Bez pārsteigumiem: Radzeviču no amata neatbrīvo

Apollo
53 komentāri

Rīgas domes (RD) deputāti piektdien balsojumā neatbalstīja domes izpilddirektora Jura Radzeviča atbrīvošanu no amata, kā to iepriekš bija pieprasījuši «Vienotības» frakcijas deputāti, aģentūra BNS uzzināja domē.

Bez pārsteigumiem: Radzeviču no amata neatbrīvo

Foto: Lita Krone/LETA

Pret Radzeviča atbrīvošanu no amata nobalsoja 32 domes deputāti, bet 13 deputāti šo ierosinājumu atbalstīja.

Pirms balsojuma «Vienotības» frakcijas vadītājs Olafs Pulks atkārtoti pauda kritiku Radzevičam, sakot, ka tieši viņam ir jāuzņemas atbildība par to, ka pie Brīvības pieminekļa tika pieļauta konfrontācija starp divām pretēji domājošām pusēm.

Norādot, ka iepriekšējos gados dome visus pasākumus aizliedza, bet šogad visus atļāva, Pulks uzsvēra, ka šāds lēmums saistāms ar pašvaldību vēlēšanām, kuras notiks 1.jūnijā, un domes vadība grib parādīt sevi kā liberālus cilvēkus. «Tā ir «Saskaņas centra» vēlme iegūt latviešu balsis,» paziņoja Pulks.

Viņš veltīja kritiku arī tam, ka, piemēram, plkst.17 rātsnams ir slēgts, līdz ar to daudziem rīdziniekiem ir liegta klātbūtne domes sēdēs. Arī atbildība par šo jautājumu, pēc Pulka teiktā, jāuzņemas Radzevičam.

Radzeviča demisiju pieprasīja RD «Vienotības» frakcijas deputāti. Tāpat to parakstījuši biedrības «Demokrātiskie patrioti» RD frakcijas deputāti.

«Vienotības» frakcija uzskata, ka Radzevičs rīkojies pretrunā likumam «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem». Pašvaldībai bija tiesības noteikt samērīgus ierobežojumus, lai nepieļautu divu savstarpēji konfliktējošu organizāciju vienlaicīgu atrašanos pie Brīvības pieminekļa.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 16.marta leģionāru dienas piemiņas pasākumos piedalījās kopumā 3000 cilvēku. Pretējo pušu organizētajos pasākumos par dažādiem likumpārkāpumiem tika aizturēti kopumā trīs cilvēki. Nesaskaņās iesaistījās arī pasākumu apmeklējušais deputāts Jānis Dombrava.

Šogad 16.martā Rīgas dome atļāva visus pieteiktos pasākumus. Kopumā četras organizācijas pieteica sešus pasākumus. Notika gan leģionāru atceres pasākumi, gan 16.marta pretinieku akcijas, kuri uzskata, ka šajā dienā notiek nacisma glorifikācija.

«Daugavas vanagu» rīkotais gājiens notika stingrā policijas uzraudzībā. Taču pie pieminekļa notika incidenti. Kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekli, tā saucamā antifašistu organizācija ieslēdza trauksmes sirēnas, atskaņoja ļoti skaļu mūziku un lasīja informāciju, cik daudz cilvēku nacisti nogalinājuši Otrā pasaules kara laikā. Tas izraisīja gājiena dalībnieku dusmas, kuri skaļi pauda neapmierinātību. Atsevišķi gājiena dalībnieki nolēma pielikt tam punktu un pārtraukt mūzikas un tekstu atskaņošanu. Sākoties asākām nesaskaņām starp gājiena dalībniekiem un 16.marta pretiniekiem, nepagāja ilgs laiks, kad mūzikas un teksta atskaņotājus aplenca policisti, izveidojot ķēdi, lai nepieļautu nekārtības.

1944.gada 16.martā sākās latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija «Daugavas vanagi» 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā «Par svētku un atceres dienām» 16.marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv