Banka: Latvija būs izaugsmes līdere Eiropā arī turpmākos gadus

Apollo
55 komentāri

Turpmāko divu gadu laikā Latvija saglabās strauju izaugsmi, vienlaikus atgriežoties pie mērenas inflācijas pēc pārsteidzoša gandrīz pilnīgas cenu stabilitātes perioda, apvienojumā ar zemu budžeta deficītu un līdzsvarotām naudas plūsmām ar pārējo pasauli. Kā prognozē «DNB bankas» analītiķi, 2014.-2016.gadā Latvijas ekonomika pieaugs par apmēram 5%.

Banka: Latvija būs izaugsmes līdere Eiropā arī turpmākos gadus

Foto: Images_of_Money, CC BY-SA 2.0

«DNB bankas» Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa pavēstīja, ka pēc analītiķu domām šajā periodā sagaidāms izcili labvēlīgs galveno makroekonomisko rādītāju salikums. Tas nepavisam nenozīmē, ka visas ekonomiskās problēmas būs atrisinātas, taču tā būs labvēlīga vide kvalitatīvām strukturālām pārmaiņām gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, kas ir absolūti nepieciešamas, lai saglabātu strauju izaugsmi un labklājības līmeņa kāpumu.

«Šī ir vēsturiska iespēja Latvijai - brīdis, kad ieguvumi no nesen panāktiem uzņēmējdarbības vides uzlabojumiem un patēriņa turpmāka cikliska atgūšanās no krīzes dziļumiem apvienosies izaugsmes tempā, kas var piesaistīt investoru uzmanību, pavērst pretējā virzienā migrācijas plūsmas un arī palīdzēt tālāko reformu īstenošanā, mīkstinot to nepatīkamos sākotnējos efektus,» saka «DNB bankas» galvenā makroekonomiste Baltijā Jekaterina Rojaka.

Ārējā tirdzniecība

Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās periodā eksports ir bijis galvenais ilglaicīgas attīstības dzinējs un tāds būs arī turpmāk. Latvija ir pierādījusi spēju palielināt eksportu arī brīžos, kad svarīgos tirgos pieprasījums ir vājš, tas atspoguļojas pieaugošā pasaules tirgus daļā, kas ir apmēram dubultojusies kopš pievienošanās ES. Turklāt 2012.gadā Latvijas eksports pret pirmskrīzes augstāko punktu bija pieaudzis visvairāk ES valstu starpā, pieaugums pret krīzes zemāko punktu bija otrs augstākais aiz Igaunijas.

Ziņas par straujo eksporta kāpumu šogad pazuda no ziņu virsrakstiem metālu ražošanas krīzes, biodegvielas politikas izmaiņu, kā arī neizbēgamo lauksaimniecības produktu apjomu un cenu svārstību dēļ. «Tomēr, padziļināti aplūkojot norises eksporta nozarēs, aina joprojām ir labvēlīga. Produktu attīstība, eksporta tirgu diversifikācija un ražošanas jaudu pieaugums turpinās - šīs ir līdzšinējo panākumu receptes sastāvdaļas. Turpmākajos gados šie procesi mijiedarbosies ar ārējo apstākļu uzlabošanos, kas gan veicinās lielāku tirdzniecību Baltijas valstu starpā, gan palielinās iespējas citos tirgos,» atzīmē Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts.

Cenas

Tajā pašā laikā joprojām diezgan vājā globālā izaugsme, arī jaunattīstības valstīs, un strauji mainīgās enerģijas tehnoloģijas nodrošinās stabilas vai krītošas enerģijas un izejmateriālu cenas. Eirozona ir tuvu deflācijai, tādējādi veicinot spēcīgu konkurenci arī gatavo izstrādājumu tirgos. Ir neizbēgama inflācijas līmeņa pacelšanās virs eirozonas vidējā rādītāja tādā valstī kā Latvija, kas būs valūtas savienības straujāk augošā dalībvalsts. Inflācija eirozonā ir noslīdējusi zem 1%, un ECB būs grūti to pacelt atpakaļ līdz mērķa līmenim, kas ir «nedaudz zem 2%». Taču ir sagaidāms, ka šāds vai nedaudz augstāks inflācijas līmenis turpmāko divu gadu laikā varētu būt Latvijā un citur Baltijā. Globālās norises liecina, ka eksporta cenas varētu augt lēnāk, spiežot eksportētājus resursus neizbēgamā algu kāpuma finansēšanai atrast efektivitātes uzlabojumos un ražīguma kāpumā. No otras puses, iekšējo pakalpojumu cenas varētu celties nedaudz ātrāk.

Darba tirgus

Visas Baltijas valstis sāk izjust darbaspēka pieejamības bremzējošo ietekmi. Ievērojamais strukturālais bezdarbs un augošās darbaspēka izmaksas sāk ietekmēt uzņēmumus. Taču iespējami arī labvēlīgi pavērsieni, DNB analītiķi sagaida, ka migrācijas neto plūsmas Latvijā un arī Lietuvā stabilizēsies un pārskata periodā, ja saglabāsies strauja izaugsme, var kļūt pozitīvas pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas. Atsevišķi sākotnējie dati liecina, ka Latvijā cilvēku neto aizplūde 2013.gadā krasi sarūk un jau varētu būt tuvu nullei. Ir vairāki priekšnosacījumi tam, lai panāktu lielāka cilvēku skaita atgriešanos, nekā tas vēsturiski noticis citur - strauja izaugsme un kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, kā arī dzīves vide dzimtenē, pieaugošs dzīvojamās platības pārpalikums daudzos Latvijas reģionos pretstatā diezgan sarežģītai ekonomiskajai situācijai un pieaugošai ksenofobijai izceļošanas vietās. Šis pieņēmums ir ietverts DNB bankas prognozē, - sagaidāma samērā pakāpeniska bezdarba samazināšanās un mērens algu kāpums. Ja migrācijas tendences nebūs tik labvēlīgas, bezdarbs un algas mainīsies straujāk un kādu laiku var radīt pat vēl straujāku, taču vairāk patēriņa buma virzītu IKP pieaugumu, šāds scenārijs neapšaubāmi nozīmē lēnāku labklājības pieaugumu tālākā nākotnē.

Fiskālā un ārējā bilance, ekonomiskās politikas jautājumi

Līdz šim valstīm pēc tam, kad tās ieviesušas eiro, ir bijis raksturīgi nedaudz «atslābināties», bet fiskālās atbildības ideja Latvijas lēmumu pieņēmēju vidū ir lielā mērā akceptēta, kaut arī ne vispāratzīta. Sagaidāms, ka budžeta deficīts saglabāsies ļoti zemā līmenī, tuvs Fiskālās atbildības likuma vadlīnijām.

Kārtējo ārējo maksājumu jeb tekošā konta bilance ļoti pakāpeniski slīdēs lielāku mīnusu virzienā, taču sagaidāms, ka deficīts joprojām būs zem tā, ko varētu saukt par līdzsvara līmeni. Pateicoties pieaugošai ārvalstu investīciju plūsmai un arī ES fondiem, kuri daļēji netiek atspoguļoti tekošajā kontā, sagaidāmais deficīta līmenis (ap 2% no IKP) būs savienojams ar tālāku neto ārējā parāda samazināšanos. Tas nozīmē, ka patēriņš un/vai investīcijas, tātad iekšējais pieprasījums pārskata periodā varēs augt nedaudz straujāk nekā eksports, nodrošinot papildu atbalsta punktu izaugsmei.

Statistikas datu miglā arvien skaidrāk saskatāmās darba tirgus «pudeles kakla» aprises. Izaugsmi no šā un citiem strukturāla rakstura izaugsmes kavēkļiem varēs atbrīvot, ja valstij būs resursi, ar ko finansēt gan investīcijas, gan pienācīgu algu līmeni tādās izšķiroši nozīmīgās sabiedriskā sektora profesijās kā skolotāji. Tālākā nākotnē Latvijas ļoti zemā iekasēto nodokļu un IKP attiecība nav ilgtspējīga. Tā var pieaugt ar labāku nodokļu maksāšanas disciplīnu, un tas pašsaprotamu iemeslu dēļ ir visapsveicamākais ceļš. Tomēr ar to nepietiks, un būs vajadzīgas arī izmaiņas likumdošanā, lai palielinātu nodokļus no īpašumiem - un ne tikai nekustamajiem: to līmenis Latvijā ir ļoti zems atšķirībā no darbaspēka un patēriņa nodokļiem, kas ir tuvi ES vidējam līmenim.

Pārējās Baltijas valstis

Sagaidāms, ka izaugsme pārējās Baltijas valstīs pārskata periodā vidēji būs nedaudz lēnāka nekā Latvijā, taču tā vienalga būs starp augstākajām ES, aptuveni 3-4% robežās.

Norises Lietuvā būs visumā labvēlīgas, izaugsme pakāpeniski paātrināsies, kamēr inflācija saglabāsies mērena un budžeta bilance uzlabosies. Valstij ir labas iespējas izpildīt kritērijus eiro ieviešanai 2015.gadā, taču jāatzīmē, ka budžeta deficīts joprojām būs tuvs kritiskajam 3% slieksnim un joprojām ir arī jautājuma zīmes par inflāciju, daļēji saistībā ar ES prasību dēļ paaugstinātajiem akcīzes nodokļiem. Īpaši zemā inflācija eirozonā varētu šo uzdevumu padarīt sarežģītāku nekā parasti.

Šis gads ekonomikā kopumā ir bijis mazāk labvēlīgs nekā iepriekšējais - daļēji lēnākā eksporta pieauguma dēļ, - tam nepalīdzēja arī politiski motivētie pasākumi pret Lietuvai ļoti svarīgās piena nozares produktiem Krievijā. Nākamajos gados arī Lietuvas eksportam palīdzēs pakāpeniski ārējās vides uzlabojumi. Patēriņš, kuru virza mājsaimniecību ienākumi un pakāpeniskais kreditēšanas kāpums, sniegs papildu atbalstu. Algu kāpuma temps Lietuvā 2014.-2016.gadā pēc ilgākas pauzes varētu paātrināties, algu kāpums nedaudz var apsteigt ražīgumu. Tas vēl nav tūlītējs konkurētspējas apdraudējums, ievērojot tās pašreizējo samērā augsto līmeni.

«Līdzīgi kā citur Baltijā novecošanās un emigrācija rada ilglaicīgu risku mūsu ekonomikas potenciālam. Tāpēc uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz ražīguma palielināšanu un ražošanas jaudu modernizāciju, investējot efektivitātes celšanā un attīstībā,» saka Indre Genite-Pikčiene, DNB makroanalītiķe.

Igaunijas ekonomika 2013.gadā sagādāja būtiskus negatīvus pārsteigumus, - tas ir pirmais šāds pavērsiens Baltijā kopš izaugsmes atjaunošanās. Pēc vienlaicīga un ļoti spēcīga eksporta un patēriņa kāpuma, kura temps sasniedza kulmināciju periodā ap eiro ieviešanas brīdi, ekonomika kļuva ļoti jūtīga pret ārējo apstākļu pasliktināšanos. Pēc tam Somija un Zviedrija, kas veido ~1/3 Igaunijas eksporta tirgus, piedzīvoja attiecīgi recesiju un izaugsmes vājināšanos, bet iekšzemes pieprasījums nebija spējīgs kompensēt eksporta kritumu. Tomēr zemais valsts parāda līmenis, labvēlīga biznesa vide un ārējo apstākļu uzlabošanās strauji paātrinās izaugsmi 2014. un 2015.gadā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv