Atzinību par Latvijas ekonomiku salīdzina ar nacistu realizēto propagandu koncentrācijas nometnē

Apollo
0 komentāru

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) slavinošajiem paziņojumiem par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli ārvalstu komentētāju vidū turpinās diskusijas par to, vai Latvijas realizētie taupības pasākumi ir efektīvs līdzeklis krīzes pārvarēšanai.

Atzinību par Latvijas ekonomiku salīdzina ar nacistu realizēto propagandu koncentrācijas nometnē

Foto: Evija Trifanova/LETA

Mērenu viedokļu šajā jautājumā nav, komentētājiem un ekspertiem sašķeļoties divās pretējās nometnēs - taupības pasākumu atbalstītājos un stingros noliedzējos.

Ar radikālākajiem izteikumiem izcēlušies amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss, kuri iepriekšējos gados pēc «Saskaņas centra» (SC) uzaicinājuma Latvijā piedalījās ekonomikas konferencē «Atjaunotā Latvija 2010», kuras mērķis bija prezentēt un apspriest SC ekonomiskās politikas koncepciju.

Atzinīgos izteikumus par Latvijas ekonomiku abi komentētāji salīdzina ar nacistu realizēto propagandu Terezinas koncentrācijas nometnē 1944.gadā, kad nacisti ļāva nometni apmeklēt Dānijas Sarkanā Krusta pārstāvjiem. Lai radītu iespaidu, ka koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem ebrejiem ir labi apstākļi, nacisti daļu ieslodzīto pārveda uz Aušvicu, bet nometnē uzbūvēja veikalus un kafejnīcas un iekārtoja dažas mājvietas.

Kritiku nav taupījis arī amerikāņu ekonomists Marks Veisbrots, kurš regulāri asi kritizē jebko, kas saistīts ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Komentārā kreisi orientētajā britu laikrakstā «The Guardian» Veisbrots SVF izpilddirektores Kristīnes Lagardas pausto atzinību dēvē par «perversu slavinājumu», bet Latvijas realizētos taupības pasākumus par «katastrofisku iekšējo devalvāciju».

Pēc Veisbrota novērtējuma, vienīgais, ko Latvija ir panākusi, ir «radījusi masu bezdarbu», un šāda krīzes risinājuma plāna piedāvāšana Grieķijai un Spānijai izraisīšot «postošu recesiju un plašu bezdarbu».

Vispārējo eiforiju par Latviju komentārā laikrakstā «The New York Times» asi kritizējis arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kura līdzīgs komentārs par Igaunijas ekonomiku izraisīja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa asu reakciju.

Krugmens negatīvo nostāju Latvijas taupības pasākumiem pamato ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu grafiku, norādot, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme vēl nav sasniegusi pirmskrīzes apmērus.

Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu bijusi nacionālās valūtas devalvācija.

Arī amerikāņu ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Sommerss turpina uzstāt, ka Latvijas taktika ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nav bijusi saprātīga un ka to nedrīkstētu pielāgot citām valstīm.

Abi amerikāņu ekonomisti iepriekš vairākkārt asi kritizējuši starptautisko finanšu institūciju realizēto palīdzību Latvijā un citās valstīs, apgalvojot, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm.

Pagājušā nedēļā publicētā komentārā britu finanšu laikrakstā «Financial Times» (FT) ekonomisti situāciju Latvijā ataino drūmās krāsās - milzīga ekonomikas lejupslīde, ievērojams bezdarbs, liela daļa darba spēka emigrējusi, dzimstības līmenis samazinājies, augsts pašnāvību līmenis, dzērājšoferu izraisīti letāli satiksmes negadījumi, policijas budžeta samazināšanas izraisīts noziedzības vilnis, kā arī izglītība Latvijā kļuvusi mazāk pieejama un sliktākas kvalitātes.

Latvijas taupības plānu ekonomisti raksturo, kā «šoka terapiju un nabadzību», ko valdībai izdevies realizēt, tikai pateicoties «pēcpadomju ekonomikai ar elastīgu darba spēku, kam ir sliktas arodbiedrības».

Premjerministra Valda Dombrovska (V) ilglaicīgo noturēšanos valdības vadītāja amatā Hadsons un Sommerss skaidro ar etnisko sašķeltību Latvijas vēlētājos, kuriem galvenais esot «pretošanās Krievijas apskāvieniem. Visi pārējie jautājumi latviešu vēlētājiem ir otršķirīgi».

Publikācija laikrakstā FT izrādījusies abu ekonomistu komentāra saīsināta versija, un pilnā apjomā Sommersa un Hadsona raksts šonedēļ publicēts kreisi orientētajā radikālajā vietnē «CounterPunch» («Prettrieciens»).

Šajā rakstā abi komentētāji Latviju dēvē par «viltus ekonomisko modeli» un «taupības Potjomkina sādžu Baltijā».

Pēc ekonomistu novērtējuma, citu komentētāju un mediju pozitīvās atsauksmes par Latviju līdzinās nacistu propagandai par Terezinas koncentrācijas nometni.

«Tas atgādina vienu no Sarkanā Krusta inspekcijām Terezinas koncentrācijas nometnē, kur nacisti, demonstrējot orķestrus un tīrus apstākļus, paziņoja, ka «šeit viss ir kārtībā!»,» teikts komentārā, gan piezīmējot, ka «Latvija nav koncentrācijas nometne un tās iedzīvotāji nav fašisti».

Pēc Hadsona un Sommersa novērtējuma, «Latvijas izaugsme ir niecīga. Tā ir ārkārtīgi atkarīga no blēdīgas finanšu ofšoru industrijas, kas iznīcina citu valstu bagātību».

Pēc abu ekonomistu raksta laikrakstā FT publicētas arī vairāku komentētāju atbildes kritiskajam rakstam par Latviju.

Poļu komentētājs Pžemislavs Belickis, ironizējot par ekonomistu raksta virsrakstu «Latvija nav nekāds modelis Eiropas taupības centieniem», norāda, ka «Latvija ir supermodele ES valstīm».

Belickis norāda, ka arī poļi masveidā emigrējuši no savas valsts, taču daudzi no viņiem atgriezušies dzimtenē un, balstoties no gūtās pieredzes, izveidojuši veiksmīgus uzņēmumus Polijā.

«Tieši tādai ES arī vajadzētu būt. Darbaspēka mobilitāte un resursu pārvietošana uz to valsti, kur to var efektīvāk izmantot. Modelis citām valstīm? Jā, supermodele!» raksta komentētājs.

Savukārt ekonomists Andress Oslunds no augsti vērtētā Vašingtonā bāzētā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta norāda, ka ekonomisko krīzi Latvijā nebūt neizraisīja valdības realizētie taupības pasākumi, bet gan globālās finanšu krīzes radītā kapitāla ieplūšanas apstāšanās 2008.gadā.

Ekonomists norāda uz Latvijas ekonomikas būtisko pārkaršanu pirmskrīzes gados, līdz ar to «jautājums nebija par to vai, bet gan kā samazināt algas un budžeta izdevumus, ko autori [Sommerss un Hadsons] ignorē».

Abu komentētāju aktīvi aizstāvētā lata devalvācija «izraisītu masveida bankrotus, un galvenie ieguvēji no tā būtu lielie eksportētāji vai oligarhi», norāda Oslunds.

«Ekonomikas kritumu Latvijā neizraisīja taupības pasākumi, bet gan kapitāla plūsmas apstāšanās 2008.gada septembrī. Taupības pasākumi bija nepieciešami ekonomikas lejupslīdes dēļ, kas apgrieza valsts ieņēmumus, nevis otrādi,» raksta ekonomists.

«Latvijas iekšzemes kopprodukts laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam pieauga par 83%, sagatavojot cilvēkus divu gadu ekonomiskajai lejupslīdei,» raksta Olsunds.

Ekonomists arī norāda, ka arī Igaunijā un Lietuvā tik pat veiksmīgi realizēta līdzīga politika, kas apliecina, ka to var pielietot citas valstis.

«Tagad Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir stabilas valsts finanses un spēcīgs pieaugums un tās ir starp konkurētspējīgākajām ekonomikām Eiropā. Tās plaukst, pateicoties pieaugošam eksportam un ražošanai, un Dienvideiropa tās apskauž. Kā gan to iespējams kritizēt?» raksta Olsunds.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. septembris

Vārda dienas

Maigurs, Mārica, MārisMaris, Morics, Moriss, Steinārs, Stenlijs

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies, stiprs lietus
Rīga pašreiz +13 ℃
Apmācies, stiprs lietus

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 07:09
Saule riet: 19:23
Dienas ilgums: 12:14

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.09.2014
Ienākt apollo.lv