Bažījas par krāpniecību saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi

Apollo
16 komentāri

Finanšu ministrija (FM) ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot izmeklēt, vai nav saskatāmas krāpniecības pazīmes saistībā ar Kohēzijas fonda projektu «Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā, 1.kārta».

Bažījas par krāpniecību saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi

Foto: R.Oliņš/Apollo

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA pastāstīja, ka Finanšu ministrija februārī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieku anonīmu vēstuli, kurā paustas bažas par iespējamu krāpniecību, un Latvijai varētu draudēt finanšu korekcija 8,05 miljonu eiro (vairāk nekā 5 miljonu latu) apmērā.

Pēc šīs vēstules saņemšanas FM lūdza VARAM, Valsts vides dienestam un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram sniegt skaidrojumus par vēstulē minētajiem faktiem. Saņemot atbildes, FM nav konstatējusi, ka būtu kādas maldināšanas vai krāpšanas pazīmes. Tomēr, lai situācija būtu objektīvi izvērtēta, FM ir vērsusies KNAB, lūdzot izmeklēt, vai šajā gadījumā ir saskatāmas krāpnieciskas darbības. Pagaidām gan atbilde no KNAB neesot saņemta.

VARAM darbinieki vēstulē klāsta, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas poligons tika projektēts, paredzot, ka katru gadu tajā ievedīs 9000 tonnu bīstamo atkritumu, 20 gados sasniedzot 180 000 tonnu apjomu. Līdz ar to šāda apjoma darbībai arī pieprasīti un piešķirti Eiropas Savienības līdzekļi. Taču realitātē poligonā jau ir ievesti visi bīstamie atkritumi, kurus drīkst vest un nekādas darbības vairs nenotiek, savukārt bīstamo atkritumu apjoms ir 1100 tonnas. «Var pilnīgi droši apgalvot, ka reālā nākotnē uz turieni vispār nekas nozīmīgs netiks vests,» teikts vēstulē.

Tāpat VARAM darbinieki vērš uzmanību, ka pretēji noteiktajam, ka par struktūrfondu līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus piecus gadus aizliegts izmantot saimnieciskajai darbībai un peļņas gūšanai, reālā situācija ir cita - saskaņā ar darbinieku rīcībā esošo informāciju par projekta līdzekļiem iegādātā tehnika izmantota citiem mērķiem ārpus poligona. Piemēram, buldozers ilgstoši strādājis sanācijas darbos pie Jelgavas, un šiem darbiem ar Zebrenes poligonu neesot saistības, arī iekrāvēju savām biznesa vajadzībām esot izmantojusi firma, kas poligonu apsaimnieko. Tāpat laboratorijas iekārtas no poligona esot izvestas, un tajā nestrādā neviens darbinieks.

VARAM darbinieki uzskata, ka valstij draud finanšu korekcija 100% apmērā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv