Baisā patiesība par banāniem

Apollo
1 komentārs

Banānu — šo dažādiem vitamīniem, minerālvielām un ogļhidrātiem bagāto augli — uztura speciālisti iesaka ne vien veselīga svara saglabāšanai, bet arī kā vienu no labākajiem enerģijas nodrošinātājiem un pat koncentrēšanās spēju un atmiņas uzlabotājiem. Bet — ar nosacījumu, ka ēdat augļus, kas audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Pērkot banānus lielveikalā, tu riskē saēsties dažādu pesticīdu kokteili, turklāt būsi atbalstījis tropu bojāeju. Banāni ir sinonīms globalizācijai. Pašlaik banāni Lielbritānijas lielveikaliem sagādā vislielāko peļņu.

Baisā patiesība par banāniem

Foto: AFI

Banānu dzimtene ir Āzija, pēcāk tos sāka audzēt arī Ēģiptē un Austrumāfrikā. Pirmo reizi banāni no Portugāles izvesti uz Ameriku 16. gadsimta sākumā; pašlaik tie aug tropos visā pasaulē un kopā ar kafiju veido 60% no reģiona kopējā eksporta. Lielākās banānu eksportētājvalstis ir Ekvadora, Filipīnas, Kostarika un Kolumbija, pēdējos gados ievērojami pieaug eksports no Rietumāfrikas valstīm. Lai gan pasaulē ir vairāk nekā 300 pārtikā izmantojamu banānu šķirņu, lielražošanā izmanto tikai vienu no tām — 'Cavendish', ko audzē plašās monokultūru audzēs.

«Lielais trijnieks» — «Chiquita», «Dole» un «Del Monte» — kontrolē divas trešdaļas pasaules banānu eksporta. Šīs ir dominējošās banānu importētājas arī uz Eiropas valstīm. «Chiquita» pašlaik izkonkurējusi «Dole Food Company». «Del Monte» pieder Čīlē reģistrētam Maiami kontrolētam konglomerātam, kuru subsidē Apvienotie Arābu Emirāti. «Noboa» ir lielākais uzņēmums Ekvadorā un pieder bagātākajam vīram Latīņamerikā.

Banānu bīstamais skaistums

Banānu lielražošanā tiek patērēts vairāk agroķimikāliju nekā jebkuras citas kultūras audzēšanā, izņēmums ir vienīgi kokvilna. Dažādu pesticīdu plašā lietošana galvenokārt saistīta ar «kosmētikas» prasībām, kādas izvirza Eiropas un ASV lielveikalu ķēdes, pieprasot perfekta izskata banānus. Tas, kādiem paņēmieniem to panāk, tirgotājus maz interesē.

Lielās platībās intensīvi audzējot tikai vienu kultūraugu, ievērojami palielinās slimību un kaitēkļu postījumu risks. Izrādās, ka komerciālās banānu plantācijās izmanto vidēji 30 kg/ha pesticīdu gadā, un tas ir desmit reižu vairāk, nekā intensīvajā lauksaimniecībā vidēji izmanto citām kultūrām (2,7 kg/ha). Tā kā tropos bieži līst, pesticīdi no augu lapām nepārtraukti tiek ieskaloti augsnē un ūdenstilpēs. Bieži tiek ziņots par upju ūdeņu piesārņojumu, bet, neskatoties uz to, visā Latīņamerikā turpina lietot ķimikālijas, kuru izmantošana ASV ir ierobežota vai aizliegta.

Lai ierobežotu slimību izplatīšanos, vismaz 40 reižu gadā banānu plantācijas no lidmašīnām tiek miglotas ar dažādiem fungicīdiem; daudzi no tiem satur kancerogēnas vielas.

Nezāļu iznīcināšanai 8–12 reizes gadā tiek izsmidzināti glifosfātu saturoši herbicīdi; glifosfāts atzīts par kancerogēnu.

Nematožu apkarošanai 2–4 reizes gadā plantācijās izsmidzina dibromohloropropānu (DBCP); tā lietošanu saista ar desmitiem tūkstošu plantāciju strādnieku — no Centrālamerikas un Karību jūras valstīm līdz pat Filipīnām un Rietumāfrikai — neauglību.

Banānu plantācijās regulāri visu gadu tiek kaisīti minerālmēsli.

Pēc novākšanas banānus mazgā ar tiabendazolu un alumīnija sulfātu, kas strādniecēm izraisa spēcīgu dermatītu.

Saskaņā ar 2007. gada Rīcības ziņojumu banānu plantāciju strādnieku vidū saindēšanās gadījumi ar pesticīdiem un herbicīdiem ir parasta lieta. Daudzas sievietes ir spiestas strādāt augām dienām un bieži arī naktīs.

Tādēļ, ēdot kārtējo banānu, atceries: otrā pasaules malā cilvēki strādā par dažiem centiem, uz kājām pavadot 10–12 stundas dienā, ķimikāliju vannās iegremdētām neaizsargātām rokām.

Pelna dažus centus dienā

Tāpat kā gandrīz visām precēm, ko ražo dienvidos un patērē ziemeļos, vairāk nekā 90% naudas, ko patērētāji samaksā par banāniem, paliek ziemeļos un nekad nesasniedz ražotāju siltajās zemēs. Lai gan lielākā daļa no riskiem, kas jāuzņemas, audzējot šo ātri bojājošos augli, paliek uz ražotāja pleciem, lielāko daļu peļņas gūst mazumtirgotāji — pārsvarā lielveikalu ķēdes. Nikaragvā strādnieki saņem 75 centus par 10–12 stundu smagu fizisku darbu, Ekvadorā — 2,50–4 mārciņas, tomēr arī tas nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības.

Banānu audzēšanas ietekme uz vidi

Atkritumi: saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem banānu nozare saražo vairāk atkritumu nekā jebkura cita lauksaimniecības nozare jaunattīstības valstīs. Uz katru tonnu saražoto banānu tiek saražotas divas tonnas ar ķimikālijām un plastmasu piesārņotu atkritumu. Organiskie blakusprodukti — dzinumi, ziedi, vainagi un lapas, kā arī tirdzniecībai nederīgie banāni — ir tik ļoti piesātināti ar ķimikālijām, ka ilgi nesadalās.

Lietusmeži: lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc banāniem, jaunu plantāciju ierīkošanai tiek izcirsti lietusmeži.

Augsne: varš un citi pārpalikumi uzkrājas augsnē un iznīcina tās dabisko mikrofloru. Noplicinātā augsne tiek vēl vairāk izskalota ar apūdeņošanas sistēmu starpniecību un izraisa eroziju, kā arī palielina nevaldāmu plūdu risku tropisko vētru laikā.

Bioloģiskā daudzveidība: intensīvā ķimikāliju izmantošana ir izraisījusi daudzu augu, zivju un citu dzīvnieku sugu bojāeju. Pesticīdu ietekme ir novērojama visā barības ķēdē. Monokultūras ir veicinājušas slimību izplatību, no kurām dažas ir kļuvušas izturīgas pret ķimikālijām, tāpēc jālieto daudz spēcīgākas iedarbības pesticīdi.

Plantācijas noveco: daudzi stādījumi Latīņamerikā šobrīd ir vairāk nekā 25 gadus veci — tas ir banānu plantācijas maksimālais produktīvās dzīves ilgums. «Del Monte», «Dole» un «Chiquita» pašlaik veido jaunas plantācijas Latīņamerikā, Indijā un Indonēzijā.

Zaļā izvēle — bioloģiski audzēti banāni

Par bioloģiski audzētu produkciju, kā zināms, uzskatāma tikai tāda, kuras izaudzēšanā un apstrādē neizmanto pesticīdus: nezāles ravē ar rokām, kaitēkļu izplatību apkaro ar dabīgām metodēm un līdzekļiem, augsni mēslo ar organisko mēslojumu. Pašlaik tikai 2% banānu audzē ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, lielākoties Dominikānas Republikā, Ekvadorā un Peru. Biomarķējums garantē augstus lauksaimniecības standartus un vides aizsardzību, bet ne sociālos standartus vai godīgu cenu.

Godīgā tirdzniecība

Izvēloties banānus ar Godīgās tirdzniecības marķējumu, tu labvēlīgi ietekmē plantāciju strādnieku un ražošanā nodarbināto dzīvi. Viņiem tiek garantēta minimālā samaksa, kas balstīta uz ražošanas patiesajām izmaksām un nodrošina vietējo cilvēku pamatvajadzības pēc pārtikas, mājokļa un izglītības. Tiek maksāta arī īpaša sociālā piemaksa par katru banānu kasti ar Godīgās tirdzniecības marķējumu; to izmanto sociālo un vides apstākļu uzlabošanai. Banānu audzētāji var ne tikai nopirkt labākus darbarīkus ravēšanai, bet investēt darbinieku izglītībā, lai viņi saprastu, kāpēc bioloģiskās metodes ir labākas. Katrs trešais ar Godīgās tirdzniecības uzlīmi marķētais banāns ir audzēts, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes, — pieprasījums pēc veselībai nekaitīgiem banāniem pārspēj piedāvājumu!

Bioloģiski audzētus banānus Latvijā var nopirkt veikalos «Biotēka» un dažos citos ekoveikalos. Protams, tie ir dārgāki, toties neapdraud veselību. Nogaršo! Tu sajutīsi atšķirību — šie banāni ir maigi, miltaini, plānu miziņu, negurkst zobos.

Prieka auglis

Banāni ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām, satur trīs dabīgo cukuru veidus: saharozi, fruktozi un glikozi, kā arī šķiedrvielas.

Vienā banānā ir tikai aptuveni 100 kaloriju un 0,6 grami tauku.

Banānos ir ļoti daudz kālija, kas nodrošina labu aknu un sirdsdarbību, stiprina kaulus, veicina muskuļu veidošanos un proteīna sintēzi. Viens banāns spēj samazināt asinsspiedienu pat par 10%. Banāni samazina stresu, uzlabo pašsajūtu, stiprina imunitāti.

Ideāla uzkoda darbaholiķiem, jo dabīgie cukuri nodrošina enerģijas pieplūdumu.

Kā urīndzenošs līdzeklis banāns veicina sāļu izvadīšanu no organisma.

Augstā dzelzs un cukura līmeņa dēļ tas palīdz anēmijas un vispārēja vājuma ārstēšanā.

Banāni satur dabīgu antidepresantu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

17.08.2017
Ienākt apollo.lv