Baltijas valstīs mazāk krāpšanas un kukuļdošanas uzņēmējdarbībā nekā citviet Austrumeiropā

Apollo
17 komentāri

Baltijas valstīs ir mazāk krāpšanas un kukuļdošanas uzņēmējdarbībā nekā citviet Austrumeiropā, liecina «Ernst&Young» krāpšanas risku pētījums «Navigating today’s complex business risks», kas tiek veikts visā pasaulē.

Baltijas valstīs mazāk krāpšanas un kukuļdošanas uzņēmējdarbībā nekā citviet Austrumeiropā

Foto:Lita Krone/LETA

SIA «Ernst&Young Baltic» mārketinga koordinatore Liene Dobele informē, ka pētījums atklāj - 47% Baltijas valstu uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana uzņēmējdarbībā šajā reģionā ir izplatīta, kas ir zemāks rādītājs par 74% Austrumeiropā kopumā, bet pārsniedz 39% rādītāju Rietumeiropā.

Tāpat Baltijā arī 21% uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 37% vidējo rādītāju Austrumeiropā, bet pārsniedz 14% līmeni Rietumeiropā.

Saskaņā ar Baltijas valstu uzņēmēju viedokli, krāpšanas un kukuļdošanas izplatība Baltijas valstu uzņēmējdarbībā ir zemāka nekā, piemēram, Itālijā vai Polijā, kur attiecīgi 60% un 59% uzņēmēju uzskata, ka krāpšana un kukuļdošana ir izplatīta parādība. Baltijas valstu uzņēmēji tomēr ir daudz skeptiskāki par saviem Vācijas vai Francijas kolēģiem, kur tikai attiecīgi 30% un 27% uzskata, ka krāpšanas un kukuļdošanas gadījumi uzņēmējdarbībā ir izplatīta parādība.

Valstis ar godīgāko uzņēmējdarbības vidi ir Šveice, kur tikai 10% piekrīt apgalovojumam par koruptīvas prakses izplatību, kam cieši seko Somija un Zviedrija ar 12% rādītāju.

Vissliktāk savu valstu uzņēmējdarbības vides godīgumu vērtē slovēnieši, kuru 98% rādītājs apsteidz Keniju un Horvātiju, kur attiecīgi 94% un 90% uzskata korupciju par izplatītu parādību. Samērā slikti savu valstu uzņēmējdarbības praksi vērtē arī Krievijā un Ukrainā, kur attiecīgi 82% un 85% uzņēmēju uzskata, ka kukuļdošana vai krāpšana ir izplatīta biznesa prakse.

«Pētījums atklāj, ka kopumā 57% uzņēmēju visā pasaulē uzskata, ka kukuļdošana un krāpšana ir izplatīta parādība. Iespējams, tas tādēļ, ka uzņēmēji daudzos pasaules reģionos saskaras ar pieaugošu spiedienu krīzes laikā uzrādīt labākus darbības rādītājus, un tas rada motivāciju izmantot dažādas neatļautas uzņēmējdarbības prakses. Tomēr pozitīvi ir tas, ka Baltijas valstu uzņēmēju sentiments krāpšanas un kukuļdošanas jautājumos ir pietuvojies Rietumeiropas salīdzinoši zemajam korupcijas līmenim straujāk nekā citviet Austrumeiropā, lai arī pagaidām būtiski atpaliekam no Ziemeļvalstīm,» stāsta  «Ernst & Young Baltic» partnere Diāna Krišjāne.

Baltijā arī 21% uzņēmēju uzskata, ka to nozarē ierasta prakse ir maksāt kukuļus, lai iegūtu pasūtījumus, kas ir mazāk par 26% vidējo rādītāju pasaulē un mazāk par, piemēram, Itālijas 27% vai Slovākijas 41% rādītāju un aptuveni vienā līmenī ar Poliju (22%) vai Beļģiju (19%). Visvairāk kukuļdošana, lai iegūtu pasūtījumus, ir izplatīta Krievijā - tā uzskata 56 % respondentu Krievijā. Par kukuļdošanas praksi gandrīz nemaz nav dzirdējuši Norvēģi (tikai 2% atbilžu). Tāpat arī Vācijas, Somijas, Francijas, Zviedrijas un dažu citu Rietumeiropas valstu rādītājs šajā jautājumā ir mērāms ar viencipara skaitli, proti, mazāk kā 10 % uzņēmēju šajās valstīs uzskata, ka korupcija ir izplatīta pasūtījumu iegūšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv