Augsta IZM ierēdne nepamana būtiskas kļūdas savā deklarācijā Video

Apollo
87 komentāri

Izglītības un zinātnes ministra padomniece Nellija Titova, aizpildot ienākumu deklarāciju, pamanījusies pieļaut būtiskas neprecizitātes. Notikušo viņa gan skaidro ar grāmatvedības kļūdu, kas pēc Latvijas Televīzijas (LTV) jautājumiem ir labota.

Augsta IZM ierēdne nepamana būtiskas kļūdas savā deklarācijā

Foto: Apollo

17 000 latu vietā 25 000 lati - šāda neatbilstība starp norādītajiem ienākumiem darbavietas budžeta ailē un deklarētajiem Valsts ieņēmumu dienestā radusies Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdnei. Saskaņā ar ministrijas publiskoto informāciju viņas mēnešalga pērn kā ministra biroja vadītajai bijusi 1400 latu pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr amatpersonas iesniegtajā deklarācijā redzams, ka atalgojums ministrijā bijis par 500 latiem lielāks. Gada griezumā tas nozīmē nepilnu 8000 latu starpību.

«Pirmkārt, mēs pildījām deklarācijas pēdējā dienā, lielā steigā. Tas ir izskaidrojams tikai un vienīgi ar tehniskām problēmām. Kā man skaidro kolēģīte, varēju arī automātiski apstiprināt summu, kas izlec. Tā nav uz pusi lielāka. Ņemot vērā, ka tā ir summa pirms nodokļiem, es neidentificēju to kā summu pēc nodokļiem. Un es domāju, ka tā tiešām varētu būt lielāka dēļ nodokļiem, tāpēc arī neko nepamanīju tieši tajā dienā,» LTV sacīja Titova.

Lai arī kļūda otrdien labota, amatpersonas datus obligāti iesniedzamajā deklarācijā drīkst labot mēnesi pēc publicēšanas, bet konkrētā deklarācija publicēta aprīļa sākumā. Turklāt – ievadot datus, VID sistēma jau automātiski piedāvā tās rīcībā esošos datus par algas apmēru. Bet - tas nozīmē – ierēdnim tie apzināti jālabo un nejaušu kļūdu ielaist grūti.

Kā norāda LTV, šis gadījums nācis gaismā brīdī, kad arī Valsts kontrole (VK) atklājusi vairākus pārkāpumus IZM un tās pārraudzības iestādēs. Par pārkāpumiem ministrijā revīzijas veicēju un ierēdņu interpretācija krietni atšķiras.

«Mēs konstatējām tādu normatīvo aktu neievērošanu, kur darbiniekiem gada nogalē ir izmaksāts atvaļinājuma pabalsts, lai gan viņi atvaļinājumā nav gājuši. Šeit gan es gribu pieminēt, ka atvaļinājuma pabalsts nav izmaksāts visiem vienādā apmērā. Te ir notikusi diferencēšana, iespējams, ka ir vērtēti darba rezultāti, izejot no tā šie pabalsti ir maksāti,» saka Valsts kontroles padomes locekle Ieva Braunfelde.

«Atvaļinājumi ir bijuši, cilvēki ir vasarā gājuši atvaļinājumā vai jebkurā citā laikā,» saka IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa. «Tas, uz ko norāda VK, ir nekorekti piemērots likums, aprēķinot šos atvaļinājuma pabalstus, gada beigās par visiem atvaļinājumiem, nevis, rēķinot šos pabalstus, brīdī, kad cilvēki izmantoja atvaļinājumus.»

Iemesls, kādēļ tāda situācija izveidojās pagājušajā gadā, ir nepietiekams atlīdzības fonda apmērs, kas neļāva ministrijai savlaicīgi plānot likumā paredzēto pabalstu izmaksu. Līdz ar to ministrija gada beigās, kad ir papildus līdzekļi no maksas pakalpojumu pozīcijām, arī lēma par šādu atvaļinājuma pabalstu izmaksu.

Kopumā šādā veidā pērnā gada beigās izmaksāti vairāk nekā 30 000 latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv