Bijusī «Parex» viceprezidente atzīst Kargina un Krasovicka interešu lobiju Saeimā

Apollo
0 komentāru

Bijusī «Parex bankas» viceprezidente Līga Puriņa konsultē Saeimā pārstāvētās partijas PCTVL frakcijas deputātus saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un atzīst, ka saistībā ar likuma labojumiem Saeimā lobē arī abu bijušo «Parex bankas» īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka intereses, par to vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis

Foto: Ieva Čīka/LETA

«De facto» atgādina, ka likuma labojumus saista ar abu «Parex bankas» bijušo īpašnieku centieniem nosargāt savus 36 miljonus latu lielos noguldījumus bankas subordinētajā kapitālā. Šie miljoni, «Parex banku» sadalot, nonāks tās sliktajā daļā un pastāv varbūtība, ka atgūt šo naudu Karginam un Krasovickim vairs neizdosies. Saeimas deputāti neslēpj, ka saistībā ar šiem likuma grozījumiem jūtams spiediens. Un bažas tikai vēl pastiprinājušās šo otrdien, kad likuma grozījumus budžeta komisijas sēdē aizstāvēja Kargina un Krasovicka līdzgaitniece, bijusī «Parex bankas» vecākā viceprezidente Līga Puriņa. Komisijas sēdē viņa piedalījās kā Saeimā pārstāvētās partijas PCTVL konsultante, norāda «De facto».

PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners raidījumam apstiprināja, ka Puriņa frakcijas deputātiem padomus neliedz: «Mums ir dažādi konsultanti, jūs nosaucāt tikai vienu dāmu. Personīgi neesam pazīstami, bet es zinu, ka viņa dod kaut kādus padomus Miroslavam. Mēs to neslēpjam, citādāk nebūtu aicinājuši uz sēdi.»

Līgu Puriņu pirms pieciem gadiem izdotajā grāmatā «Nauda un Cilvēki» Valērijs Kargins min kā vienu no saviem uzticības cilvēkiem, ar kuru viņš plecu pie pleca kopā strādā jau sen, norāda «De facto». PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Pliners atzinis, ka Puriņa konsultējot frakciju pārstāvošo deputātu Miroslavu Mitrofanovu, kurš arī iesniedzis vairākus labojumus kredītiestāžu likumā. Vai to autors bijis pats deputāts, vai tomēr «Parex bankas» bijušo akcionāru līdzgaitniece, Pliners vairās atbildēt, vairakkārt atkārtojot, «ja es neesmu ar viņu ticies, es nevaru jums atbildēt.»

Savukārt vaicāts, vai tas, ka Puriņa ir strādājusi «Parex bankā», nav šķērslis, lai viņa šobrīd konsultētu saistībā ar šiem grozījumiem kredītiestāžu likumā, Pliners atbildēja ļoti izvairīgi.

«Pirmais jautājums, vai viņa ir noziedzniece, otrais jautājums – es teicu, ka es neesmu pazīstams ar šo dāmu,» vārdos skops bija allaž runīgais Saeimas deputāts.

Tūliņ pēc viesošanās Saeimā un likuma labojumu aizstāvēšanas Līga Puriņa devusies ārpus valsts robežām. Telefonsarunā «De facto» Puriņa atzīst, ka PCTVL par kredītiestāžu likuma labojumiem konsultējot jau aptuveni mēnesi. Pirms tam šai partijai viņa konsultācijas neesot sniegusi un viņas padomu saistībā ar likuma labojumiem esot lūguši paši frakcijas deputāti.

«Jūs zināt, kāda ir izglītība un darba pieredze pārējiem komisijas līdzekļiem, viņi ir ļoti gudri un cienījami cilvēki, ļoti pieredzējuši, manuprāt, baņķieris, vai grāmatvedis vai revidents vai finansists tur nav neviens, līdz ar to, kad atnāk ierēdņi deputātiem ir reālas problēmas, viņiem atliek tikai noliekt galvas un klausīties, jo viņi nespēj viņiem atbildēt,» konsultāciju sniegšanu «De facto» skaidroja Puriņa.

Bankas bijusī viceprezidenta arī neslēpj, ka uz Saeimu tiešām devusies saistībā ar «Parex banku», tā netieši apliecinot, ka grozījumi kredītiestāžu likumā visticamākais top konkrētam gadījuma, nevis sistēmai kopumā, kā apgalvo likuma labojumu autori. Viņa arī atzīst, ka vēlas aizstāvēt tieši subordinētā kapitāla turētāju un arī citu noguldītāju intereses.

«Skaidrs, ka tas ir lobisms. Es taču eju tādēļ, ka pirmkārt es tur nostrādāju 12 gadus šajā bankā. Man vienkārši pārņem šausmas, kas tur tiek plānots,» «De facto» sacīja Puriņa. Viņa arī apgalvoja, ka nesaņemot atlīdzību ne no PCTVL, ne no bijušajiem akcionāriem, taču atzina, ka konsultācijas saistītas ar konkrētām interesēm: «Pateikt, ka es tur eju aizstāvēt abstraktas intereses, nu skaidrs, ka nē.»

Puriņa savu darbību sauc par lobismu, tā robežas Latvijā šobrīd gan skaidri nav noteiktas. Taču PCTVL pārstāvis noliedz, ka likuma labojumus virzītu kādu konkrētu personu interesēs. Pliners, tāpat kā Puriņa apgalvo, ka sliktās «Parex» daļas iespējamā maksātnespēja valstij neesot izdevīga.

«De facto» gan atgādina, ka «Parex bankas» padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons norādījis – ja deputāti apstiprinās likuma labojumus, valstij «Parex bankas» slikto daļu var nākties mākslīgi uzturēt vismaz 3 gadus, kas ne vien prasīs papildus naudas ieguldījumus, bet netieši nozīmē, ka vismaz 3 gadus valstij arī savā ziņā būs jānodrošina Kargina un Krasovicka noguldījumu drošība, par kuriem tikai procentos vien abi eksbaņķieri un viņu tuvinieki pagājušogad saņēma nepilnus 5 miljonus latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv