Bijušais VUGD šefs: Nav normāli, ka pēc signalizācijas nenotika cilvēku evakuācija

Apollo
286 komentāri

Nav normāli, ka ceturtdien pirms jumta nogruvuma Zolitūdes veikalā «Maxima» traģēdijas, atskanot signalizācijai pēc būtības, nenotika cilvēku evakuācija, aģentūrai LETA atzina bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume.

Bijušais VUGD šefs: Nav normāli, ka pēc signalizācijas nenotika cilvēku evakuācija

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jau ziņots, ka ceturtdien pirmo reizi signalizācija veikalā «Maxima» Rīgā, Priedaines ielā, iedarbojusies plkst.16.20, taču, pārbaudot signalizācijas cēloni, draudi cilvēku dzīvībai netika konstatēti, tādēļ cilvēku evakuācija netika veikta, preses konferencē iepriekš skaidroja «Maxima Latvija» vadītājs Gintars Jasinsks.

«Ja nostrādā šāda signalizācija, tad evakuācijai bija jābūt. Ir jārēķinās, būs, vai nebūs tehniskas problēmas, bet evakuācijai jābūt. Es domāju, ka pēc emociju norimšanas šai lietai tiks pievērsta uzmanība,» norādīja bijušais VUGD priekšnieks.

Glābēju darbu Straume vērtē atzinīgi, lai arī trīs ugunsdzēsēji aizgājuši bojā. «Diemžēl ugunsdzēsēji ir desmit bīstamāko profesiju sarakstā, jo arī citās valstīs līdzīgas situācijas notiek. Ņujorkas dvīņu torņos arī ugunsdzēsēji devās iekšā nedomājot par sevi, tāpēc ir jārēķinās, ka tas ir bīstams darbs. Glābšanas dienests tika organizēts labi. Ugunsdzēsēji redzēja, ka cilvēki kliedza pēc palīdzības un tāpēc paspēja izglābt vairākus cilvēkus,» norādīja Straume.

Nelaimes cēloņu skaidros izmeklēšanā, taču secinājumi ir jāizdara un noteikti vainīgie ir jāatrod, lai turpmāk šādas traģēdijas neatkārtotos, uzskata Straume.

«Noteikti secinājumi jāizdara - savulaik tika likvidēta būvinspekcija un manuprāt tā bija kļūda, jo nevar atdot visu privātās rokās, jo privātie vienmēr vēlas nopelnīt naudu un visā pasaulē, kur notiek šādi negadījumi vienmēr privātais grib kaut ko ietaupīt, piemēram, uz materiāliem vai ekspertīzēm,» piebilda bijušais VUGD priekšnieks.

Straume uzskata, ka vairāk tehnikas glābējiem nebija iespējams izmantot, jo šādos sarežģītos apstākļos ir uzmanīgi jāstrādā, lai nenotiktu vēl kāda nelaime. Viņa laikā arī bija gadījumi, kad zem ēkas gruvešiem cilvēki tika meklēti. «Katra konstrukcija uzmanīgi jāpaceļ un es to salīdzinu ar juveliera darbu, jo tiklīdz neuzmanīgi pakustini var sakustēties citas konstrukcijas. Šādās nelaimēs ir jāsteidzas lēnām un ar apdomu,» piebilda Straume.

Jasinsks iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar instrukciju apsarga pienākums ir veikt pārbaudi, lai konstatētu, vai ir ugunsgrēks. Šāda veida ugunsdrošības signalizācija aktivizējas, fiksējot paaugstinātu temperatūru, uguni, dūmus vai putekļus.

Pirmo reizi signalizācija iedarbojusies plkst.16.20. Kopumā tā ir atskanējusi desmit reizes. Apsargs signalizācijas panelī pamanījis, ka iespējamā uguns, dūmu vai putekļu izcelsmes vieta varētu būt ēkas pagrabs.

Pagrabstāvā noritēja celtniecības darbi, pēc kā veikala apsardzes darbinieks pārbaudīja konkrēto zonu un, pats nekonstatējot nekādus draudus, sazinājās ar SIA «Vesmann», kas apkalpo visas ēkas ugunsdrošības sistēmu. Pēc «Maxima Latvija» izsaukuma ieradās uzņēmuma pārstāvis, kurš, pārbaudot ēku, konstatēja, ka nekādu draudu nav, tādēļ cilvēku evakuācija netika veikta.

Turklāt evakuāciju apsargs drīkst izziņot vien tad, ja ir reāli draudi cilvēku dzīvībai, uzsvēra Jasinsks. Taču, tā kā signalizāciju neizdevās izslēgt, iedarbojās automātiskais ieraksts, kas aicināja veikalā ēkā esošos cilvēkus evakuēties.

Kā paziņojumā medijiem norāda «Maxima Latvija» pārstāvji, no patlaban rīcībā esošās informācijas izriet, ka uz jumta virs mūsu veikala telpām noritēja būvniecības darbi. Tāpat celtniecības darbi noritēja arī pagrabstāvā, kur bija ieplānota pazemes autostāvvieta deviņstāvu ēkas iedzīvotājiem. «Maxima Latvija» nebija veicamo darbu pasūtītājs nevienā no šiem gadījumiem.

Valsts darba inspekcija (VDI) izmeklēšanas gaitā neizslēdz iespēju, ka signalizācija lielveikalā «Maxima» pirms tā sagrūšanas reaģējusi uz būvkonstrukcijas svārstībām, vakar Latvijas Televīzijas (LTV) diskusijā par traģēdiju Zolitūdē norādīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Pastāv versija, ka tā bijusi cita veida signalizācija nekā apgalvo «Maxima Latvija» pārstāvji, kas uzsver, ka tā bijusi ugunsdrošības signalizācija, kas reaģē uz uguni, dūmiem, putekļiem vai paaugstinātu temperatūru, teica Lūsis. Signalizācijas reaģēšana uz svārstībām esot tehniski iespējama, LTV skaidroja Lūsis, piebilstot, ka veikals esot aprīkots ar vienu no jaunākajām signalizācijām.

Ja tā bijusi tikai un vienīgi ugunsdrošības signalizācija, rodas jautājums, kāpēc tā iepriekš tik ilgstoši jau darbojusies, vaicāja Lūsis.

VDI rīcībā ir liecības, kas tiks pārbaudītas, ka signalizācija veikalā pirms traģēdijas darbojusies ik pa laikam - vismaz reizi mēnesī vai pat vēl biežāk.

«Maxima» signalizācijas uzstādītāja un apkalpotāja SIA «Vesmann» īpašnieks un vadītājs Māris Vesmanis biznesa portālam «Nozare.lv» gan iepriekš skaidroja ko citu - signalizācijas sistēma uztver ne tikai dūmus, putekļus vai uguni, bet arī, piemēram, izmaiņas ūdens sūkņu stacijā. Kaut arī sabrukušā «Maxima» veikalā uzstādītā signalizācijas sistēma nav paredzēta ēkas sabrukšanas draudu uztveršanai, Vesmanis neizslēdza iespēju, ka signalizācijas sensori netiešā veidā varētu būt uztvēruši arī ēkai draudošo sabrukšanu. «Būtībā signalizācijai nav tādu sensoru, kas uztvertu draudus vai nobīdes ēkas konstrukcijā.

Tomēr nevaram izslēgt iespēju, ka sensori uztvēruši kādas izmaiņas, kas varētu būt radušās izmaiņu dēļ ēkas konstrukcijā.»

SIA «Vesmann» īpašnieks iepriekš arī noliedza versiju, ko diskusijā izteica «Maxima» pārstāve, ka ar signalizāciju kaut kas nebija kārtībā. Drošības sistēma tika regulāri pārbaudīta, tā bija darba kārtībā, darbojās un nostrādāja adekvāti, teica Vesmanis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

13.12.2017
Ienākt apollo.lv