Audzināšana ģimenē — pusaudžu vardarbības cēlonis

Apollo
0 komentāru

Jaunieši bieži skolā cieš no vardarbības, turklāt arī paši fiziski vai emocionāli aizskar savus vienaudžus. Skolotāji vēlas audzināšanas stundu skaita palielināšanu un vardarbības cēloņus galvenokārt saskata ģimenē.

«Es pati esmu cietusi no vardarbības skolā un nedaudz arī ģimenē,» savu satraukumu par neiecietību pusaudžu vidū «Neatkarīgajai» pamato Rīgas Kultūru vidusskolas 11. klases skolniece Liene Poriete. Katrā klasē ir viens divi cilvēki, kuri ir klusāki, kurus citi nemīl un dara pāri, lai izrādītu savu pārākumu.

«Es kā skolas prezidente runāju ar viņiem, adaptēju sabiedrībā, un man ir nācies sastapties ar neizprotamiem skatieniem — nu, kā var runāt ar tādu nūģi,» stāsta meitene. Vidusskolā vardarbības izpausmju esot mazāk, un Liene atceras kādu gadījumu no sākumskolas laikiem, kad vēl nemācījās Rīgā: «Kāds zēns ar lecamauklām tika piesiets pie krēsla un rauts aiz matiem tikai tāpēc, ka bija baltkrievs un nerunāja latviski.»

Tomēr ir bijuši gadījumi, kad viņa izjutusi arī pret sevi vērstu nepatiku. «Reiz, ejot no dejošanas, meitenes izdomāja, ka jāmet man ar akmeņiem. Viena tagad ir mana labākā draudzene, viņa saka, ka neatceras, kāpēc to darīja.» Liene pieļauj, ka tas varētu būt greizsirdības dēļ.

Meitene uzskata, ka ārpus skolas vardarbība sastopama vēl biežāk. «Ballītēs ir alkohols, cigaretes, narkotikas, un tad jaunieši jūtas tik varonīgi, ka jāiet izkauties, kādai sievietei ko nozagt, vēl draņķīgāk — ja izvarot.» Pēc viņas domām, pati sabiedrība ir vardarbīga — «Oskarus» saņem visvardarbīgākās filmas, reklāmas mudina uz kaušanos. «Vajadzētu runāt ar tiem, kas veido reklāmas. Ja gliemezītis aicina uz vēlēšanām, varbūt viņš varētu aicināt arī uz toleranci un miermīlīgu dzīvesveidu,» spriež Liene.

Sit, jo filmās tā dara

Jelgavas rajona Kalnciema vidusskolas 12. klases skolniece Marta Japina divus gadus pētījusi fiziskās un emocionālās vardarbības izpausmes sava rajona skolās. Aptaujājot gandrīz 200 skolēnu un skolotāju no deviņām mācību iestādēm, meitene noskaidrojusi šokējošus datus: vairāk nekā 60 procenti skolēnu atzīst, ka ir izjutuši fizisku vardarbību, bet vairāk nekā 70 procenti — emocionālu. No fiziskās vardarbības izpausmēm visizplatītākās skolēnu vidū ir sišana un grūstīšana. «Apsaukāšanās, terorizēšana, kliegšana, pazemošana un daudzi citi emocionālās vardarbības veidi valda skolēnu vidū teju katru starpbrīdi,» klāsta Marta.

Cenšoties uzzināt, kādēļ skolēni izturas vardarbīgi, 71 procents bērnu un skolotāju uzskata, ka to radot vēlme izrādīties citiem. 65 procenti skolotāju un 30 procenti skolēnu par vardarbības cēloņiem uzskata ģimenē izjustos pāri darījumus, 44 procenti skolotāju un 11 procenti skolēnu vardarbību izskaidro — «jo filmās tā dara». 38 procenti skolēnu uzskata, ka mūsdienu sabiedrībā būt vardarbīgam nav nekas neparasts, tam pievienojas arī 37 procenti skolotāju.

Runājot par iespējamajiem risinājumiem, kā novērst vardarbību, skolotāji, pēc Martas stāstītā, uzsvēruši visas sabiedrības uzmanības pievēršanu šai problēmai, vardarbības novēršanu ģimenē, labvēlīgas vides radīšanu skolā, ētikas mācīšanu visās klasēs, psihologa un sociālā pedagoga klātbūtni skolā ik dienas. Bērni visbiežāk minējuši apsardzes ieviešanu, stingrākus kārtības noteikumus, lielāko huligānu izslēgšanu. Gan skolēni, gan skolotāji kā vienu no risinājumiem iesaka videonovērošanu mācību iestādēs.

Uzsver audzināšanas lielo lomu

Pēc šokējošiem notikumiem pagājušā gada nogalē, kad pusaudži, savstarpējās nesaskaņas kārtojot, guva smagas traumas, Jēkabpils inteliģences pārstāvji nosūtīja aicinājumu Valsts prezidentei, Saeimai un vairākām ministrijām, lūdzot palīdzēt ierobežot aizvien pieaugošo vardarbību sabiedrībā, īpaši bērnu un pusaudžu vidū.

Jēkabpils rajona izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele «Neatkarīgajai» skeptiski atzīst, ka piecu mēnešu laikā pēc aicinājuma izplatīšanas nekādu pārmaiņu nav. IZM atbildējusi, solot audzināšanas darba programmas, bet «jautājums ir — kad tas būs?» Tieši audzināšanas darbu skolā E. Ūbele min kā reālāko problēmas risinājumu, tādēļ tam būtu nepieciešams atvēlēt vairāk laika un arī attiecīgi šo darbu atalgot.

Arī Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane «Neatkarīgajai» pauda, ka valsts par maz atbalsta audzināšanas darbu skolā. «Audzināšanas darbs ir blakus darbs priekšmetu mācīšanai,» viņa atzīst. Direktore uzskata: valstiski jāveicina arī vecāku atbildība.

Jēkabpils domes pārstāve Valda Priekule «Neatkarīgajai» stāsta, ka tik traģisku gadījumu kā rudens pusē vairs, par laimi, nav bijis. Pēc nežēlīgajiem kautiņiem starp skolēniem Jēkabpilī notikusi plaša diskusija par vardarbību, «bet, cik bērni tajā ieklausījās, grūti pateikt». Uz jēkabpiliešu atklāto aicinājumu atbildes saņemtas no visām institūcijām, taču tajās diemžēl esot maz konkrētu piedāvājumu.

Audzināt vajag valstiski

Pārraudzīt ar audzināšanas darbu skolās saistītos jautājumus IZM uzticējusi Valsts jaunatnes iniciatīvu centram (VJIC). Līdz 1. septembrim skolās vajadzētu nonākt klases audzinātāju paraugprogrammai, atklājot būtiskākos tematus, kas pārrunājami audzināšanas stundās, «Neatkarīgo» informēja centra direktores vietniece Austra Aukšmuksta.

Sevis izzināšana, izpratne par attiecībām ar vienaudžiem, attieksme pret cittautiešiem, drošība, veselīgs dzīvesveids, profesionālā orientācija ir tie jautājumi, par kuriem klašu audzinātājiem būtu jārunā ar saviem skolēniem. Pašlaik no budžeta tiek apmaksāta viena audzināšanas stunda nedēļā. Tomēr par būtiskāko speciāliste atzīst vienotas audzināšanas valsts programmas izstrādi. Tās sagatavošanā būtu jāiesaista ne tikai IZM, bet arī citu ministriju un institūciju pārstāvji, jo «skola nav izolēta vide».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv