Atklāta vēstule par v/a «Nacionālais kino centrs» reorganizāciju

Apollo
0 komentāru

Publicējam Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) un Latvijas kinoproducentu asociācijas (LPA) atklātu vēstuli.

Pamazām jau sākam pierast, ka Latvijā izeja no krīzes tiek meklēta, haotiski un akli mētājoties no viena neloģiska plāna pie nākamā, taču dažādie projekti, kas publiskajā telpā izskanējuši attiecībā uz V/A «Nacionālais Kino centrs» (NKC) optimizāciju, filmu nozares profesionāļiem šķiet īpaši absurdi. Vispirms to izdomā apvienot ar V/A Kultūras informācijas sistēmas, kuras misija ir konceptuāli atšķirīga – vienkāršoti sakot, tā palīdz digitalizēt arhīvu, bibliotēku un muzeju krājumus. Savukārt filmu nozare, kuras atbalsta institūcija ir NKC, ir dzīva, jaunradoša un starptautiski aktīva radošās industrijas daļa, un šīs nozares galvenā komponente ir jaunrade, lai arī cik svarīgs būtu nozares mantojums.

Nākamā neloģiskā ideja – apvienot NKC ar V/A Tautas mākslas centrs, kopš 2009. gada 1. janvāra tā ir Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA), kas rūpējas arī par amatiermākslu un Dziesmu svētkiem. Atvainojiet par norādi uz acīmredzamu absurdu, bet pat jebkura teātra izrāde ir daudz nemateriālāka par filmu, kurai vienmēr ir savs tehniskais nesējs! Protams, krīzes finansējuma režīmā filmu nozare jau tiek tuvināta amatierisma apstākļiem, tomēr vai šim faktam vajadzīgs tik cinisks publiskais apliecinājums?! Jo cita, loģiskāka iemesla nav ne iepriekšminētajiem reorganizācijas plāniem, ne nupat izskanējušajam – pievienot NKC topošajai Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijai (IZKM). Vai šim konglomerātam nepietiks savu milzīgā organisma problēmu, lai tām vēl pievienotu aktīvi strādājošas filmu ražošanas (!) nozares darbus Latvijā un starptautiskajā arēnā, kur NKC ir stabils partneris visu Eiropas Savienības valstu kino institūcijām?! Un kur konsekvence? Kāpēc tad zem ministrijas spārna nepavilkt arī Operu, visus teātrus, muzejus un pārējās kultūras institūcijas no visām pārējām nozarēm? Kāpēc tikai filmu nozarei šāds gods?

NKC ir neatkarīga institūcija, kur filmu projektu konkursos (starp citu – saskaņā ar kārtību, kas Eiropas Komisijā apstiprināta uz laika periodu līdz 2012. gadam!) tiek sadalīts finansējums filmu tapšanai. Ja NKC kļūs par IZKM departamentu, par konkursu rezultātiem gala lēmumu pieņems ministrs. Mēs, protams, vēl nezinām, kas un kad beidzot kļūs par jauno ministru, bet ja nu šī ministra šoferim būs dēls, kurš gribētu pamēģināt uzfilmēt kādu lielbudžeta grāvēju?

Šķiet, nav plašāk jāpaskaidro, ko nozīmē neatkarības zaudēšana jebkādās izpausmēs, pat viselementārākajā dokumentu apritē – jo vairāk savstarpēji pakārtotu priekšnieku, jo vairāk parakstu uz viena papīra un ilgāks dokumentu ceļš cauri iestādes gaņģiem. Vai tas ir tas ietaupījums, ko dos šī pievienošana? Cita iemesla taču nevarētu būt, jo diez vai ir apstrīdama kaut viena no NKC dažādajām, tomēr tikai filmu nozarei specifiskajām funkcijām. Tātad veicamā darba apjoms un virzieni saglabāsies, bet kas mainīsies? Šim darbam tiks uzkrauts smags birokrātiskais aparāts, tas arī viss ieguvums. Galu galā valsts pārvaldes reorganizācija taču ir iecerēta, lai likvidētu vai apvienotu aģentūras, kuru funkcijas pārklājas vai dublējas, – kāpēc tad vispār būtu jārunā par NKC, kas ir filmu nozares vienīgā valsts aģentūra, kuras sastāvā piedevām ietilpst Rīgas Kinomuzejs un Filmu reģistrs?

Jāpiebilst, ka NKC ekvivalentas filmu nozares institūcijas pastāv visās Eiropas valstīs, izņemot Lietuvu, kur visus šos gadus darbojās (precīzāk, bezjēdzīgi buksēja) tieši tāds mehānisms, kāds tagad iecerēts Latvijā – par filmu nozari atbildīgi bija daži ierēdņi Lietuvas Kultūras ministrijā. Lietuvas Kultūras ministrija, tieši pārņemot Latvijas labo praksi, paredzējusi veidot Nacionālo Kino centru jau 2009. gadā. Tikmēr Latvijā norisinās absurda spēlītes bez jebkāda loģiskā pamatojuma.

Latvijas filmu nozares profesionāļi kategoriski protestē pret šādiem formāli populistiskiem soļiem un aicina nepieļaut, lai labi domātā valsts pārvaldes reorganizācija pārvērstos par mehānisku procesu ar visai filmu nozarei katastrofālām sekām.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Kinoproducentu asociācijas vārdā:

Jānis Streičs, kinorežisors
Rolands Kalniņš, kinorežisors
Roze Stebra, kinorežisore
Ivars Seleckis, kinorežisors
Varis Brasla, kinorežisors
Mārtiņš Brauns, komponists
Ilona Brūvere, kinorežisore
Valentīna Freimane, kinozinātniece
Viesturs Kairišs, kinorežisors
Laila Pakalniņa, kinorežisore
Arvīds Krievs, kinorežisors
Tālivaldis Margēvičs, scenārists, kinorežisors
Jevgēņijs Paškēvičs, kinorežisors
Ieva Romanova, māksliniece
Vilnis Kalnaellis, kino producents
Guntis Trekteris, kino producents
Bruno Aščuks, kino producents
Askolds Saulītis, kinorežisors un kino producents

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv