Bažījas par jauno zinātnieku aizbraukšanu uz ārzemēm

Apollo
0 komentāru

Samazinoties valsts piešķirtajam finansējumam augstākajai izglītībai un zinātnei, Latvijas zinātnieki ir nobažījušies par iespējamu jauno zinātnieku aizplūšanu uz ārzemēm.

Pēc zinātnieku domām, Latvijā ir noņemti divi galvenie finanšu resursi, kas veicinājuši pētniecības attīstīšanos pēdējo gadu laikā, - pilnībā likvidēts finansējums pētnieciskajai darbībai augstskolās, bet Latvijas Zinātnes padomes finansējums šogad atvēlēts tikai nacionālajām programmām un interdisciplināriem starpnozaru pētījumiem, bet individuālie granti tiek atstāti bez finansējuma, līdz ar to noņemot iztikas avotu arī daudziem jaunajiem zinātniekiem.

«Šobrīd, zinātniekiem dodoties uz ārzemēm, izšķirošais nav tikai darba samaksa, bet iespēja realizēt iegūtās zināšanas, meistarību un sevī uzkrāto potenciālu,» aģentūrai LETA sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, «ar patriotismu šoreiz var arī nepietikt.»

Pēc viņa domām, nav tādu veselā saprāta diktētu argumentu, kas liktu jaunajiem zinātniekiem un potenciālajiem mācībspēkiem palikt Latvijā cerībā uz labākiem apstākļiem. «Protams, nebūs tā, ka visi aizbrauks, jo visi nekad neaizbrauc, tomēr trūkst iemeslu, kas mazinātu cilvēku vēlmi aizbraukt,» uzskata Vētra.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis domā, ka, palielinoties mācību maksai augstskolā, daudzi topošie zinātnieki - maģistri un doktorantūras studenti - izvēlēsies braukt mācīties uz ārzemēm, jo tur mācību maksa ir mazāka, turklāt nereti iespējams mācīties par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt, samazinoties augstskolām piešķirtajam finansējumam, samazināsies arī pasniedzēju skaits vai algas un līdz ar to - arī mācību kvalitāte.

Pēc Ekmaņa domām, Latvijā pārāk lēni tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu jaunu cilvēku iesaistīšanos zinātnes darbā. Viens no šādiem pasākumiem ir jauno zinātnieku grupu veidošana, kas pamatā domāts pētniekiem, kas no ārzemēm atgriežas Latvijā. Kā stāstīja Ekmanis, šis projekts varētu, ātrākais, sākt strādāt tikai nākamgad, bet pa to laiku daudzi zinātnieki varētu būt jau aizbraukuši.

Otrs no šādiem projektiem ir Eiropas Sociālā fonda finansētās stipendijas doktorantiem, kas arī, ātrākais, varētu tikt izmaksātas tikai rudenī. «Jautājums, vai jaunais cilvēks būs gatavs ar mieru gaidīt gadu vai pusgadu, īsti nezinot par iznākumu, ja daudzviet notiek tik aktīva aģitācija par labu aizbraukšanai uz ārzemēm,» teica LZA prezidents.

Arī Vētra uzskata, ka šie projekti pēc būtības ir labi, taču kopumā neatrisina zinātnes stāvokli Latvijā, jo tie ir uz roku pirkstiem saskaitāmi projekti pa visu Latviju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv