Atklāts mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums – Dmitrija Gutova «Gondola» Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Mākslas muzejs «Rīgas Birža» (Doma laukumā 6, Vecrīgā) ieguvis jaunu pastāvīgu starptautiski atpazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova darbu «Gondola». Tas radīts īpaši «Rīgas Biržas» ātrijam kā Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.

Mākslas darbs «Gondola» tika atklāts ar režisores Leonardas Ķesteres, režisora-videomākslinieka Roberta Rubīna, skaņas dizainera Uģa Vītiņa, gaismas dizainera Oskara Timbara un animatoru «CG Ant Motion Graphics&Design Studio» audiovizuālo performanci, kuru paredzēts atkal parādīt gaismas festivāla «Staro Rīga» laikā šā gada novembrī.

«Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir ieguvis patiesi lielisku papildinājumu laikmetīgās mākslas kolekcijai, kas turpmāk būs pastāvīga Mākslas muzeja «Rīgas Birža» ekspozīcijas sastāvdaļa. Šī mākslas darba tapšanu iniciējusi pārsteidzoša satikšanās starp mākslinieku, mecenātiem Ināru un Borisu Tetereviem, mākslas kuratori Helēnu Demakovu un mūsu pašu cilvēkiem – «Rīgas Biržas» vadītāju Daigu Upenieci un izstāžu kuratori Vitu Birzaku. Rezultātā dzimusī ideja pēc vairāk kā gadu ļoti sarežģīta darba kļuvusi pieejama publiskajā telpā,» stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

«Mēs ar gandarījumu atbalstām radošas ieceres, kas sekmē Rīgas mākslas dzīves augstvērtīgu attīstību. Ceru, ka mākslas objekts «Gondola» vai kā mēs to saucam – «Rīgas gondola» kļūs par muzeja simbolu un, iespējams, arī par jaunu galvaspilsētas simbolu, kuru atpazīs gan rīdzinieki, gan ārvalstu viesi,» atklāšanas ceremonijā sacīja mecenāts Boriss Teterevs.

«Šis projekts vienā vārdā raksturojums kā Uzticēšanās. Es atceros, kā Teterevu ģimene pirmo reizi ienāca muzejā, pilnā putekļiem, un noticēja, ka te patiešām tiks īstenots ilgi lolots sapnis. Es atceros, kā jau restaurētajā ēkā pirmo reizi ienāca Dmitrijs Gutovs un noticēja, ka mēs spējam īstenot tik ambiciozas idejas. Un viņa radītā 11 metrus garā un gandrīz tonnu smagā «Gondola» ir patiesi apjomīgs un ambiciozs projekts gan mākslinieciskā augstvērtīguma, gan tehniskā izpildījuma ziņā, kuru bija iespējams realizēt, pateicoties saliedētam komandas darbam,» atzīst Mākslas muzeja «Rīgas Birža» vadītāja Daiga Upeniece.

«Lai arī mākslinieku ārkārtīgi ietekmēja 15 gadu vecumā izlasītais Mikelandželo Antonioni filmas «Zabriskie Point» scenārijs, kuras noslēgumā uzsprāgst un līgani gaisā peld patērētāju sabiedrības labumi, šoreiz Dmitrijs Gutovs ir radījis pretēju konceptu. Viņš ir konstruktīvi savācis atlūzas, izveidojis klasisku kultūras artefaktu,» komentē autora radošo ieceri mākslas darba «Gondola» kuratore Helēna Demakova.

«Ceru, ka mana doma ir skaidra: nekāda reālisma, kuru mēs pašlaik varētu piedāvāt kā alternatīvu, vienkārši nav. Bet to var radīt ar intelektuālu un gribas piepūli. (Cits jautājums, kāpēc es uzskatu, ka tagad tāda iespēja ir radusies.) Tāpēc vilkt ārā kādreiz radītos un izgudrotos darbus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Mūsu uzdevums ir uzmanīgi vērot, kā parādās vismazākās jaunā pazīmes. Un mērķtiecīgi tās attīstīt,» piebilst darba autors Dmitrijs Gutovs.

PAR AUTORU
Dmitrijs Gutovs (Дмитрий Гутов) dzimis Maskavā 1960. gadā. Zīmējis jau kopš dzimšanas, bet par profesionālu mākslinieku kļūt negrasījās. 1992. gadā viņš absolvēja I. J. Repina vārdā nosaukto Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtu Sanktpēterburgā (mākslas teorijas un vēstures nodaļu). Viņa diplomdarbs bija veltīts Maļevičam un Florenskim, kuru daiļradi Gutovs aplūkoja tieši no marksistiskās pozīcijas. Izstādēs piedalās kopš 1988. gada. Dmitrija Gutova darbi glabājas daudzu muzeju kolekcijās, to skaitā Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un Valsts Tretjakova galerijā Maskavā. Dmitrijs Gutovs ir arī «Mākslas žurnāla» redkolēģijas biedrs kopš tā dibināšanas 1993. gadā.

Dmitrijs Gutovs pieder paaudzei, kura sevi pieteica 20. gadsimta 90. gadu sākumā un kurai pieskaitāmi arī tādi laikmetīgās mākslas metri kā Anatolijs Osmolovskis, Oļegs Kuļiks, Olga Černišova, Dubosarskis un Vinogradovs. Mākslinieka kontā ir dalība 53. Venēcijas biennālē un grupas izstādē «Krievija!» Gugenheima muzejā Ņujorkā, Sanpaulu biennālē 2002. gadā un vēl 80 izstādēs. Viņš strādā praktiski ar visu laikmetīgās mākslas žanru sistēmu – glezniecība, fotogrāfija, video, multimediji, instalācija, performance, turklāt vēl arī lasa lekcijas studentiem, raksta rakstus un kūrē Mihaila Lifšica Institūta darbību (nosaukts pazīstamā marksistiskā domātāja vārdā, kura darbi veido būtisku Gutova konceptuālā kreisā background daļu).

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. novembris

Vārda dienas

Zigfrīda, Zigrīda, ZigrīdsSigrija, Zigfrida, Zigda, Ziga, Zigrita, Zigrids, Zigrida, Zigra, Sigrūna, Sigrīda, Gunilla

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +1 ℃
Apmācies

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 08:21
Saule riet: 15:58
Dienas ilgums: 7:37

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.11.2014
Ienākt apollo.lv