Augstākā izglītība vēl arvien ir vērtība

Apollo
0 komentāru

Vērtējot izglītības kvalitāti, 1. vietā tiek likta augstākā izglītība, un tas atbilst reālajai situācijai darba tirgū — personas ar augstāku izglītības līmeni vieglāk atrod darbu un parasti saņem lielāku algu. Turklāt šādi cilvēki ir ātrāk pārkvalificējami un vieglāk adaptējas, ja darba tirgū mainījusies situācija. Daudzkārt arī apstiprinājies, ka Latvijas augstskolu absolventi arī starptautiskajā darba tirgū sekmīgi konkurē ar citu valstu augstskolu beidzējiem. 

Augstākā izglītība vēl arvien ir vērtība

Foto: Ieva Čīka/LETA

«DnB Nord Latvijas barometrs» par izglītības jautājumiem, manuprāt, ļoti precīzi atspoguļo sabiedrībā valdošos viedokļus par pēdējā laika notikumiem izglītības sistēmā. Vispirms jau saskatāma sabiedrības neizpratne par valdības aktivitātēm, reformējot izglītības sistēmu.

Visskaidrāk «DnB Nord Latvijas barometrā» sabiedrības viedokli par situāciju izglītībā parāda atbildes uz jautājumu, kā raksturot pašreiz notiekošos procesus izglītībā. Ja 57% uzskata, ka izglītības sistēma tiek sagrauta un tikai 15% domā, ka notiek vajadzīgās reformas, tad ir skaidrs, ka politiķu mēģinājums veidot dialogu ar sabiedrību par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām ir pilnīgi izgāzies. Ir vajadzīga ļoti rūpīga papildu analīze, lai noskaidrotu, kāpēc tā ir noticis un kas vairāk ir šīs problēmas pamatā — nemākulīgi veikta izglītības reforma vai neprasme izglītības sistēmā notiekošos procesus izskaidrot plašākai sabiedrībai. Iepriekš teikto apstiprina arī atbildes uz nākamo «DnB Nord Latvijas barometra» jautājumu, kur pie problēmām izglītībā vienlīdz tiek vainots gan finanšu trūkums, gan politiķu attieksme un izglītības sistēmas pārvaldes nekompetence. Šāda aina arī ir pamatā tam, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no tiem, kam ir viedoklis jautājumā par skolotāju streiku, šo streiku atbalstītu. Kopumā šīs anketas daļas rezultāti ir ļoti nopietns trauksmes zvans izglītības politikas veidotājiem — plaisa starp viņiem un sabiedrību draud pārvērsties par bezdibeni!

Ir vēl viena problēma, kas dara uzmanīgu un ko visai skaidri parāda šī iedzīvotāju aptauja. Tā ir sabiedrības attieksme pret tai pieejamajiem resursiem, šajā gadījumā — pret naudu izglītībā. Joprojām ir dzīva doma par to, ka labu mērķu vārdā naudu taupīt nedrīkst. Gandrīz 60% no tiem, kam ir savs viedoklis, uzskata, ka izglītībā naudu taupīt nedrīkst. Un šī ir ļoti bīstama tendence, kuras pamatā ir izpratnes trūkums par to, kas un kā notiek ar resursiem izglītības sistēmā. Izglītībai pieejamie resursi nekad nebūs tik bezgala lieli, lai tos varētu tērēt izšķērdīgi un nepārdomāti, tāpēc ir ļoti būtiski izveidot izglītības sistēmu tādu, lai ar tai pieejamajiem resursiem būtu iespējams sasniegt vislielāko labumu sabiedrības izglītošanā. Katrs no mums var nosaukt virkni pozīciju, kur nauda izglītības sistēmā tika tērēta bezjēdzīgi, sākot jau ar daudzajiem iesāktajiem un pusratā pamestajiem būvobjektiem izglītībai 90. gados, turpinot ar uzpūsto štatu dažādās izglītības un izglītības pārvaldes iestādēs, kā arī ar dažādām dārgām, bet nepārdomātām aktivitātēm izglītības sistēmā. Tik ilgi, kamēr saudzīgi un ar izpratni neizturēsimies pret izglītībai pieejamajiem resursiem, kamēr sabiedrībā nebūs skaidrības, ko, kā un kāpēc tērējam izglītībā, nav pamata cerēt uz izaugsmi šajā virzienā.

«DnB Nord bankas» veiktais pētījums parāda, ka šajā virzienā vēl ir ļoti daudz darāmā.


Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv