Bērnudārzi vajadzīgi arī vasarās

Apollo
0 komentāru

Vasaras sezonā, slēdzot bērnudārzus, vecākiem nav kur atstāt savas atvases.

«Algošu aukli, man nav citu iespēju,» stāsta piecus gadus vecās Katrīnes mamma Mairita. Viņas meitiņa apmeklē bērnudārzu Imantā, kur «katru vasaru ir viens un tas pats — aizver uz diviem mēnešiem». Līdzīga situācija ir ne tikai Rīgā, kur no 148 pirmsskolas izglītības iestādēm vismaz vienu vasaras mēnesi tiek slēgti lielākā daļa dārziņu, bet gan visā valstī. Parasti bērnudārzi ir slēgti vidēji divus mēnešus, jo tik garu atvaļinājumu likums paredz pedagogiem. Kā atzīst «Dienas» aptaujātie vecāki, šīs astoņas nedēļas ir pietiekami ilgs laiks, lai kārtīgi palauzītu galvu, meklējot alternatīvas, kur atstāt savas atvases.

Nesen veiktā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas aptauja rāda, ka lielākajās pilsētās ārpus Rīgas tikai neliela daļa bērnu šovasar apmeklēs tā sauktos dežūrdāziņus — speciāli izveidotas grupiņas vienā bērnudārzā, kurā vasaras laikā sapulcina bērnus no apkārtnes slēgtajiem dārziņiem. Lielākā daļa aptaujāto vecāku bērnu pavadīs mājās vai arī pie vecvecākiem/auklēm. Nedaudz atšķirīga situācija ir Rīgā un Rīgas rajonā: apmēram puse bērnu apmeklēs dežūrdāziņu, pārējie dzīvos ar vecākiem, vecvecākiem vai auklēm.

Anita Gotharde no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas uzskata, ka šie rādītāji ir satraucoši, jo norāda, ka vecāki ir spiesti bērnus atstāt vecāko bērnu vai vecvecāku uzraudzībā, kur nav iespējams garantēt tādu drošību kā bērnudārzos. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, ministrija nosūtījusi lūgumu Rīgas domes priekšsēdētājam Aivaram Aksenokam izskatīt iespēju nākamajā vasarā katrā bērnudārzā nodrošināt vismaz vienu dežūgrupiņu, lai vecākiem būtu kur atstāt savus bērnus.

Mērķis: tuvināt vecākus un bērnus

Bērniem nepieciešams vairāk laika pavadīt ar vecākiem — šī ir viena no populārākajām frāzēm, ko pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki saka vecākiem, motivējot dārziņa slēgšanu. «Mana vedekla bija izmisumā, viņa nevar paņemt atvaļinājumu uz diviem mēnešiem,» stāsta nepilnus trīs gadus vecās Madaras vecmāmiņa Dzidra. Lai arī pati strādā, viņa bieži ir tā, kas mazmeitiņu izņem no dārziņa Purvciemā.

Domājot par šo vasaru, apsvērti vairāki varianti. Meitenīti nevar sūtīt pie otras vecmāmiņas uz laukiem, jo viņa ir saslimusi. Beigās izlemts, ka bērnu par samaksu pieskatīs vedeklas klasesbiedrene, kas dzīvo Kuldīgā un kam pašai ir līdzīga vecuma bērns. «Protams, vedekla ir satraukusies. Lai arī uzticas draudzenei, viņa tik un tā domās par bērnu. Arī izbraukāt katru nedēļu viņa nevarēs, jo tas viss maksā naudu,» satraukusies ir arī Dzidra. Vedekla nav apsvērusi iespēju sūtīt bērnu dežūrdārziņā, jo uzskata, ka tā mazajai būs trauma — pēkšņi svešas telpas, citi bērni un audzinātājas.

Līdzīgi apsvērumi ir arī Mairitai, tādēļ viņa jau kārtējo vasaru algos aukli. Viņa nevar paņemt atvaļinājumu, jo tikko nomainījusi darbu. Savu vecāko meitu pirms vairākiem gadiem viņa vasarās sūtīja uz laukiem, taču tagad tas vairs nav iespējams, jo arī vecvecāki strādā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvji uzskata, ka līdzīgās situācijās atrodas daudzas ģimenes, tādēļ, rūpējoties par bērnu drošību, šogad veica aptauju, lai noskaidrotu, kur mazie bērni paliks vasarā. Kopš pagājušā gada Bērnu tiesību aizsardzības likumā spēkā stājušies grozījumi, kas paredz, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo uzraudzības. Tas nozīmē, ka bērnus nedrīkst atstāt mājās vienus vai arī vecāko bērnu uzraudzībā. Nepietiekamā uzraudzība arī ir iemesls dažādiem nelaimes gadījumiem — slīkšanai, ceļu satiksmes negadījumiem, savainojumiem. «Nav arī normāli, ka vairākus mazus bērnus pieskata, piemēram, kaimiņiene,» uzskata Inga Millere, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektore Rīgas reģionā.

Lai kaut nedaudz kontrolētu situāciju, šovasar kopā ar pašvaldību policiju plānoti reidi visā Latvijā, vietās, kur pulcējas bērni un jaunieši, — pludmalēs, datorsalonos u. c.

Iespēja dārziņam ietaupīt

Būtiskākie iemesli, kādēļ bērnudārzi vasarās tiek slēgti, ir vairāki: audzinātājām nepieciešams atvaļinājums, lai veiktu remontu, kā arī tā ir iespēja ietaupīt uz komunālajiem maksājumiem. Nav noteikumu, kas paredzētu, ka dārziņi būtu jāslēdz obligāti. Rīgas domes izglītības, jaunatnes un sporta departamenta galvenā speciāliste pirmsskolas jautājumos Iveta Nagla stāsta, ka «vasarās dārziņos samazinās bērnu skaits, tādēļ nav rentabli uzturēt tukšu dārziņu».

Tajā pašā laikā nav aptaujāti vecāki, vai viņi gribētu savus bērnus sūtīt dārziņā arī vasaras mēnešos. Vecākus vienkārši nostāda fakta priekšā. Par objektīvu rādītāju nevar uzskatīt arī pieprasījumu dežūrdārziņā, jo, kā jau minēts, vecāki ne vienmēr tur izvēlas sūtīt savus bērnus, baidoties no adaptācijas grūtībām.

«Šogad ir grūti. Nav jau tā, ka mēs negribētu strādāt, mums vienkārši nav līdzekļu audzinātājām aizvietotājām,» stāsta Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Riekstiņš vadītāja Ginta Grigorjeva. Ar lielu rēķināšanu dārziņš šogad atradis līdzekļus, ko samaksāt audzinātāju aizvietotājām, tādēļ visu vasaru strādās viena dežūrgrupiņa. Nepieciešamība pēc šāda risinājuma radusies tādēļ, ka arī rajona dežūrdārziņā vairs nav bijušas brīvas vietas.

G. Grigorjeva norāda galvenās problēmas — iestādei netiek piešķirti papildus līdzekļi aizvietotājiem, kā arī ir grūti atrast speciālistus ar nepieciešamo augstāko izglītību, kas vispār gribētu vasarās strādāt. Pēc izglītības, jaunatnes un sporta departamenta datiem, pērn pirmsskolas izglītības iestādēs trūka vairāk nekā 200 pedagogu, tādēļ esošie strādāja lielāku slodzi. Iespējams, nākamvasar situācija vismaz Rīgā varētu mainīties, jo, kā atzina I. Nagla: «Ļoti iespējams, būs jāpārskata šī prakse.»

Bērnudārzi vajadzīgi arī vasarās

Foto: Mareks Gailītis

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv