Baltijas jūrā plešas lielas mirušās zonas Video

Apollo
0 komentāru

Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu kvadrātkilometru lielas mirušās zonas, portālam «Apollo» pastāstīja kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» iniciators Dzintars Jūra.

Baltijas jūrā plešas lielas mirušās zonas

Foto: LETA

Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, Jūra kopīgi ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku uzsāka ilgtermiņa kampaņu «Spēks ir tīrā jūrā».

Jūra cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Jūra.

Šogad «Spēks ir tīrā jūrā» ietvaros Jūra kopā ar draugiem mācīs iedzīvotājiem, kā ikdienā rūpēties par Baltijas jūru, kā arī aicinās valdību rīkoties, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Tāpat arī viesosies lielākajās pašvaldībās, lai inspicētu notekūdeņu nonākšanu upēs, no kurām tie ceļo uz jūru un veiks citas darbības, pievēršot uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim.

Sīkāk par «Spēks ir tīrā jūrā» aktivitātēm ikviens var uzzināt mājas lapā www.pdf.lv/dzintars.

«Kopā ar Pasaules Dabas Fondu veicām pētījumu, kas rāda, ka gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji Baltijas jūru uzskata par dārgumu, taču tikai nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto zina, ka ūdens ir piesārņots. Tādēļ esam nolēmuši atbalstīt Dzintaru, lai, izglītojot iedzīvotājus, mainītu ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā,» stāsta SEB bankas korporatīvās komunikāciju vadītāja Agnese Strazda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju, krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un katrs 20 Lietuvas respondents (5%).

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu. Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku, to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

«Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātus, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmums, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,» uzsver Pasaules Dabas Fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā?

Virtuvē – neizmantot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus. Izvēlēties ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus. Iegādāties savvaļā, nevis zivju audzētavā, augušas zivis, neiegādāties nepieaugušas, apdraudētas zivis.

Kustībā – maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu. Cienīt vārīgo jūras un piekrastes dabu.

Ievērojot tīrību un apsaimniekojot atkritumus – atcerēties, ka jūra nav tualete un izgāztuve! Neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu. Censties samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.

Iesaistoties lemšanā par savu jūru – esi aktīvs un iesaisties sabiedriskajās apspriešanās. Ziņo par nepilnībām, iesaki risinājumus un paud savu nostāju!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

02

2014. gada 2. oktobris

Vārda dienas

Skaidris, IlmaTils, Tillija, Tilla, Tesa, Terijs, Ilna, Ilmija, Ilme, Hilma

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +7 ℃
Skaidrs

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 07:29
Saule riet: 18:55
Dienas ilgums: 11:26

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

02.10.2014
Ienākt apollo.lv