«Bankas Baltija» lietā pratinās eksprezidentu un bijušos premjerus

Apollo
0 komentāru

Rīgas apgabaltiesa «Bankas Baltija» (BB) likvidatora un valsts strīdā par 238 miljonu latu piedziņu paredzējusi liecinieku statusā nopratināt bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kā arī kādreizējos Ministru prezidentus Māri Gaili un Einaru Repši (JL).

«Bankas Baltija» lietā pratinās eksprezidentu un bijušos premjerus

Foto: Ieva Čīka/LETA

Kopā ar viņiem uz pirmdien, 5.jūlijā, plānoto tiesas sēdi liecību sniegšanai aicināti kādreizējais Valsts kontrolieris Raitis Černajs, kā arī Eižens Cepurnieks un Guntis Grūbe, aģentūru LETA informēja tiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa 22.jūnijā uzsāka pēc būtības izskatīt vērienīgo BB likvidatoru prasības lietu pret valsti Latvijas Bankas (LB) un Finanšu ministrijas (FM) personā par 238 miljonu latu piedziņu.

Tiesa iepazīstināja procesa dalībniekus ar prasību un uzklausīja abu pušu viedokļus. BB likvidatoru pārstāvji norādīja, ka uztur prasību, bet atbildētāja puse apgalvoja, ka to neatzīst.

Tā kā lietas izskatīšana pēc būtības tika uzsākta 22.jūnijā, jeb dienu pirms garajām Jāņu dienu brīvdienām, tad tiesa lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu, lai sēdi turpinātu pēc svētkiem, kad plānots dot vārdu prasītājam un uzklausīt atbildētāja paskaidrojumus.

2005.gadā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā BB likvidators, kas tolaik saucās «BDO Invest Rīga», bet tagad mainījis nosaukumu uz AS «BDO», lūdza piedzīt 185,6 miljonus latu, taču šī gada 21.janvārī prasība grozīta. Pašlaik no valsts un Latvijas Bankas solidāri tiek lūgts piedzīt 238 miljonus latu.

BB likvidators Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā pret centrālo banku norādīja, ka galvenie iebildumi tai radušies pret LB rīcību pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm.

Šā gada janvārī tika mainīts šajā lietā trešās persona statusā esošās Finanšu ministrijas (FM) procesuālais statuss. Ministrija no trešās personas šajā lietā kļuva par atbildētāju.

LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA «Birojs L&A» direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.

Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS «Latvenergo» no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS «Latvijas Kuģniecība» (LK) - 12 miljonus latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv