Barča: valsts varētu arī atteikties maksāt pabalstus

Apollo
0 komentāru

Ja piemaksas pie valsts pensijām un vecāku pabalsti tiks pārcelti uz pamatbudžetu, kur it kā šim izmaksām teorētiski būtu jābūt, pastāv bažas, ka valsts, aizbildinoties ar trūkumu pamatbudžetā, ar laiku šīs izmaksas varētu neveikt.

Barča: valsts varētu arī atteikties maksāt pabalstus

Foto: Ieva Čīka/LETA

Šādu viedokli pirmdien Labklājības ministrijā (LM) notikušās publiskās diskusijas par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālo stabilitāti un ilgtspēju laikā pauda Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Barča, līdzīgi kā LM un citi eksperti, no vienas puses atzina, ka tie pabalsti, kuri netiek maksāti no iedzīvotāju sociālajām iemaksām, būtu jāpārceļ uz pamatbudžetu. Viņa sacīja, ka tas varētu notikt piecu gadu laikā.

Tomēr, citējot komisijas deputāta Māra Grīnblata (TB/LNNK) pārdomas, Barča sacīja, ka uz šo iespēju viņa raugoties piesardzīgi, jo varētu izveidoties situācija, ka ar laiku valdība varētu pabalstus mazināt, bet pēc tam vispār atcelt, aizbildinoties ar naudas trūkumu. «Un tad atkal būsim Satversmes tiesā,» atzina deputāte.

Migrācijas un darba tirgus pētnieks Mihails Hazans turpretī sacīja, ka valsts pabalstus valstij tomēr ir tiesības maksāt tādā apmērā, kādā tā var atļauties.

Deputāte Dagnija Staķe (ZZS) atgādināja, ka sākotnēji gan pensijas piemaksām, gan vecāku pabalstiem tika noteikti griesti un tā nav bijusi LM iniciatīva šos pabalstus pārcelt uz sociālo budžetu. LM jau toreiz esot brīdinājusi, ka šāds solis nākotnē varētu izraisīt «sniega bumbas efektu», sacīja Staķe.

Arī bijušais labklājības ministrs Andris Bērziņš (LPP/LC) norādīja, ka sociālajam budžetam «uzkarinātās» lietas ir noteikti jānoņem.

Kā ziņots, diskusijas laikā labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai Latvijā radikālas reformas nav nepieciešamas, tomēr demogrāfiskā situācija, kā arī ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu «dāsnie lēmumi» pieprasa veikt atsevišķas izmaiņas. Tas nepieciešams, lai nākotnē atslogotu sociālo budžetu un neradītu tajā neatmaksājami lielu deficītu.

Viņš gan sacīja, ka var neveikt izmaiņas, vienkārši gaidot, kas notiks, vai arī sedzot izmaksas no citiem iekasētajiem nodokļiem. Otrs variants ir paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz vismaz 45%, taču tas atstās negatīvu iespaidu uz tautsaimniecību.

Trešais, LM izstrādātais, variants paredz, sākot no 2016.gada, pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, piemaksas pie pensijām un vecāku pabalstus pārnest uz valsts budžetu, pagarināt minimālo apdrošināšanas periodu, pēc kura var saņemt pensiju, no desmit līdz 15 vai 20 gadiem, kā tas ir citās valstīs, pārtraukt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, atteikties no atvieglojumiem jaunpiešķirtajām pensijām, kā arī nepiešķirt tām piemaksas, iesaldēt uz nenoteiktu laiku pensiju indeksāciju, kā arī pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, izejot no veiktajām izmaksām 1. un 2.pensiju līmenī.

Jau ziņots, ka LM šodien rīkoja diskusiju, lai apspriestu iespējamos situācijas risinājumus, kā arī tāpēc, ka līdz jūnija beigām LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādā pensiju un sociālo pabalstu sistēmas reformas.

Koncepcijai par izmaiņām pensiju sistēmā būtu jāstājas spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, lai nodrošinātu visu trīs pensiju sistēmas līmeņu ilgtspēju, kā arī līdz ar to sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv