietošanās dzīvoja grieķiem radnieciskas ciltis, bet tiešie grieķu priekšteči — ahajieši — tad vēl bija neliela cilšu grupa, kas apdzīvoja, visticamāk, ziemeļu rajonus. Šos senākos Grieķijas teritorijas iedzīvotājus pēc tradīcijas ierasts dēvēt par pelasgiem (Hērodots, I 56.1). Ir zināms, ka grieķu kultūra saglabājusi daudzas iezīmes, kuras nāk no pelasgu kultūras [4], kas ir visai labs pierādījums, ja pieņem, ka pēc tautu pārvietošanās daļa pelasgu, kas netika izspiesti no savas dzīves telpas, tika asimilēti jaunajā sabiedrībā.

Ahajiešu ienākšana

Pieminētā tautu pārvietošanās notika uz 3. un 2. gadu tūkstoša p. m. ē. robežas, kad no Tesālijas uz Grieķijas dienvidu apgabaliem virzījās pārceļotāju ciltis. Tika izpostītas un gāja bojā daudzas apmetnes Vidusgrieķijā un Dienvidgrieķijā, senie protogrieķiskie iedzīvotāji — pelasgi — daļēji tika izspiesti no savas teritorijas, daļēji gāja bojā, daļēji asimilējās ar atnācējiem. [5]

2. gadu tūkstotī p. m. ē. Grieķijas iedzīvotāji sevi dēvēja vairākos vārdos — par ahajiešiem, danajiem. [6] Šie abi nosaukumi tātad attiecas uz senajiem grieķiem, tie vēl īsti nav grieķi, senās tautas gan, kuras savos sacerējumos tā (par ahajiešiem un danajiem) saucis Homērs, no kā arī iegājies šis tautas tā dēvēt. [7] Īsāk sakot, danajieši, bet biežāk minētie ahajieši ir tie paši grieķu priekšteči, kas bija iekarojuši sev jaunu dzīves telpu, daļēji asimilējot iepriekšējos iedzīvotājus.

Sabiedrības iekārtas pārmaiņu (laiks, kad saira pirmatnējā kopiena) dēļ 3. gadu tūkstoša pēdējā trešdaļā p. m. ē. Egejas jūras salās un kontinentālajā Grieķijā radās valstis. Līdz ar to no 2. gadu tūkstoša p. m. ē. līdz mūsu ērai radās senākā grieķu valoda, kura saglabāja indoeiropiešu gramatikas struktūru, bet kuras vārdu krājums jau krietni atšķīrās no indoeiropiešu pamatvalodas. [8]

Tas notika, pateicoties, visticamāk, atnācējiem, kas, jābilst, bija indoeiropiešu cilmes un kas kļuva par pamatu visai grieķu tautībai, sajaucoties ar protogrieķiskajiem iedzīvotājiem gan etniskā, gan valodas ziņā. Sajaukšanās procesu dēļ veidojās jau minētā senākā grieķu valoda, kurā ātri bija parādījušās daudzas izmaiņas, kas būtiski mainīja valodas fonētisko struktūru (pirmām kārtām jau līdzskaņus) un nomainīja pamatīgu senas indoeiropiešu cilmes vārdu apjomu ar egejiešu cilmes leksiku. [9]

Arī šis apgalvojums kalpo par pierādījumu teorijai, ka ir notikusi vietējās kultūras sajaukšanās ar indoeiropiešiem, jo valoda ir liecinieks kultūrā, kas vislabāk saglabā senākās izmaiņas vēl pirms rakstības parādīšanās.

Tas, ka ahajieši bijuši radniecīgi grieķiem, patiesi ir pierādīts, atšifrējot ahajiešu rakstību. No Krētas un Mikēnu laika saglabājušās divas ārēji līdzīgas rakstības sistēmas — lineārā rakstība A un B, kuras tomēr ir rakstības sistēmas katra savai valodai. Valoda, kura pierakstīta ar lineāro rakstību A, ko lietoja Krētā, joprojām nav zināma.

Lineāro rakstību B, kas radusies vēlākā laikā un lietota Krētā, kad tur jau bijusi ahajiešu valsts (ap 1380. gadu p. m. ē.), un arī Mikēnās, ilgu laiku pielīdzināja rakstībai A. Tomēr 1952. gadā arhitekts Maikls Ventriss ar filologa Dž. Čedvika palīdzību to atšifrēja, un atklājās, ka zem agrāk nesaprotamajām rakstu zīmēm, kas saglabājušās uz māla plāksnītēm, slēpjas arhaisks grieķu valodas veids, kurā 14.–13. gadsimtā p. m. ē. runāja grieķi — ahajieši, kas radījuši Mikēnu kultūru.

Tā, pateicoties Ventrisam, tika atšifrēts sengrieķu valodas dialekts, ko šodien sauktu par mikēniešu. [10] Šīs rakstības atšifrēšana ļāvusi spert lielu soli tā laika procesu datēšanā, jo, zinot, ka ahajieši ienāca ap 2000. gadu p. m. ē., mikēniešu tekstos rodamā informācija ļauj ar lielāku vai mazāku precizitāti noteikt tā laika notikumus. Tāpat plāksnītēs rodamā informācija ļāvusi kaut nedaudz rekonstruēt seno sabiedrību, tās kārtas un arī mūsdienās tās saukt oriģinālvalodas nosaukumos, tāpat no tām var spriest par ekonomiskajiem procesiem, reliģiju.

Lielākoties tiek apgalvots, ka ahajieši Grieķijas teritorijā ienākuši no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem, precīzāk — no Tesālijas, vēlāk apmetoties Egejas jūras salās un Peloponēsā un ar laiku izveidojot Mikēnu, Argosas, Pilosu u. c. valstis. Lielākoties avotos minēts, ka ahajieši ienākuši laikā ap 2000. gadu p. m. ē., tomēr par precīzāku to ienākšanas laiku pieņemts uzskatīt 2200. gadu p. m. ē. [11]

Interesants ir atsevišķos avotos atrodamais viedoklis, ka ahajieši ienākuši mikēniešu sabiedrībā vēlākā laikā — 14.–13. gs. p. m. ē., atzīmējot, ka abas kultūras nav īpaši izdalāmas, jo tās ir sajaukušās, vien ap 1250. g. p. m. ē. ahajieši kļuvuši par valdošo kārtu. [12]

Interesantu sakritību pētnieki atraduši, apskatot kādus hetu tekstus, kur minēta kāda Anatolijas rietumos mītoša cilts Ahhiyawa. Tas labi sasaistās ar hipotēzi, ka ahajieši varēja ienākt arī no aizjūras austrumu zemēm, t. i., Mazāzijas, kur pēc piektās Trojas pilsētas sagraušanas 19. gs. p. m. ē. parādījušies jauni iedzīvotāji, kuru dažas materiālās kultūras iezīmes stipri līdzinās tām iezīmēm, kas bija arī Grieķijas teritorijā ienākušajām ciltīm. Tomēr šo hipotēzi apstrīd daudzi zinātnieki, pamatojoties kaut uz faktu, ka pāri jūrai būtu grūti pārvest zirgus. [13]

Hipotēžu par jauno cilšu ienākšanu ir daudz, un dažas ir visai pārdrošas, taču nevienai no tām nav nenoliedzama pamatojuma. Viedokļi nav vienoti pat jautājumā, no kuras puses jaunās ciltis ienākušas Grieķijas teritorijā. Tāpat nav zināms, no cik tālām vietām tās ienākušas, vai tas noticis miera vai kara ceļā. 

Te gan jābilst, ka ienākšana norisa visai ilgi un nenotika vienā vietā, bet visā plašajā kontinentālās Grieķijas teritorijā, tādēļ droši var teikt, ka ienākšana noritējusi abējādi — vietām mierīgi apmetoties uz dzīvi līdzās vietējiem iedzīvotājiem, kas noteikti rosinājusi vietējo un atnācēju asimilēšanos, vietām izmantojot varmācīgākas metodes, kas izraisījis veco dzīvesvietu izpostīšanu un pamešanu, ko var sasaistīt ar faktu, ka daļa Grieķijas teritorijas pirmiedzīvotāju tika izspiesti no savas dzīves telpas.

Skaidrs ir tas, ka pārceļotāji ir bijuši indoeiropiešu cilmes un ka bijuši grieķu priekšteči, un tas zināms no to valodas izpētes, kas pierādījusi, ka ahajieši runājuši kādā grieķu valodas dialektā.

*** 

[1] Blavatska T., Blavatskis V., Bokščaņins A. u. c. Senās Grieķijas vēsture — Rīga: Zvaigzne, 1979. — 35.–37. lpp.

[2] sena indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kura ap 1900.–2000. gadu p. m. ē. nodibināja ietekmīgu impēriju Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā. Blavatska T. Op. cit. — 35. lpp.

[4] Blavatska T. Op. cit. — 36. lpp.

[5] Blavatska T., Blavatskis V., Bokščaņins A. u. c. Senās Grieķijas vēsture — Rīga: Zvaigzne, 1979. — 36.–37. lpp.

[6] Blavatska T. Op. cit. — 37. lpp.

[7] http://www.britannica.com/eb/article?tocId=9003513&query=Achaean&ct=

[8] Blavatska T. Op. cit. — 35.–37. lpp.

[9] Бартонек A. Златообильные Mикены — Mосква: Hаука, 1991. — 56.–58. lpp.

[10] Бартонек A. Златообильные Mикены — Mосква: Hаука, 1991. — 56.–77. lpp.

[11] Бартонек A. Op. cit. — 235.–237. lpp

[12] www.encyclopedia.com/html/A/Acheans.asp

[13] Бартонек A. Op. cit. — 237. lpp.

Atceries Mikēnas! 2 attēli Atvērt

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv