Bijušais drošībnieks Gulbis sūdzas Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Apollo
0 komentāru

Bijušais drošībnieks Edgars Gulbis iesniedzis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sūdzību pret Latvijas valsti, aģentūrai LETA apstiprināja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

Edgars Gulbis

Foto: Ieva Čīka/LETA

Pēc Reines teiktā, Gulbis sūdzas par vairākiem it kā pret viņu vērstiem pārkāpumiem saistībā ar aizturēšanu. Tostarp viņš sūdzas arī par spīdzināšanu.

ECT vēl nav izlēmusi, vai pieņemt Gulbja sūdzību izskatīšanai. Tiesa lūgusi Latvijai komentārus par šo lietu, un mūsu valsts pozīciju, kura ierasti ir slepena, šodien slēgtā sēdē apstiprināja Ministru kabinets.

Reine atturējās prognozēt, cik ilgā laikā ECT varētu nolemt, vai pieņemt sūdzību izskatīšanai pēc būtības. Līdzšinējā prakse liecina, ka citās sūdzībās lēmums tiek pieņemts trīs mēnešu laikā, bet citās - pat trīs gadu laikā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā patlaban tiek izskatīta krimināllieta, kurā apsūdzēts arī bijušais Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsleitnants Gulbis.

Krimināllietā apsūdzēts arī uzņēmējs Raimonds Štālbergs, Kaspars Dzērve un Māris Smilga, bet atsevišķā tiesvedībā izdalīta apsūdzība pret pazudušo Jevgēniju Belovu.

Gulbim prokuratūra šajā lietā inkriminējusi noziedzīgus nodarījumus pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet Štālbergam - pēc trim. Lietā pieņemts ģenerālprokurora lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu kādam procesa dalībniekam, tāpēc tā tiek izskatīta slēgtā kārtībā.

Gulbis tiek apsūdzēts par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Šis noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 4.daļas - par atbalstu svešas mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas mēģinājumā, ja tas izdarīts ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tas nodarījis lielu materiālu zaudējumu. Minētais likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Prokurors uzskata, ka Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu organizējis uzņēmējs Štālbergs, tas izriet no viņam celtās apsūdzības. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jurijs Stepanovs apsūdzību Štālbergam uzrādījis pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 2.daļas - par svešas mantas iznīcināšanas mēģinājuma organizēšanu. Uzņēmējs arī tiek apsūdzēts pēc KL 175.panta 2.daļas un 20.panta 2.daļas - par automašīnas zādzības organizēšanu, kas vēlāk izmantota citā noziegumā Vaškeviča automašīnas dedzināšanā.

Štālbergs tiek apsūdzēts arī pēc KL 200.panta 3.daļas - par komercnoslēpumu saturošu ziņu nolaupīšanu. Štālbergs komercnoslēpumu saturošus dokumentus esot nolaupījis no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes biroja telpām. Jau vēlāk daļu šo nolaupīto dokumentu Štālbergs nodevis AS «Baltic International bank» resursu uzraudzības komisijas loceklim Vilorijam Belokoņam, kurš savukārt «laupījumu» tālāk nodevis Valērijam Belokoņam, teikts apsūdzībā. Prokurors apsūdzības rakstā norāda, ka ar savām darbībām Štālbergs Vilkastei ir nodarījis mantisku kaitējumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv