Atklāj krāpšanos ar uzturēšanās atļaujām, iesaistīta Lindermana partija

Apollo
82 komentāri

Arvien jauni fakti atklājas saistībā ar Latvijas valsts tirgotajām termiņuzturēšanās atļaujām, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Atklāj krāpšanos ar uzturēšanās atļaujām, iesaistīta Lindermana partija

Foto: Andrejs Baburovs/LETA

Termiņuzturēšanās atļaujas ir ļoti kārota prece ārvalstniekiem no Krievijas, Kazahstānas, Ķīnas un citiem, jo dod iespēju viegli ceļot un apmesties uz dzīvi Eiropas Savienībā.  Raidījums nācis uz pēdām kādam īpaši izveidotam fondam. Ir aizdomas, ka tas palīdz apiet likumu un tikt pie uzturēšanās atļaujām daudz lētāk, nekā likums to prasa. Darboņu vidū ir arī pārstāvji no Vladimira Lindermana  pretlatviski noskaņotās organizācijas «Par Dzimto valodu!».

Kāda sieviete, sauksim viņu par Ivetu, portālā «ss.lv» ielika sludinājumu, ka pārdod savu dzīvokli Rīgas mikrorajonā. Gandrīz tūlīt pat atsaucās kāda starpniece, kas solīja lietu izdevīgi nokārtot.

«Tad mēs aizbraucām paskatīties to dzīvokli. Un viņa saka, ka nu, jā, dzīvoklis smuks, patīk viņai, nu, bet ir viena lieta. Ka viņa pārstāv tā kā vienu klientu. Tas klients palīdz nepilsoņiem dabūt uzturēšanās atļaujas, iegādājoties dzīvokļus. Un tad viņiem ir koncepcija tāda, ka viņiem it kā tur vajagot tos 100 tūkstošus ieguldīt Latvijā nekustamajā īpašumā vai kur tur. Bet mans dzīvoklis nemaksā reāli 100 tūkstošus,» stāsta Iveta.

Lai formāli izpildītu valsts prasību, ka termiņuzturēšanās atļauju var dabūt, Latvijā nopērkot vismaz 100 tūkstošus latu vērtu nekustamo īpašumu, starpniece stāstījusi, ka piemeklēs vēl vienu līdzīgu dzīvokli, tad pārdos abus kopā un atlikušo cenas starpību vienkārši fiktīvi palielinās. Piemēram, dzīvoklis Pļavniekos maksā 20 tūkstošus latu un dzīvoklis Mežciemā 30 tūkstošus, kas ir tikai puse no nepieciešamās summas. Tāpēc Mežciema dzīvokļa cenu «uz papīra» pieaudzē līdz 40 tūkstošiem, bet Pļavnieku dzīvokļa cenu līdz 60 un kopā sanāk visi vajadzīgie 100 tūkstoši. Pēc līguma noslēgšanas darījums obligāti esot jākārto caur Rietumu banku.

Starpniece teikusi, ka pārstāv speciālu fondu, ko vada kāda Tatjana Sokolova, kura tā  esot jau pārpirkusi daudzus dzīvokļus. Lai pārliecinātos, raidījums veica  savu eksperimentu, sekojot starpnieces vizītei pie kāda klienta. Konstatēts, ka tiek piedāvāts tas pats darījuma modelis- tādējādi, nopērkot dzīvokļus par fiktīvi sadārdzinātām cenām, pie uzturēšanās atļaujām var tikt daudz lētāk un to var izmantot daudz plašāks ārvalstnieku loks, nemaz neieguldot īpašuma pirkšanā prasītos 100 tūkstošus latu. Turklāt ieguvumi solīti arī pārdevējam.

Pēc starpnieces stāstītā, tādā veidā caur Rietumu banku Tatjanas Sokolovas izveidotais fonds, kurā naudu iemaksājot ap 30 ārzemēs dzīvojošas personas, šeit darbojoties ļoti aktīvi. Reizēm notiekot pat pa 3 darījumiem dienā. Tiekot izpārdoti gan dzīvokļi Rīgas centrā, kur tos ļoti iecienījuši pirkt ķīnieši, gan arī mikrorajonos, kur vairāk dzīvokļus iegādājas Krievijas un Kazahstānas pilsoņi.

Paši gan te nedzīvojot un noprotams, ka uzturēšanās atļaujas galvenokārt vajadzīgas vieglākai ceļošanai vai dzīvošanai kādā citā Eiropas Savienības valstī. Tāpēc nopirktie dzīvokļi tiekot izīrēti vietējiem. Tas nozīmē, ka pretēji termiņuzturēšanas atļauju tirgošanas aizstāvju apgalvotajam, nauda par to, protams, nepaliek Latvijas ekonomikā.

Rietumu banka komentārus nesniedz. Bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un finanšu un kapitāla tirgus uzraugi apstiprināja, ka šie ir gadījumi, par kuriem bankai bija pienākums ziņot:

«Ir pazīmju kopums, kas var liecināt par klienta un tā veikto darījumu augstu risku un bankai ir pienākums veikt klienta un tā darījumu padziļinātu izpēti. Bankas pienākums ir vērtēt klienta darbību un spēt saskatīt iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai tās mēģinājumu, norāda FKTK.

Uzraudzītāji pagaidām neatklāj, vai Rietumu banka tādus ziņojumus ir sniegusi. Tas tikšot vēl pārbaudīts. TV3 noskaidroja, ka ar Tatjanas Sokolovas vārdu patiešām darbojas uzņēmums «ST fondi» . Taču tur no komentāriem kameras priekšā atsakās un visu noliedz. Arī Elīna Miļutina, uzzinot, ka žurnālisti viņu pieķēruši, bija ļoti nerunīga.

Vēl noskaidrojās, ka šī starpniece, kas palīdz ārvalstniekiem vieglāk tikt pie termiņuzturēšanās atļaujām, ir tā pati Elīna Miļutina, kura vēl vasarā kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Vladimira Lindermana izveidotās pretlatviski noskaņotās partijas  «Par Dzimto Valodu!,,. Lindermans gan noliedz, ka Miļutina termiņuzturēšanās atļauju biznesu veiktu partijas uzdevumā.

Drošības policija «Nekā personīga» apstiprināja, ka pētot aizdomīgos darījumus.

Drošības policija arī cieši sadarbojoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu izvērtēšanā. Ja tiekot konstatēts, ka persona neizpilda likumā noteiktos kritērijus, piešķirto atļauju var anulēt. Taču – lai to darītu, līdz šim neesot bijis konkrētu pierādījumu par krāpšanos ar patiesajām dzīvokļu pārdošanas cenām. Un nedomājuši, ka mākslīgā sadārdzinājuma procents varētu būt tik liels.

Lai blēžus vieglāk izķertu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzskata, ka ļoti būtu noderējis viņu ieteikums termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem turpmāk aizliegt pirkt vairākus īpašumus, kuru summa kopā sastāda prasītos 100 tūkstošus. Taču šo ideju ir nobremzējis Valsts prezidents Andris Bērziņš, to kopā ar citām Imigrācijas likuma izmaiņām nosūtīdams otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ uz Saeimu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

13.12.2017
Ienākt apollo.lv