Bankas: iedzīvotāji mēģinās apiet kapitāla pieauguma nodokli

Apollo
0 komentāru

Latvijā strādājošās bankas norāda uz vairākām neskaidrībām saistībā ar valdības lēmumu ieviest kapitāla pieauguma nodokli — nav īsti skaidrs, uz ko šis nodoklis konkrēti attieksies un kā to administrēt.

Bankas: iedzīvotāji mēģinās apiet kapitāla pieauguma nodokli

Foto: Evija Trifanova/LETA

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis portālam «Apollo» skaidro, ka kapitāla pieauguma nodoklis ieviests daudzās valstīs, līdz ar to, ieviešot nodokli, par kapitāla pieauguma rezultātā gūto peļņu arī Latvijā nevajadzētu izgudrot jaunu velosipēdu.

«Svarīgi būtu ar kapitāla pieauguma nodokli un tā piemērošanas kārtību salikt akcentus tā, lai tiktu veicināti ilgtermiņa uzkrājumi un attīstītos iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra, turklāt šim nodoklim nevajadzētu būt lielam (10% likme būtu optimāla),» skaidro Rudzītis.

Runājot par nodokļa ieviešanas ietekmi uz iedzīvotājiem, bankas speciālists prognozē, ka visvairāk galvassāpju šā nodokļa ieviešana varētu sagādāt tieši tiem ieguldītājiem, kuri veic salīdzinoši daudz operāciju ar finanšu instrumentiem.

«Nenoliedzami, tiks meklēti veidi, kā apiet šo nodokli, tāpēc daļa finanšu līdzekļu, kas patlaban ieguldīti Latvijas finanšu tirgū vai izvietoti komercbankās, varētu aizplūst uz citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmēs valsts budžetu un Latvijas ekonomiku,» saka Rudzītis.

Viņš arī norāda, ka pašlaik ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar šā nodokļa ieviešanu, lai gan līdz nākamā gada sākumam atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis. Tieši šī nenoteiktība, neskaidrība par plānotā nodokļa likmes lielumu (10% vai 15%, vai varbūt vēl vairāk), informācijas trūkums par to, uz ko šis nodoklis attieksies un kā tiks piemērots, kā arī pārlieku samudžinātā interpretācija attiecībā uz darījumiem ar akcijām un ieguldījumu fondiem, kas lasāma plānotajā likuma redakcijā, tuvākajā laikā var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju vēlmi uzkrāt un investēt naudas līdzekļus.

«Nordea bankas» Pārdošanas un produktu attīstības daļas vadītāja Nellija Baliko prognozē, ka kapitāla pieauguma nodokļa ieviešana varētu atstāt zināmu ietekmi uz klientu noguldījumiem bankā. Tomēr viņa izvairās to pāragri komentēt, jo vēl līdz šim brīdim ir ļoti daudz neskaidrību saistībā ar šo nodokli.

«Jāatzīst gan: mēs novērojam, ka tieši šī neskaidrība likumdošanas izmaiņās daudzus klientus uz šo brīdi padara bažīgus, tomēr vienlaikus tas nedod mums pamatu uzskatīt, ka tādēļ klienti masveidā izņems naudu no bankām,» stāsta Baliko.

Arī viņa uzsver, ka šāda veida nodoklis pasaulē nav nekas jauns, tikai jautājums, cik Latvijas iedzīvotāji ir gatavi jauniem nodokļiem.

«Vēl vēlos uzsvērt, ka šeit ir vajadzīgs pamatīgs informatīvais atbalsts — gan izskaidrošana no valsts puses, gan bankām. Ir svarīgi izskaidrot, ka ar nodokli tiek aplikta tikai peļņa no ieguldījumu produktiem. Piemēram, ja klients nogulda uz gadu 1000 latu uz 10%, tad pēc gada viņa peļņa ir 100 latu. Un tikai no 100 latiem tiks noņemts nodoklis 10% apmērā. Tātad joprojām klientu peļņa ir 90 latu jeb 9%. Tāpēc, pat neraugoties uz to, ka iedzīvotāji kļūs kritiskāki par naudas ieguldījumiem bankās, tā joprojām paliks kā populārākā un pievilcīgākā alternatīva naudas uzkrājumu veidošanai,» skaidro «Nordea bankas» speciāliste.

Savukārt «Swedbank» Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane uzsver, ka ir saprotami iemesli, kāpēc valsts pieņem šādus lēmumus situācijā, kad nepieciešama ieņēmumu palielināšana. Arī viņa min vairāku citu pasaules valstu praksi ar šādu nodokli, piemēram, Zviedrijā šāds nodoklis ir ap 30%.

Tomēr sasteigta šā nodokļa ieviešana bez kāda saprātīga pārejas laika var radīt bažas cilvēkos, un pastāv risks negatīvi ietekmēt uzkrājumu kultūru. Īpaši kāds konkrēts pārejas laiks būtu vajadzīgs arī pašām bankām, kurām ir deleģēta šā nodokļa administrēšana.

Mūrmane norāda, ka vajadzīgas arī laiks, lai izskaidrotu un izglītotu sabiedrību par šīm likumdošanas izmaiņām.

«Jau šobrīd vērojamas bažas cilvēku vidū, atsevišķos gadījumos iedzīvotāji uztver, ka jaunais nodoklis tiks piemērots depozīta summai, nevis ienākumiem no noguldījuma. Svarīgi izskaidrot sabiedrībai, ka tas nav nodoklis no noguldītās summas, bet gan no procentiem, kas tiek saņemti par šo summu, un arī pie šāda nodokļa ieviešanas, nenoliedzami, uzkrāt bankās vienmēr ir izdevīgāk — tās maksā procentus par noguldīto summu, un tas ir arī drošāk gan no fiziskās, gan psiholoģiskās drošības viedokļa,» uzskata bankas speciāliste.

Finanšu ministrijā skaidro, ka likumprojekts paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes paplašināšanu fiziskajām personām (Latvijas rezidentiem un nerezidentiem), tajā iekļaujot:

1) ienākumu no kapitāla, nosakot nodokļa uzlikšanu šādiem  kapitāla ienākuma veidiem (pēc 10% likmes):
a) dividendēm;
b) ienākumiem no procentu maksājumiem (arī par noguldījumiem kredītiestādēs) un tiem pielīdzināmiem maksājumiem, arī ar procentu maksājumiem saistītiem ienākumiem;

2) un ienākumu no kapitāla pieauguma (no kapitāla aktīvu atsavināšanas), nosakot nodokļa uzlikšanu ienākumam no kapitāla aktīvu atsavināšanas (15% likme), kas ietver:
a) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumus personālsabiedrībā un citus Finanšu instrumentu tirgus likumā minētos finanšu instrumentus;
b) ieguldījumu fondu apliecības un citus pārvedamus vērtspapīrus, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
c) īstermiņa (dzēšanas termiņš mazāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentus (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citus instrumentus, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
d) nekustamo īpašumu (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
e) intelektuālā īpašuma objektus;
f) uzņēmumus Komerclikuma izpratnē.

Attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ir noteikts izņēmums — ar nodokli netiks aplikts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas bijis fiziskās personas īpašumā vismaz piecus gadus un tikpat ilgi kalpojis kā personas deklarētā dzīvesvieta. Papildus tam paredzētas normas, kas atbrīvos no nodokļa uzlikšanas gadījumos, kad dzīvošanai izmantots nekustamais īpašums tiek atsavināts saistībā ar mantas sadali laulību šķiršanas gadījumā.

Likumā tiks paredzēts arī izņēmums, saskaņā ar kuru nodoklis netiks uzlikts nerezidentu — fizisko personu — gūtajam ienākumam no kapitāla pieauguma par finanšu instrumentu (vērstpapīru) atsavināšanas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv