Augsti diplomēts, bet bez darba. Kāpēc? Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

«Ar tikko iegūtu augstāko izglītību nonākt mūsu klientu — bezdarbnieku — lokā, tā nav īsti normāla situācija,» uzsvēra Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors Ringolds Beinarovičs diskusijā par izglītības kvalitāti. Pēc NVA ziņām izriet: pēdējo četru gadu laikā arvien pieaug tādu bezdarbnieku skaits, kuriem ir nesen izdots augstskolas diploms. Pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīkojuma izveidotā darba grupa strādā, lai sagatavotu ziņojumu par darbspēka tirgus attīstības prognozi un ieteikumus, ko darīt turpmāk.

Pirmais solis karjerā

Pērn 1. oktobrī no augstskolas (arī koledžas) vasarā beigušajiem absolventiem 1,3 procenti jeb 287 cilvēki bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. 90 no viņiem bija mācījušies par valsts budžeta līdzekļiem, bet 144 studijas apmaksājuši paši. No visiem 287 šopavasar martā 131 bija iekārtojies darbā, 106 joprojām bija NVA uzskaitē, bet 50 zaudējuši bezdarbnieka statusu «par bezdarbnieka pienākumu nepildīšanu».

Aptaujāju sešus no NVA Rīgas filiāles klientiem. Tikai vienam no viņiem nav nekādas darba pieredzes. Divas jaunās māmiņas mājās pieskata mazuļus. Divi domā par sava uzņēmuma vai projekta veidošanu.

«Studijas bija interesantas, nenožēloju,» saka politoloģijas bakalaurs Kaspars. Mēģinājis pieteikties kopumā 10 darbavietās par referentu vai vecāko referentu — gan Labklājības ministrijā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, gan arī citās valsts iestādēs. Uz pārrunām aicināts. Taču amata vietā vienmēr pieņemts kāds cits ar iepriekšēju pieredzi. Kasparam visus četrus gadus bijušas tikai teorētiskās nodarbības, mācību vielu apguvis labi, vidējais vērtējums — astoņi. Taču prakse būtu derējusi, viņš uzskata. Politisko partiju darbā nav iesaistījies. Pagaidām Kaspars dzīvo vecāku ģimenē, darbu turpina meklēt, galvenokārt pārlūkojot sludinājumus interneta portālā «workingday».

Kaspars papildinājis zināšanas NVA angļu valodas kursos, tagad mācās vēl 2 mēnešu projektu vadīšanas kursos un tad cer uz veiksmi. Ar cik lielu pirmo algu būtu mierā? 100 lati apmierinātu.

«Bez pieredzes firmas darbā negrib pieņemt. Bet vienai taču jābūt pirmajai, kura uzticas. Kā citādi jauns cilvēks to pieredzi iegūs? Es pabeidzu filologus,» saka Konstantīns. «Māku latviešu, angļu un vācu valodu. Bet ar valodu prasmi vien nepietiek. Firmām taču vajag cilvēkus ar profesiju.»

«Es neesmu tipiskais bezdarbnieks,» teic NVA klients Uldis. «Man jau ir 33 gadi, pirms augstskolas strādāju tehnisku iekārtu ekspluatācijā. Man ir tehniskā domāšana un, ieguvis augstāko izglītību ekonomikas un biznesa administrācijā, mēģinu veidot pats savu servisu. Zinu, ka darba devēji mēdz atteikt darba meklētājam ar visērtāko ieganstu «jums nav pieredzes». Un varbūt nepasaka īsto: «pārrunās nepārliecinājāt, ka šis darbs jums būs sirdslieta».»

NVA Rīgas filiāles vadītāja Vija Račinska uzsver, ka par bezdarbniekiem dažkārt reģistrējas jauni cilvēki ar superteorētiskiem diplomiem, taču neko praktisku nav darījuši. Viņiem nav pieredzes attiecībās, nav skaidrs pat tas, ka darba devējs izvirza pavisam citas prasības nekā vēl vakar augstskolas pasniedzējs. Jaunietim trūkst iemaņu darbam komandā. Lielākas izredzes vinnēt amatu konkursos tiem, kam studiju laikā izdevies apvienot mācības un darbu.

Vai pārprodukcija?

Kādu pagājušā gada specialitāšu absolventi oktobrī bija bezdarbnieki? Raug, viņu vidū — 48 dažādu nozaru uzņēmējdarbības vadītāji, 44 ekonomisti, 40 skolotāji, 25 juristi un 16 dažādu nozaru inženieri.

No koledžu absolventiem pērnruden lielākais darba meklētāju skaits nācis no Latgales Transporta koledžas — 17 cilvēki.

Tendences tas raksturo, taču vai ar to pietiek secinājumam, ka tieši šo speciālistu jau ir par daudz? Cilvēki, kas studiju gados strādājuši, iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu izmanto, lai mierīgi raudzītos pēc interesēm atbilstīgākas nodarbošanās un bezmaksas kursos apgūtu vēl dažas prasmes. Tā, piemēram, viena no 40 skolotājām bez darba ir Zanda. Viņa izstudējusi par sākumskolas pedagoģi valsts budžeta apmaksātā vietā. Tagad audzina mazuli, bet skolā strādāt nevēlas. Meklēs biroja vadītājas darbu.

Skolai pārmet, ka tā par profesijām audzēkņus tikai informē, nevis izpēta spējas un tad veic profesionālo orientāciju. Ko par to domā Zanda? «Tikai pēdējā laikā skolēniem piedāvā aizpildīt testus, agrāk tādu nebija. Bet manu kādreizējo izvēli tests vien nebūtu mainījis. Varbūt «ēnu dienas», kurās skolēns visu dienu iejūtas kāda veicamajos pienākumos, palīdz profesionālajā orientācijā vairāk nekā testi.»

«Pabeidzu psihologus, bet, cik esmu interesējusies, manā profesijā nevienas vakances nav,» saka Olga.

Un kā ar citām profesijām? Ja 25 juristi bija bez darba, vai nedraud jau sen piesauktā juristu pārprodukcija? Nesen biznesa augstskolas «Turība» rīkotā diskusijā dalībnieki par to, kādu absolventu sagaida darba devējs, secināja, ka «zināms skaits izsalkušu juristu būs vēl viens garants ceļā uz tiesisku valsti». Bet interesantākais šķita Daugavpils universitātes pārstāvja teiktais, ka uzņēmējiem ir interese jau par trešā kursa tiesību zinātņu studentiem. Tas liecina — pieprasījums pēc kādas profesijas ir noteiktā reģionā.

Bet analīzē par augsti izglītotiem bezdarbniekiem reģionālā griezumā teikts, ka vairāk par pusi no visiem ir Rīgas reģionā — 53 procenti, nākamā ir Latgale — 22 procenti un vismazāk Zemgalē — 5 procenti.

Liepājas Pedagoģijas akadēmiju beigusī kultūras menedžere Agnese meklē savai specialitātei atbilstošu darbu Rīgā. Viņas pieredze, jau studiju gados strādājot, ir: «Pilnas kafejnīcas ar augstskolas beigušām oficiantēm, un veikalos ir daudz pārdevēju ar bakalaura diplomu. Šīs ir vienīgās profesijas, kurās pieņem darbā arī cilvēkus «bez pazīšanās un sakariem».»

Vecāki un arī paši jaunieši cer, ka izglītība kalpos par «sociālo liftu», kas ļaus tikt dzīvē uz augšu. Dažādu līmeņu programmās no valsts budžeta apmaksātās studiju vietās šogad mācās 30 676 studenti, bet trīs reizes vairāk ir to, kuri maksā paši — 100 019 cilvēki. Kopumā Latvijā pašreiz ir 130 693 studenti. Augstākā izglītība pēdējā laikā vairs nav tikai nelielas sabiedrības daļas priekšrocība, bet pieejama ļoti daudziem. Augstākā izglītība cilvēkam vajadzīga, lai iegūtu labu darbu. Taču diploms vien ne tuvu negarantē dāsni atalgotu un interesantu nodarbošanos.

Neatbilstība un perspektīvas

«Aprēķini liecina, ka jau tagad cilvēkam dzīves laikā vidēji ir trīs reizes jāpapildina zināšanas vai jāpārkvalificējas,» norāda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža.

No visiem bezdarbniekiem cilvēki ar dažādos gados iegūtu augstāko izglītību ir 7, bet ar vidējo — 49 procenti.

Vecajās ES valstīs ierasts, ka vairāk nekā 90 procenti universitāšu beidzēju darba tirgū dodas pēc pieciem studiju gadiem, būdami jau maģistri. Var kombinēt — piemēram, pirmo izglītību iegūt inženierzinātnēs, bet maģistrantūrā studēt biznesa vadību. Lai specializācija būtu plašāka.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš uzsver, ka salīdzinot grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu īpatsvaru augstākās izglītības astoņās tematiskajās grupās Latvijā un citās Eiropas valstīs, struktūrā ir manāmas atšķirības. Viskrasākā neatbilstība ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību zinātņu nozarēs. Pie mums šīs zinātnes apgūst vairāk par pusi studentu, turpretī citviet — stipri mazāks pulks. Ar to daļēji izskaidrojams, ka Latvijā «pilnas kafejnīcas oficiantu ar augstāko izglītību». Jābrīdina topošie politologi un psihologi, ka darbs specialitātē būs tikai pašiem izcilākajiem.

Toties pieprasīti pašreiz ir celtniecības, ceļu būves un citi inženieri. Atkal pamatots izskaidrojums ir, ka Latvijā inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības specialitātēs mācās mazāk par 10 procentiem no visiem studentiem, bet Somijā un Zviedrijā tajās studē katrs piektais.

Andris Liepiņš norāda, ka perspektīvi ir virzieni, kuros Latvijā uzkrātas zināšanas un pastāv konkurētspējīgi uzņēmumi. Tās ir augsto tehnoloģiju jomas — informātikas un komunikāciju nozares, dažas ķīmijas un farmācijas, materiālu tehnoloģiju apakšnozares, kā arī finanšu un citu pakalpojumu nozares. Atbilstīgi Latvijas tautsaimniecības stratēģijai turpinās attīstīties mūsu tradicionālās nozares: meža resursu izmantošana, aparātu un iekārtu komplektējošās nozares, kuģu būve un remonts, metālapstrāde, ekoloģiski tīru pārtikas produktu ražošana, loģistika un tranzītpakalpojumi.

Izglītības pasūtītāji

Kas tad nosaka augstākās izglītības stratēģiju un ir tās pasūtītājs? Valsts budžeta vietas nosakot, tā ir pati valsts. Arī profesionālās asociācijas. Bet — privātajās augstskolās? Vecāki un studenti, kā arī privātais bizness.

Plānojot augstskolām valsts budžeta finansētās vietas, to sadale notiek daudzmaz darba tirgus prasībām atbilstīgi, taču privātās augstskolas māca to, kas ir modē pašreiz un par ko gatavi maksāt pakalpojuma — izglītība ir pieprasīts pakalpojums — saņēmēji. Un iznāk, ka par šīs izvēles sekām ģimenes pašas vien ir atbildīgas.

Par valsts budžeta naudu, piemēram, izglītības profesijas 2000. gadā apguva 5990 studentu, bet šogad tikai 3426. Tāpat sociālo un tiesību zinātņu studentu skaits samazinājies no 8974 līdz 6379. Nedaudz pieaudzis dabas zinātņu, matemātikas un informātikas studentu skaits — no 4317 līdz 4370. Divkāršs palielinājums ir veselības aprūpes un sociālās labklājības specialitāšu jomā — no 1537 līdz 3504 studentiem.

«Inženierzinātnēs mēs budžeta vietas dodam,» saka Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža. «Bet ne vienmēr tās ar labu konkursu var aizpildīt un ne vienmēr piesakās tie, kuri tur vislabāk varētu mācīties. Iemesls ir, ka jau vidusskolā jaunieši neizvēlas dabaszinātnes un viņiem ir problēmas tālāk studēt. Mūsu priekšlikums — 12. klasē par trešo kā obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu jānosaka matemātika. Vidusskolā tomēr visiem obligāti būtu jāmācās fizika un ķīmija.»

Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā strādā arī Darba devēju konfederācijas pārstāvis Privāto augstskolu asociācijas vadītājs profesors Aldis Baumanis. Viņaprāt, viena no problēmām, ka virknei studiju programmu ir visai maz saistības ar praksi. Akadēmiskā bakalaura programmā standarti tādu pat neparedz. Lai iegūtu praktiskās iemaņas, studentam jānonāk uzņēmumā. Tajā brīdī rodas problēmas, jo kam gan īpašniekam tāds lieks cilvēks… «Te vajadzētu būt kādai valsts politikai, kas izpaustos, piemēram, nodokļu atvieglojumu piešķiršanā tiem uzņēmumam, kuros zināms skaits studentu apgūst praktiskās iemaņas,» uzsver Aldis Baumanis.

Sagatavoties nezināmajam

«Mums augstskolā pats svarīgākais bija iemācīties gatavoties nezināmai nākotnei,» saka Kultūras akadēmijas absolvente Linda, stāstot, ka no viņas kursa biedriem bez darba neviens nav palicis. Mūziķis no ASV Ilmārs Dzenis man savulaik stāstīja, ka jaunībā apzinājies — «Man ir talants mūzikā, bet vai ar to spēšu nopelnīt maizi?»– un izvēlējies mācīties par būvinženieri. Bet ar mūziku nodarbojies brīvajā laikā

Tagad tikai stingrā, pat nežēlīgā savu spēju, talantu novērtēšanā, samērojot tos ar reālā darba tirgus prognozēm, var izraudzīties īsto profesiju, lai vēlāk nav jāviļas.

Augsti diplomēts, bet bez darba. Kāpēc? 2 attēli Atvērt

Foto: Latvijas Avīze

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv