Bērnudārzu audzinātājiem grib atņemt pedagogu statusu

Apollo
0 komentāru

Lai no pašvaldību līdzekļiem nebūtu jāfinansē algas paaugstinājums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pašvaldības apsver iespēju atņemt pedagogu statusu bērnudārzu audzinātājiem, kas audzina bērnus vecumā līdz pieciem gadiem.

Bērnudārzu audzinātājiem grib atņemt pedagogu statusu

Foto: AFI/Elīna Graudiņa

Par to vakar Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē klātesošos informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece Olga Kokāne.

Tādējādi pašvaldības varētu individuāli lemt, kad paaugstināt bērnudārzu audzinātāju algas, jo pašreizējā situācijā, ja algas tiek palielinātas vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, tās līdzvērtīgi jāpalielina arī pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošiem.

2007. un 2008. gadā pirmsskolas pedagogu algu pieaugums attiecīgi 50 un 60 latu apmērā tika segts no valsts mērķdotācijām, pamatalgas maksājot no pašvaldību līdzekļiem. Taču saskaņā ar ekonomikas stabilizācijas plānu valsts mērķdotācijas 22,9 miljonu latu apmērā pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai vairs netiks piešķirtas un tā atbilstoši likumam būs jāfinansē pašām pašvaldībām.

Kā šodien norādīja Kokāne, valsts mērķdotāciju atņemšana pašvaldībās radījusi smagu situāciju un likusi pašvaldībām meklēt individuālus situāciju risinājumus. LPS jau esot saņēmusi vēstules no pašvaldībām ar lūgumu vērsties Saeimā, lai ļautu prasīt papildu maksājumus no vecākiem.

Pašvaldības arī plāno samazināt standartus pirmsskolas izglītības iestādēm, piemēram, uzņemot grupiņās vairāk bērnu vai samazinot higiēnas prasības. LPS pārstāve norādīja, ka pagaidām par bērnudārzu slēgšanu vēl neviena pašvaldība signālus nav devusi, taču situācijai risinājumi jāmeklē.

LETA jau ziņoja, ka LPS izvirzījusi prasību valdībai un Saeimai līdz 20. martam piešķirt mērķdotāciju pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā to paredz 2008. gada 3. oktobrī parakstītais Ministru kabineta un LPS 2009. gada domstarpību un vienošanās protokols.

Komisijas vadītājs Jānis Dukšinskis (LPP/LC) norādīja, ka viņš, apzvanot pašvaldības, pārliecinājies, ka dažas pašvaldības, pat nabadzīgākās, cītīgi meklē iespējas ekonomēt, kamēr citas, arī bagātākās, pašvaldības vēlas, lai ekonomiskās problēmas pilnīgi palīdzētu atrisināt vecāki, kam būs nopietnas sekas.

Viņš arī pauda uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jānosaka stingrākas normas attiecībā uz pašvaldību iespējām rīkoties ar bērnudārziem, kā arī jāsaglabā pedagogu statuss bērnudārza audzinātājiem un jānodrošina šo iestāžu normāla darbība.

«Nevar pirmsskolas izglītības iestādes pārvērst aprūpes centros, kuru koordinācija būs tikai pašvaldību rokās,» uzsvēra deputāts, «turklāt ir daudzas atbalsta sistēmas, kuras pašvaldības varētu izmantot.»

Savukārt Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) atzina, ka zināmos apstākļos bērnudārzu audzinātājiem prasības varētu tikt mīkstinātas, taču pašlaik šādai pieejai nav pamata, jo, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, cilvēki labprāt strādā arī bērnudārzos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv