Beigto zivju izskalošanu Liepājas pludmalē tomēr nesaista ar zvejnieku rīcību

Apollo
27 komentāri

Lai arī iepriekš beigto zivju izskalošana Liepājas pludmalē tika saistīta ar iespējamu zvejnieku rīcību, atbrīvojoties no neplānota loma, tomēr šī versija nav apstiprinājusies, informēja Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs.

Beigto zivju izskalošanu Liepājas pludmalē tomēr nesaista ar zvejnieku rīcību

AP/ScanPix

Ar mērķi noskaidrot, vai beigto jūrasgrunduļu izskalošana lielā apjomā nav saistīta ar zvejnieku rīcību, VVD Zivju kontroles departamentam tika lūgts izanalizēt pieejamos satelītattēlus.

«Izpētot attēlus, nekādas atšķirīgas manevrēšanas kustības, kas varētu būt uzmanības vērtas, nav konstatētas attiecībā uz zvejas kuģiem, kas zvejo dziļajos ūdeņos. Līdz ar to šis variants ir jāizslēdz,» skaidroja Junkurs. Tāpat aizdomu nav arī uz zvejniekiem, kas ar tīkliem zvejo tuvāk krastam. Krastā izskalotas arī mazās zivtiņas, kuras tīklos parasti nenoķer. «Līdz ar to mums nav iemesla domāt, ka notikušais būtu saistīts ar atbrīvošanos no nozvejas,» sacīja Junkurs.

Lai gūtu lielāku skaidrību par notikušo, vides pārvalde konsultējusies ar ihtilologu par jūrasgrunduļu uzvedību. Speciālists izteicis pieņēmumu, ka zivis, iespējams, gājušas bojā spēcīga vēja radīto viļņu ietekmē. Ja hidrobūvju tuvumā koncentrējas lielāks zivju bars, iespējama zivju masveida bojāeja, viļņiem tās triecot pret akmeņiem. Šādu pieņēmumu apstiprina arī tas, ka zivis gājušas bojā netālu no Liepājas ostas mola, bet mazākā apjomā - arī Bernātos un Papē, kur arī ir hidrobūves vai akmeņainas pludmales. Tāpat speciālists izteicis pieņēmumu, ka iemesls varētu būt arī jūragrunduļu dabiskā dzīves cikla beigas.

«Apstākļu sakritības dēļ esam ieraudzījuši daļiņu no tā, kas parasti paliek apslēpts. Sliecamies uzskatīt, ka tas ir dabisks process,» sacīja Junkurs.

Versija par zivju saindēšanos tika izslēgta jau sākotnēji - beigto zivju vizuālais izskats neliecināja par šādām pazīmēm. Saindēšanās gadījumā būtu gājušas bojā visdažādāko sugu zivis, nevis tikai pārsvarā jūragrunduļi, turklāt tad beigtās zivis būtu izskalotas visā piekrastē, nevis tikai atsevišķās vietās, piebilda Junkurs.

Pēc līdzīga gadījuma oktobra beigās, kad Ventspils Staldzenes pludmalē tika izskalotas liels daudzums beigtu zivju - arī pārsvarā jūragrunduļi, tika nolemts veikt analīzes, lai noteiktu iespējamo zivju bojāejas cēloni. Kā informēja Ventspils reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja Daina Naumova, analīžu rezultāti vēl nav zināmi. Tomēr arī viņa sliecas piekrist Liepājas kolēģu viedoklim, ka zivju bojāejai ir dabiski iemesli.

Kā ziņots, šonedēļ Liepājas pludmalē aptuveni 1300 metru garā joslā ir izskaloti beigti jūrasgrunduļi, kā arī nelielā daudzumā plekstes un mencas. Iespējamais kopējais zivju daudzums, pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu sasniegt pat trīs tonnas, kas ir nozīmīgs daudzums. Pašvaldības iestāde «Komunālā pārvalde» veic beigto zivju un aļģu savākšanas darbus, kas varētu aizņemt pāris dienas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv