Baltijas valstu reģionālais forums: problēmas vēlas vērst par priekšrocībām

Apollo
6 komentāri

Viļņā ikgadējā forumā, kas veltīts Eiropas Savienības (ES) stratēģijai attiecībā uz Baltijas jūras reģionu (EUSBSR), pirmdien, līdz ar reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, pulcējās pārstāvji no astoņām iesaistītajām dalībvalstīm. Viņiem pievienojās arī pārstāvji no Krievijas un Norvēģijas, «Apollo» informē Eiropas Komisija (EK).

Baltijas valstu reģionālais forums: problēmas vēlas vērst par priekšrocībām

Foto: Janels Katlaps, CC BY-SA 2.0

Ietekmīgās personas izskatīs, kā virzīt stratēģiju, pamatojoties uz to, kas jau sasniegts. Īpaša uzmanība forumā tiks pievērsta tam, kā vides problēmas reģionā var vērst par priekšrocībām izaugsmes un nodarbinātības ziņā.

Baltijas jūras reģiona stratēģijas ietvaros gūtos sasniegumus un makroreģionālo pieeju  ES valstis nesen apstiprināja Vispārējo lietu padomes oktobra sanāksmē Briselē. Vairāk nekā 100 paraugprojekti, kas veltīti tādiem jautājumiem kā Baltijas jūras piesārņojums, trūkstošie transporta savienojumi un ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tika izveidoti atbilstīgi stratēģijai.

Tomēr dalībvalstis uzskata, ka ar labāku pārvaldību var izdarīt vairāk, tādējādi apstiprinot EK pašas veikto makroreģionālo stratēģiju novērtējumu. Lai uzlabotu rezultātus, tās ir izteikušas aicinājumu pārskatīt to, kā tiek pārvaldīta stratēģija Baltijas jūras un Donavas reģionam. Šo pārskatīšanu, ko savas ES prezidentūras laikā Padomē ierosinājusi Lietuva, sāks šīs nedēļas forumā un pabeigs līdz nākamā gada beigām.

Dalībnieki sanāksmē arī apspriedīs, kā nodrošināt to, lai stratēģiju pilnā mērā iekļautu ES 2014.–2020.gada plānošanā un lai nākotnes projektu finansēšanai būtu pieejami resursi.

«Baltijas jūras reģiona stratēģija, kas izveidoja pirmo Eiropas makroreģionu, ieviesa jaunu pieeju sadarbībai, kurai līdzi rūpīgi tiek sekots kā Eiropā, tā arī citviet pasaulē. Mēs jau pieredzam ļoti labus rezultātus, pateicoties attiecīgo valstu un reģionu sadarbībai, kurā tie mēģina apzināt kopīgas intereses, problēmas un risinājumus, kurus valsts vai vietējā līmenī nevar ņemt vērā tik efektīvi,» pirms pasākuma bija izteicies Hāns.

«Taču mums ir jāpalielina temps,» viņš piebilda. «Stratēģijā iesaistītajām personām ir laiks rīkoties lielākā mērā kā šīs stratēģijas kapteiņiem, nevis vienkāršiem pasažieriem, un valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Baltijas jūru, vairāk jāizmanto un jāmobilizē pieejamie Eiropas fondu līdzekļi, kā arī valsts, reģionālie un privātā sektora līdzekļi, lai ietekmētu makroreģiona virzību.»

Forums, kuru kopīgi organizē Eiropas Komisija un Lietuvas prezidentūra, sadarbojoties ar Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu un kontaktpunktu «INTERACT», pulcina vairāk nekā 700 personu no visām valstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru. Tās pārstāv valsts pārvaldes sektoru, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un reģionālās organizācijas.

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko Eiropadome apstiprināja 2009.gadā, sniedz vienotu ietvaru vairāku tādu specifisku problēmu risināšanai, kuras valstīm būtu grūti risināt nošķirti. Aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju (17 % no ES iedzīvotājiem) dzīvo šajā makroreģionā, un  astoņas ES valstis (Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva un Polija), kā arī Krievija un Norvēģija ir apvienojušas spēkus, lai risinātu šī reģiona specifiskās problēmas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.07.2017
Ienākt apollo.lv