Autortiesību atlīdzība būs jāmaksā par USB zibatmiņām Papildināts

Apollo
231 komentārs

Nesēja jeb autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB zibatmiņām, savukārt personālo datoru aplikšana vēl tiks vērtēta. Joprojām ar šo nodevu netiks aplikti mobilie tālruņi.

Autortiesību atlīdzība būs jāmaksā par USB zibatmiņām

Foto: Edijs Pālens/LETA

To paredz šodien Ministru kabineta komitejā atbalstītie Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi attiecīgos valdības noteikumos.

Pēc visu pušu uzklausīšanas Ministru kabineta komiteja šodien kopumā atbalstīja KM izstrādātos grozījumus, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) iestājās pret datoru aplikšanu ar nodevu, jo tāda ir retā Eiropas valstī. Viņš mudināja līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē vēlreiz izvērtēt nepieciešamību ieviest šādu maksājumu.

Pēc premjera domām, datorus vajadzētu vai nu izņemt no apliekamo iekārtu saraksta, vai arī noteikt fiksēto maksu, piemēram, lata apmērā, nevis noteikt to procentos. KM rosināja to noteikt 1% apmērā no pārdošanas cenas.

KM gan norādījusi, ka citās valstīs apliek datoru cietos diskus.

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē neapmierinātību ar KM izstrādātajiem noteikumiem pauda gan informācijas tehnoloģiju (IT) nozares, gan autoru interešu aizstāvji, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji. IT nozarei atbalstu izteica arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), kura vērtējumā kopumā ierobežojumi ir pārspīlēti. Viņaprāt, tiem jābūt saprātīgiem un samērīgiem. Ministrs ironiski mudināja arī papīru aplikt ar nodokli, jo arī uz tā var rakstīt un kopēt.

Uzņēmējs Normunds Bergs, kurš šodien sēdē pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju, norādīja, ka industrija noteikumus uzskata par absolūti netaisnīgiem, kā arī godīgi un taisnīgi sabiedrības intereses neapmierinošiem. Viņš norādīja, ka runa ir par biznesu, proti, gan filmas, gan mūzika ir bizness, un tirgum būtu jānosaka, kurš bizness pelna un kuram neiet labi, neiesaistot likumu vai valdību diskusijā par to, ka «kāda ļaužu grupa vēlas nopelnīt vairāk uz citu rēķina».

Viņš norādīja, ka esošā sistēma ārkārtīgi apgrūtina elektronikas un elektrotehnikas ražotājus, bet radītie noteikumi padarīs sistēmu vēl smagāku un grūtāku. Patlaban datu nesēji - un potenciāli arī datori - tiek aplikti ievešanas brīdī, tādējādi automātiski ar nodevu tiks aplikti arī datori, kas tiks piegādāti valdības vajadzībām, «Lattelecom» vai zinātnei nepieciešamie serveri. Atskaiti, kas ļauj atbrīvoties no nodevas maksāšanas, Bergs vērtēja kā sarežģītu un birokrātiski ķēpīgu. Šī iemesla dēļ daļa biznesa izvēloties to nerakstīt un maksā par to, par ko nebūtu jāmaksā.

Bergs kā aplamu vērtēja priekšlikumu maksu par datoru noteikt kā procentu no cenas, jo tieši dažādi serveri un zinātnei nepieciešamie datori ir dārgākie, bet tiem nav saistības ar mūzikas kopēšanu. Uzņēmējs aicināja izņemt datorus no saraksta vai, ja juridiski tas nepieciešams, noteikt fiksētu maksu viena lata apmērā. Viņa pārstāvētās organizācijas gan uzskata, ka šāda nodeva būtu pēc būtības jāatceļ.

Uzņēmējs ironiski norādīja: ja autortiesību sargi vēlas gūt labumu no tā, ka pārdod mūziku, iespējams, būtu jāievieš ausu vai acu nodoklis, lai katrs, kuram ir acis un ausis, samaksā to, un ieņēmumus varēs godīgi sadalīt tiem, «kas priecē mūs». KM ierosinājums, pēc viņa domām, ir pretrunā Nacionālajā attīstības plānā minētajam mērķim sasniegt ekonomikas izrāvienu.

KM pārstāvis Rihards Gulbis gan norādīja, ka industrijas intereses ir ņemtas vērā un serveri netiks aplikti ar nodevu. Viņš piebilda, ka no autoru puses bijusi vēlme iekļaut visus iespējamos datu nesējus, kā arī noteikt diezgan augstus procentus, tāpēc ministrija meklējusi vidusceļu.

Grozījumus kritizēja arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas ģenerāldirektors Andris Melnūdris, kurš norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs patlaban tiek domāts par datu nesēju nodevas atcelšanu. Iebilda arī Latvijas Datortehnoloģiju asociācija un Latvijas Darba devēju organizācija. Tai skaitā izskanēja minējums, vai nākotnē tiks apliktas arī mākoņrisinājumu piedāvātās mūzikas glabāšanas iespējas.

Savukārt biedrības «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» (LaIPA) izpilddirektore Ieva Platpere vērtēja, ka ar grozījumiem netiks pildīts Satversmes tiesas lēmums, ar kuru uzdots atjaunot ar nodevu apliekamos datu nesējus. Viņa norādīja, ka industrija ir tik nabadzīga, ka tai vairs nav līdzekļu, lai radītu kvalitatīvus muzikālus darbus. Pēc viņas uzsvērtā, tos eksportējot, Latvija varētu iegūt. Viņa arī norādīja, ka nav runa par kolektīvās pārvaldības organizāciju un IT nozares cīņu, bet gan par divām saimnieciskām nozarēm, no kurām viena iedzīvojas uz otras rēķina.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāve Inese Paklone savukārt noraidīja uzņēmēju pārmetumus par sarežģīto procedūru, lai saņemtu atbrīvojumu no nodevas maksāšanas. Viņa norādīja, ka profesionālā lietotāja statusu ieguvušie uzņēmumi nemaksā nodevu.

Paklone arī teica, ka tiesību īpašnieki ir neapmierināti ar grozījumiem, jo tie ir balstīti uz neobjektīvu vērtējumu. Viņa vairākkārt kritizēja KM veikto pētījumu, kurā tika noskaidroti iedzīvotāju datu nesēju izmantošanas paradumi. Paklone vērtēja, ka ir nepatiesi apgalvojumi par nodevu kā milzu slogu sabiedrībai, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem nepērk nesējus un neveic kopēšanu. Viņasprāt, nav arī skaidri pateikts, kāpēc izvēlēti tieši šie nesēji. AKKA/LAA uzskata, ka ir jāiekasē nodeva par visiem datu nesējiem, kurus izmanto vismaz 10% iedzīvotāju.

Tiesību īpašnieki neuzstājot uz nodevas noteikšanu par datoriem, bet gan par ārējiem un iekšējiem cietajiem diskiem.

Premjers šodien sēdē rosināja pārskatīt pašreizējo sistēmu, kad AKKA/LAA nosaka, kuri uzņēmumi izmanto datu nesējus profesionāliem mērķiem un kuri nelegāli kopē, jo patlaban šī organizācija atrodas interešu konfliktā. Viņaprāt, tas jādara Ekonomikas ministrijai vai kādai citai valsts institūcijai. Valsts kanceleja varētu sagatavot risinājumus aptuveni pusgada laikā.

Kā ziņots, Satversmes tiesa maijā uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Četras autortiesību organizācijas bija vērsušās Satversmes tiesā, uzskatot, ka savulaik valdības apstiprinātais saraksts ir novecojis un nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti modernāki datu nesēji.

Grozījumi noteikumos paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visu veidu CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām - 4%, bet visu veidu personālajiem datoriem tika rosināta likme 1% apmērā.

Patlaban spēkā esošajos noteikumos atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem noteikta kā konkrēta summa par vienību. Par audiokaseti un minidisku (MD) jāmaksā trīs santīmi, par videokaseti - seši santīmi, par CD-R un CD-RW disku - desmit santīmu un par DVD-R un DVD-RW disku - 20 santīmu. Savukārt par dažādām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, piemēram, CD un DVD rakstītāju, videomagnetofonu, MP3 atskaņotāju ar integrētu cieto disku, jāmaksā viens lats.

Grozījumi paredz atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz šīm iekārtām, kas praksē autordarbu pārrakstīšanai tiek izmantotas ļoti reti vai vispār netiek izmantotas. Paredzēts arī atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz minidiskiem, kā arī mūsdienās reti izmantotiem nesējiem - audiokasetēm un videokasetēm.

Grozījumi noteiks, ka tukšo datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un komersantiem, kas Latvijā ieved šīs preces, būs pienākums nesēja atlīdzību administrējošajai organizācijai sniegt informāciju par minēto preču pirmo pārdošanas cenu Latvijā.

Iekasētās atlīdzības sadalījums pa autortiesību un blakustiesību subjektu grupām tiks noteikts par visiem preču veidiem kopā, nevis vairākās grupās, kā patlaban. Autoriem atlīdzība paredzēta 38,66% apmērā, izpildītājiem - 30,67%, fonogrammu producentiem - 24%, bet filmu producentiem - 6,67%.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos «Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību» jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.

Grozījumi gan vēl jāpieņem valdībai.

Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.

Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.

Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu - DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka noteikumu grozījumos noteiktais jaunais atlīdzības apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot tos neizdevīgākā situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem. Pēc LIKTA aplēsēm, gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) atlīdzībās iekasēja 2011.gadā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. jūlijs

Vārda dienas

Marina, Marika, MarijaMirjāma, Mirjana, Mirjama, Mārika, Marjama, Marīna, Marī

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +22 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 05:04
Saule riet: 21:55
Dienas ilgums: 16:51

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.07.2014
Ienākt apollo.lv