Atstāj bez izskatīšanas strīdu par bijušo PSRS kuģu glabāšanu

Apollo
0 komentāru

Rīgas apgabaltiesa pirmdien atstāja bez izskatīšanas Rīgas kuģu būvētavas (RKB) celto prasību par vairāku kādreiz PSRS piederējušo kuģu glabāšanu, par ko tiek lūgts piedzīt no Privatizācijas aģentūras (PA) 733 000 latu atlīdzību.

Lūgumu atstāt prasību bez izskatīšanas tiesā izteica PA pārstāvis Lauris Latišs. Kā sacīja PA pārstāvis, RKB izpilddirektoram Aivaram Stolderam neesot bijušas tiesības celt tiesā šādu prasību bez vēl kāda RKB valdes locekļa akcepta. Lūgumu atstāt prasību bez izskatīšanas PA pārstāvis izteica, kad tiesa bija noraidījusi viņa lūgumu pieaicināt lietā kā atbildētājas Ziemeļkaspijas jūras kuģniecību, uz kuras vārda strīdus kuģi reģistrēti, un Krievijas Federālā īpašuma pārvaldīšanas Federālo aģentūru, kas uzskatāma par faktisko kuģu pārvaldītāju.

Latišs sacīja, ka, pieaicinot šīs personas, tiesai būs iespējams noskaidrot patiesos kuģu īpašniekus un to, kas šajā lietā ir īstais atbildētājs. Šādi tikšot atrisināts arī ilgstoši neskaidrais jautājums par kuģu īpašumtiesībām.

Pret šo lūgumu iebilda RKB pārstāvis zvērināts advokāts Juris Kaksītis, uzsverot, ka iepriekš Rīgas Ziemeļu rajona tiesa izbeigusi tiesvedību Ziemeļkaspijas jūtas kuģniecības prasībā pret maksātnespējīgo uzņēmumu «Latvijas ūdensceļi», spriedumā uzsverot, ka jautājums par kuģu piederību neietilpst tiesas kompetencē un par to īpašumtiesībām jālemj valsts pārvaldes institūcijām. Kaksītis arī nepiekrita lietas atstāšanai bez izskatīšanas un lūdza tiesu atlikt tiesas sēdi, lai saņemtu vajadzīgo valdes locekļu akceptu.

Pirmdien pieņemto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

RKB izpilddirektors Aivars Stolders sacīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, savukārt Kaksītis to atturējās komentēt.

RKB Rīgas apgabaltiesā iesniegusi prasību, lūdzot piedzīt atlīdzību par kuģu glabāšanas radītajiem zaudējumiem.

Strīdus kuģi piederēja «Baltmorputj» jeb «Jūras ceļu» Baltijas pārvaldei, kas Rīgā tika nodibināta 1955. gadā. 1990. gadā «Baltmorputj» pārveidoja par nomas uzņēmumu, uz kura bāzes tika nodibināts valsts uzņēmums «Latvijas ūdensceļi».

Šā uzņēmuma īpašumā bija arī septiņi «Baltmorputj» kuģi: «Aleksandrs Uvarovs», «Skrunda», «Sigulda», «Krimulda», «Līgatne», «Imanta» un «Palanga». Tos atstāt Latvijas īpašumā paredzēja deviņdesmito gadu sākumā pieņemts lēmums, ka visa bijušās PSRS manta un īpašumi, kas atrodas Latvijā, arī paliek tās īpašumā.

Uzņēmums «Latvijas ūdensceļi» 1996. gadā tika nodots privatizācijai, bet 1999. gadā atzīts par maksātnespējīgu. Privatizējot kompāniju, šie septiņi kuģi tika noteikti kā neprivatizējamā manta ar nenoskaidrotām īpašuma tiesībām. PA 1991. gadā kuģus nodevusi RKB glabāšanā, 2000. gadā aizliedzot tos atsavināt, apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām.

Patlaban kuģi tiek uzglabāti «dīkstāves režīmā», tos «uztur pie dzīvības», proti, nodrošina ar nepieciešamo elektroenerģiju un degvielu. Kuģu tirgus vērtība 2002. gada novembrī bijusi 544 600 latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv