Baltijas valstis cīnās tīmekļa karā pret Krievijas dezinformācijas kampaņu

Apollo
201 komentārs

Baltijas valstis jau vismaz desmit gadus cīnās pret Krievijas dezinformācijas kampaņu tīmekļa karā, sākot ar masu kiberuzbrukuma Igaunijai 2007. gadā līdz viltus ziņām par NATO bataljoniem uz alianses austrumu robežas 2017. gadā.

Baltijas valstis cīnās tīmekļa karā pret Krievijas dezinformācijas kampaņu

Foto: Reuters/Scanpix

Pirms desmit gadiem Igauniju paralizēja masu kiberuzbrukums un plaši protesti pret valdības lēmumu demontēt pieminekli Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem jeb tā saukto Bronzas kareivi. Vēlāk tas tika novietots Tallinas Karavīru kapos. Toreiz divas naktis ilgušajos krievvalodīgo jauniešu nemieros, uz kuriem ieradās arī cilvēki no Krievijas, gāja bojā viens cilvēks un aptuveni 1200 cilvēki tika aizturēti.

Krievijas 2014. gadā veiktā Krimas okupācija un iebrukums Austrumukrainā, izmantojot tā dēvētos zaļos cilvēciņus, Baltijas valstu bažas par savu drošību, protams, nemazināja.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir guvušas lielu pieredzi no gadiem ilgās Krievijas dezinformācijas kampaņas, viltus ziņu izplatīšanas un hakeru uzbrukumiem.

Pēdējos gados dezinformācijas kampaņa pārorientēta uz internetu. Kremļa finansētā ziņu aģentūra «Sputnik» 2016. gadā sāka darboties igauņu, latviešu un krievu valodās.

Papildu «troļļošanai» aģentūra cenšas aizpildīt plaisas, ko atstāj tradicionālie mediji, kas nereti apiet jauno krieviski nerunājošo paaudzi.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs secinājis, ka sociālo mediju «troļļošanai» ir ierobežota ietekme uz Latvijas sabiedrību. Tomēr ziņojumā «Internet Trolling as a Tool of Hybrid Warfare: the Case of Latvia» norādīts, ka arvien biežāk sastopami «hibrīdie troļļi» - algoti «troļļi», kas izplata konkrētus vēstījumus konkrētas valsts interesēs. Tie vairs nav individuālie troļļi, kas to dara sava prieka vai apliecināšanās nolūkā.

Jaunas «troļļu» sugas parādīšanās radījusi Baltijas «elfus» - interneta lietotājus, kas brīvprātīgi medī šos «troļļus» un pretdarbojas Krievijas propagandai tīmeklī.

Lietuvietis Ričards Savukins sāka «elfu» tīklu pēc protestiem Ukrainas Maidanā.

Viņš aģentūrai DW skaidroja, ka Krievijas propaganda strādā trīs posmos. Šajā procesā cilvēkam tiek iedvesta upura loma un nostalģija pēc padomju laikiem, bet valdībai tiek piešķirts okupanta tēls.

«Tas notiek pakāpeniski gadu gaitā,» viņš piebilda.

NATO ziņojumā norādīts, ka Latvijā nozīmīgs drauds ir «hibrīdo troļļu» maldīga uztveršana par īstiem krievu cilvēkiem, kas rada neuzticību sabiedrībā starp latviski un krieviski runājošajiem.

Savukins sacīja, ka «Kremlis arvien biežāk vervē ārzemēs dzīvojošos lietuviešus», lai viņi par nelielu samaksu izplatītu propagandas informāciju.

Aprīlī aģentūras BNS birojam Viļņā uzbruka hakeri, publicējot viltus ziņu, ka amerikāņu karavīri Latvijā esot saindējušies ar iprītu.

Pirms tam tika izplatītas viltus ziņas par karavīru it kā pastrādātām izvarošanām. Pēdējā šāda ziņa parādījās septembrī. Tajā tika apgalvots, ka Ukrainas karavīri Luhanskas reģionā piekāvuši Lietuvas armijas instruktorus, kuri izvarojuši divas nepilngadīgas meitenes.

BNS direktora vietnieks satura jautājumos Vaidots Beņušis atklāja, ka ziņa, visticamāk, vispirms uzrakstīta krievu valodā un pēc tam pārtulkota lietuviski.

Lai gan kiberaizsardzība tiek regulāri stiprināta, pret destruktīvām darbībām tīmeklī ir grūti cīnīties. Taču pēdējos gados Lietuvā cīņa pret dezinformāciju televīzijā ir ieņēmusi skaidrāku līniju.

Kopš 2014. gada Lietuvas Radio un televīzijas komisija ir periodiski apturējusi vairāku krievu telekanālu darbību par viltus informācijas publiskošanu, nepatiesu vēsturisku notikumu atspoguļošanu vai kūdīšanu uz naidu un karu.

Tomēr šī cīņa ir atkarīga no valsts spējām izplatīt savu naratīvu.

Tikai Igaunijai ir televīzijas programma krievu valodā, kuras mērķauditorija ir galvenokārt vecāka gada gājuma krievvalodīgie, kas paļaujas uz televīziju informācijas iegūšanai.

Mediju pratības līmeņi Latvijā un Lietuvā ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), kas, protams, atstāj vietu dažādām manipulācijām.

Beņušis norādīja, ka nepieciešams stiprināt iedzīvotāju pretestību propagandai, sākot ar izglītošanu mediju pratībā jau no skolas vecuma.

Vislielākās briesmas Krievijas dezinformācijas kampaņa nodara, skarot nabadzīgākos un neizglītotākos sabiedrības locekļus, kuri jūtas valsts pamesti, mediju izsmieti un vairākuma ignorēti.

«Visnozīmīgākais cīņā ar propagandu ir cīnīties ar mūsu valsts problēmām. Kad cilvēki jūtas spējīgi atrisināt savas problēmas, viņi nevar tikt padarīti par upuriem,» norādīja Savukins.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv